1 / 38

Obstuktīvās miega apnojas sindroms

Obstuktīvās miega apnojas sindroms. Autors: Ilze Vīnkalna MFVI, 9.grupa Darba vadītāja: Doc. Inga Stuķēna Rīga, 2014. Obstruktīvās miega apnojas sindroma (OMAS) definīcija. Tie ir visbiežāk sastopamie un potenciāli bīstami miega elpošanas traucējumi , ko raksturo:

nelson
Download Presentation

Obstuktīvās miega apnojas sindroms

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Obstuktīvās miega apnojas sindroms Autors: Ilze Vīnkalna MFVI, 9.grupa Darba vadītāja: Doc. Inga Stuķēna Rīga, 2014 Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  2. Obstruktīvās miega apnojas sindroma (OMAS) definīcija Tie ir visbiežāk sastopamie un potenciāli bīstami miega elpošanas traucējumi, ko raksturo: • atgriezeniskas augšējo elpceļu obstrukcijasepizodes rīkles līmenī, • kas izraisa progresējošu gaisa plūsmas ievērojamu samazināšanos vai pārtraukšanos un elpošanas intensitātes samazināšanos vai zudumu (hypopnoa/apnoa) vismaz 10 sekundes • ar sekojošu oksihemoglobīna samazināšanos asinīs. [1,3] Obstruktīvās miega apnojas sindroms American Academy of Sleep Medicine Weekly Update 9/26/2013

  3. Termini • Apnoja – gaisa plūsmas pārtraukšanās elpceļos vismaz 10 sekundes; • Hipopnojas rekomendētā definīcija: • (1) maksimālā signāla ekskursijas samazinās vismaz par 30%, salīdzinot ar pirms-notikuma izejas līmeni, izmantojot nazālā spiediena diagnostiskos mērījumus, pozitīvā elpceļu spiediena plūsmu (titrējot) vai arī alternatīvu hipopnojas sensoru; • (2) >30% samazināšanās ilgst vismaz 10 sekundes; • (3) > 3% skābekļa desaturācija, salīdzinot pirms-notikuma izejas līmeni un/vai notikums ir asociēts ar īslaicīgu pamošanos (<10s). [1,4] • *Izejas līmenis tiek definēts kā vidējā stabilas elpošanas apmlitūda un oksigenācija 2 minūtes pirms notikuma vai arī dziļāko trīs ieelpu vidējā amplitūda divu minūšu laikā pirms notikuma. Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  4. Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  5. Galvenās problēmas Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  6. OMAS patoģenēze Strukturālas īpašības, kas veicina caurlaidību Neiromuskulārais tonuss Strukturālas īpašības, kas veicina obstrukciju Negatīvs inspiratorais spiediens • OMAS pamatā ir rīkles mīksto audu kolapss ātro acu kustību miega perioda laikā izelpas beigās vai ieelpas sākumā, ko nosaka: • neiromuskulāri faktori (samazināta augšējo elpceļu dilitatormm. aktivitāte) • anatomiski faktori (palielinātas mandeles, adenoīdi, augšžokļa/apakšokļa anatomiskas izmaiņas u.c.) [1,6] Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  7. Both Craniofacial Size and Obesity Can Alter Upper Airway Size (Watanabe et al, AJRCCM 165:260, 2002) Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  8. Obstrukcijas lokalizācija Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  9. Dilitatormuskuļi relaksējas  pieaug augšējo elpceļu negatīvais spiediens  krākšana  apnoja  oksihemoglobīna krišanās  īss CNS uzbudinājums, pamošanās  ieelpa ar pastiprinātu elpceļu darbību. Pat līdz 400* naktī, radot miega fragmentāciju. [17] Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  10. Obstruktīvās miega apnojas sindroms http://www.miegacentrs.lv/lv/arstiem/obstruktivasmiegaapnojashipopnojassindroms.html

  11. Samazinās O2 piegāde miokardam OMA Arousal Samazinās ieelpas tilpums Hemoreceptori Pieaug SNS aktivitāte Rīkles audu kolapss Plaušu iestiepuma R Negatīvs intratorakālais spiediens Vazokonstrikcija AH Išēmija Aritmijas Hipertrofija SM ↑SF Palielinās KK transmurālais spiediens (pēcslodze) Palielinās miokarda prasības pēc skābekļa Samazinās izsviedes tilpums Tulkots [12] Arousal Hemoreceptori Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  12. OMAS un kardiovaskulāras slimības (KVS) • Intermitējoša hipoksija šūnās uzkrājas ROS  sekojoša normoksija  ROS atbrīvojas no apoptotiskās šūnas un bojā nākošās šūnas  oksidatīvais stress, NO mediēta endotēlija disfunkcija. • Aktivējas iekaisuma kaskāde, kas saasina vai veicina ateroģēnēzi un asinsvadu disfunkciju. • Liela nozīme tāpat miega fragmentācijai un intratorakālā spiediena mainībai [15] Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  13. Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  14. Palielinās simpātisko nervu aktivitāte Samazinās baroreceptoru jūtīgums Pieaug oksidatīvais stress ReAAS aktivācija Iekaisums Pieaug endotelīna līmenis Endotēlija disfunkcija Samazinās slāpekļa oksīds Insulīna rezistence pieaug Tulkots: http://www.nature.com/hr/journal/v32/n7/fig_tab/hr200973f1.html II Hipertensija Hipertensija Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  15. Obstruktīvās miega apnojas sindroms http://emedicine.medscape.com/article/295807-clinical#showall

  16. Palielināts intratorakālais spiediens Palielinās sirds pēcslodze Miega sākums Kreisā kambara mazspēja Vagāla bradikardija Ektopiskas ekstrasistoles Apnoja Neskaidra nāve nakts laikā Pulmonāla vazokonstrikcija Samazinās O2, palielinās CO2, samazinās pH Sistēmiska vazokonstrikcija Pulmonāla hipertensija Labā kambara mazspēja Akūta CO2 retence Sistēmiska hipertensija Īslaicīga pamošanās Hroniska hipoventilācija Cerebrāla disfunkcija Palielināta dienas miegainība Personības izmaiņas Uzvedibas izmaiņas Intelektuālo spēju samazināšanās Dziļā miega zudums Miega fragmentācija Gaisa plūsmas atjaunošanās Palielināta motorā aktivitāte Atgriežas miegā Miegs, kas nesniedz atsvaidzinājumu Klīniski: Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  17. OMAS riska faktori Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  18. OMAS diagnostika1.1.Anamnēze Nakts simptomi: Krākšana, parasti skaļa, apgrūtinoša citiem (71% jūtīgums) Apnojas epizodes, kas mijas ar krākšanu, to pārtaucot (94% kopā ar krākšanu) Aizrīšanās sajūta, kas pamodina pacientu no miega Niktūrija Insomnia Pamošanās nakts laikā [1] Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  19. 1.2. Anamnēze • Dienas simptomi: • Neizgulēšanās, nogurums pēc miega; • Rīta galvas sāpes, sauss/sāpīgs kakls; • Paaugstināts dienas nogurums, miegainība, pēc vieglām psihiskām aktivitātēm; • Kognitīvs deficīts; • Īstermiņa atmiņas un intelektuālo spēju pasliktināšanās; • Samazināts libido; • Personības un garastāvokļa maiņa; • Rīta apjukums; • GERS; • Hipertensija [1] Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  20. 2.1.Objektīvi ĶMI > 30 kg/m 2 (30%), >40 kg/m2 (40%); Palielināts kakla apkārtmērs >43 cm vīriešiem, 37 cm sievietēm; Retrognātija vai Mikrognātija; Sistēmiska arteriāla hipertensija (50%); Sirds mazspēja; Pulmonāla hipertensija; Insults; Metabolais sindroms; Otrā tipa cukura diabēts. [1] Obstruktīvās miega apnojas sindroms http://emedicine.medscape.com/article/295807-clinical#showall

  21. 2.2.Objektīvi • Palielināts Mallampati skaitlis; • Elpceļu laterālo sienu obstrukcija, kas ir neatkarīgs MAS riska faktors vīriešiem; • Palielinātas mandeles (3+/4+); • Augsts cieto aukslēju loks [1] Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  22. STOP & BANG[1] • Ja ir > 2 no STOP: varbūtība, ka AHI > 5 ir 66%, bet > 15 -74%. • Ja ir kritērīji gan no STOP, gan no BANG, varbūtība, ka AHI >5 ir 93%, bet >15 – 83%. S (snoring): Vai Krācat tik skaļi, ka to var dzirdēt caur aizvērtām durvīm? T (tired): Vai dienas laikā bieži jūtaties Noguris? O (observed): Vai kāds ir Novērojis, ka Jūs nakts laikā pārtraucat elpot? P (pressure): Vai ir bijis paaugstināts arteriālais asinSpiediens ar/bez ārstēšanas? B (BMI): ĶMI >35 A (age): Vecums >50 N (nack): Kakla apkārtmērs >43 cm G (gender): Vīriešu dzimums Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  23. 3.Polisomnogrāfija un viekāršotie miega apnojas pieraksti Multikanālu elektrofizioloģisks pieraksts, lai diagnosticētu elpošanas traucējumus miega laikā, kas ietver: • EEG, • EOG, • EMG, • EKG (V5), • skābekļa oksimetriju, • respiratoro aktivitāti, • aktigrāfija. [12] • iznākumā iegūst apnojas-hipopnojas indeksu (AHI), kas norāda vidējo apnojas un hipopnojas notikumu skaitu stundas laikā Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  24. Nakts polisomnogrāfija [4] Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  25. Diagnostikas kopsavilkums Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  26. Obstruktīvās miega apnojas sindroms OMAS: Diagnostiskie kritēriji – A/B + kritērijs C. A: Palielināta dienas miegainība, ko neizskaidro citi iemesli. B: > 2 no sekojošiem, ko neizskaidro citi iemesli: • Aizrīšanās vai elsošana (gasping) miega laikā • Atkārtota pamošanās miega laikā • Neatsvaidinošs (unrefreshining) miegs • Nogurums dienas laikā • Traucēta koncentrēšanās C: Nakts miega monitorēšanā atklāj > 5 obstruktīvas elpošanas epizodes stundas laikā. [4] Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  27. OMAS pakāpes •Latenta – novēro pēc alkohola lietošanas vai iesnu gadījumā.•Viegla – miegainība dienā un tendence iemigt mazas psihiskas slodzes gadījumā (lasot, braucot transporta līdzeklī).•Vidēja smaguma – miegainība ar iemigšanu visas dienas laikā, intelektuālo un koncentrēšanās spēju samazināšanās, atmiņas pasliktināšanās, personības izmaiņas, libido samazināšanās līdz pat impotencei.•Smaga (Pikvika sindroms) – izteikta hroniska respiratora insuficience ar hipoksēmiju un hiperkapniju, cor pulmonale, hipertensiju. Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  28. OMAS ārstēšanas iespējas • Nepārtraukta pozitīva elpceļu spiediena ierīces • Apakšžokļa pārvietošanas ierīces • Ķirurģiskas procedūras • Farmakoloģiskie aģenti, ĶMI redukcija, dzīvesstila modifikācija [4] Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  29. 1.Nepārtraukts elpceļu pozitīvs spiediens • Ar speciālas ierīces palīzību pneimatiskā ceļā (5-20 mmHg) tiek paplašināti augšēji elpceļi, lai miega laikā tos nodrošinātu atvērtus. • Pamatterapija smagas OMAS gadījumā (AHI >15). • Relatīvas kontraindikācijas: Bulloza plaušu emfizēma, recividējoša sinusu vai ausu infekcijas slimības [9,17] [9] http://bcove.me/an7pfh3c Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  30. http://www.miegacentrs.lv/lv/pacientiem/arstesanas-process-soli-pa-solim Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  31. NPES terapija sirds mazspējas pacientiem ar OMAS: • Nenovēro vairs skābekļa saturācijas kritumus (SaO2) • Slāpē negatīvo torakālo spiedienu (Pes – spiediens barības vadā) • Pazemina arteriālo asinsspiedienu (BP) B+C ievērojami samazina kreisā sirds kambara pēcslodzi. • EEG – elektroen-cefalogramma • EMGsm – submentāla elektromieogrāfija • Vt – plūsmas tilpums [11] Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  32. OMA Miega izmeklēšana AHI > 15 AHI <15 Apdomā alternatīvu terapiju NPES - Ķirurģiska ārstēšana + Izmanto NPES katru nakti Atkārto miega izmeklēšanu pēc gada Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  33. 2.Apakšžokļa pārvietošanas ierīces • Augšējie elpceļi tiek paplašināti, pārvietojot uz priekšu mēles pamatni, epigloti, mīktās aukslējas; kā arī tiek novērsta apakšžokļa pārvietošanās (par 50-70 %) guļus pozīcijā. [4,13] Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  34. 3.Ķirurģiskās iespējas Pamatā ir mērķis palielināt augšējo elpceļu šķērsgriezuma diametru. • Uvulofaringoplastija • Uoloplatoplastija • Osteotomija, hioīda miotomija • Nazālo elpceļu paplašināšana • Epiglotoplastija • Specifiska patoloģisko obstrukcijas iemeslu likvidēšana u.c. [4] Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  35. 4. Dzīvesveida u.c. faktoru korekcija, medikamenti • Ķermeņa svara redukcija, bariartriska terapija; • Samazināta alkohola lietošana, sedatīvo līdzekļu lietošana; • Ķermeņa pozicionēšana uz sāniem; • Smēķēšanas atmešana; • Nazālie dilitatori; • Ventilācijas veicinātāji – medroksiprogesterons, teofilīns, acetazolamīds; • Antidepresanti; • Opoīdu antagonisti, nikotīna košļājamās gumijas, nazālie kortikostertoīdi, AHL, fiziostigmīns • Modifilīns [4] Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  36. Antihipertensīvā terapija • Jaunatklātas OMAS un AH gadījumā noderīgs ir Valsartāns (160 mg/d) un NPES, kas sinerģiski samazina asinsspiedienu. • Nepieciešams lietot NPES > 5-5,5 stundas naktī, lai samazinātu sistolisko spiedienu. • Neiesaka AKEI, kas var izraisīt klepu vai orinofarigeālu iekaisumu, tikai pasliktinot OMAS gaitu. • AHL neuzlabo OMAS, tomēr klonidīns, kas darbojas kā REM miega supresants, iespējams to var netieši uzlabot, samazinot procentuāli REM miegā pavadīto laiku, kad OMA ir vissmagākā. Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  37. Literatūra Ralph Downey III, PhD; Philip M Gold, MD; James A Rowley, MD a.o. ‘Obstructive Sleep Apnea’. Nov 18, 2013, Medscape. Jamie C.M. Lam, S.K. Sharma and Bing Lam; ‘Obstructive sleep apnoea: Definitions, epidemiology & natural History’; Indian J Med Res 131, February 2010, pp 165-170. ‘SLEEP APNEA GUIDELINES’ MedSolutions, Inc; 2012. Finn Borlum Kristensen, Berit Mrland, Nina Rehnqvist a.o.; ‘Obstructive Sleep Apnoea Syndrome’; A Systematic Literature Review, June 2007. American Academy of sleep Medicine; ‘Obstructive Sleep Apnoa’; Darien, IL; AASM 2008. J R Stradling, R J O Davies; ‘Obstructive sleep apnoea/hypopnoea syndrome:definitions, epidemiology, and natural history’; December 21, 2013 - Published by thorax.bmj.com. Shashidhar Redd, Matthew W. Ryan; ‘Obstructive Sleep Apnea’; December 2004. Nancy A. Collop; W. McDowell Anderson; Brian Boehlecke; David Claman; Rochelle Goldberg; Daniel J. Gottlieb; David Hudgel; Michael Sateia; Richard Schwab: ‘Clinical Guidelines for the Use of Unattended Portable Monitors in the Diagnosis of Obstructive Sleep Apnea in Adult PatientsPortable Monitoring Task Force of the American Academy of Sleep Medicine’, JCSM Journal of Clinical Sleep Medicine, Vol. 3, No. 7, 2007. Robert C. Basner: ‘Continuous Positive Airway Pressure for Obstructive Sleep Apnea’; N Engl J Med 2007;356:1751-8. Terán-Santos J, Jiménez-Gómez A, Cordero-Guevara J, Cooperative Group Burgos–Santander. The association between sleep apnea and the risk of traffic accidents. N Engl J Med 1999;340:847-51. Tkacova R, Rankin F, Fitzgerald FS, et al. Effects of continuous positive airway pressure on obstructive sleep apnea and left ventricular afterload in patients with heart failure. Circulation. 1998;98:2269–2275. T. Douglas Bradley and John S. Floras; ‘Sleep Apnea and Heart Failure: Part I: Obstructive Sleep Apnea’; Circulation;December 25, 2013. KARSTEN M. FRITSCH, ANGELO ISELI, ERICH W. RUSSI, and KONRAD E. BLOCH: ‘Side Effects of Mandibular Advancement Devices for Sleep Apnea Treatment’; Am J Respir Crit Care Med Vol 164. pp 813–818, 2001. Young T, Evans L, Finn L, Palta M. Estimation of the clinically diagnosed proportion of sleep apnea syndrome in middle-aged men and women. Sleep. Sep 1997;20(9):705-6. David Gozal, Leila Kheirandish-Gozal; ’Cardiovascular Morbidity in Obstructive Sleep Apnea’; Am J Respir Crit Care Med. 2008 February 15; 177(4): 369–375. Marin JM, Carrizo SJ, Vicente E, Agusti AG. Long-term cardiovascular outcomes in men with obstructive sleep apnoea-hypopnoea with or without treatment with continuous positive airway pressure: an observational study. Lancet. Mar 19-25 2005;365(9464):1046-53. GC Mbata and JC Chukwuka; Obstructive Sleep Apnea Hypopnea Syndrome; Ann Med Health Sci Res. 2012 Jan-Jun; 2(1): 74–77. Obstruktīvās miega apnojas sindroms

  38. Paldies par uzmanību! Jautājumi? Obstruktīvās miega apnojas sindroms

More Related