Degradēto teritoriju pārveidošanas tiesiskie aspekti Latvijā

1. Degradēto teritoriju pārveidošanas tiesiskie aspekti Latvijā Edmunds Teirumnieks Rēzeknes Augstskola Latvija „Šis projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija [paziņojums] atspoguļo vienīgi autora viedokli, un Komisija nevar uzņemties atbildību ne par kādu šeit iekļautās informācijas izmantošanu.“

2. Kādas ir būtiskās sastāvdaļas priekšrakstos, kas attiecas uz degradēto teritoriju pārveidošanu Latvijā Kādas ir galvenās vides aizsardzības tiesību aktu grupas Latvijā Kādi ir galvenie priekšraksti, kas kontrolē piesārņoto vietu jomu Latvijā Kādi ir galvenie likumdošanas akti degradēto teritoriju jomā Kā iespējams novērtēt piesārņoto teritoriju Latvijas normatīvo aktu sistēmā Izpratne

3. Sniegt pārskatu par degradēto teritoriju likumdošanu Latvijā Analizēt galvenos likumdošanas aktus par degradētajām teritorijām Latvijā Minēt piemēru par piesārņoto teritoriju novērtēšanu Latvijā Mācību komplekta mērķi

4. Ievads Latvijas priekšrakstu sistēma par degradētajām teritorijām Vides aizsardzības likums Likums “Par piesārņojumu” Būvniecības likums Atbildība un tiesiskie aspekti Saturs

5. Latvijas priekšrakstu sistēma par degradētajām teritorijām • Latvijā nav nekādu īpašu priekšrakstu par brownfields (degradētajām teritorijām). • Regulējums par degradētajām teritorijāmgalvenokārt ir iekļautsvides aizsardzības likumos. • Likumi par degradētajām teritorijām ir sadalīti pēc vides apstākļu veidiem: • pamestāsēkas; • teritoriju piesārņojums.

6. Piesārņotās vai potenciāli piesārņotās teritorijas ietver visas vides –grunts, ūdens un dabas resursus. Piesārņotās vai potenciāli piesārņotās teritorijas un to aspektus regulē noteikumi: Vides aizsardzības likumā Likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” Ūdens apsaimniekošanas likumā Likumā “Par zemes dzīlēm” Dabas resursu nodokļa likumā Likumā “Par piesārņojumu” Nacionālajā attīstības plānā (NDP) 2007. – 2013. gadam Valsts stratēģiskajā ietvardokumentā (NSRF) 2007. – 2013. gada periodam. Citos likumdošanas dokumentos un Ministru kabineta noteikumos Likumi piesārņotajās teritorijās

7. Vides aizsardzības likums (I) • Likums nosaka valsts kontroles sistēmas pamatus, kas ietver galvenos degradēto teritoriju aspektus: • dabas resursu izmantošanu; • piesārņojošu darbību veikšanu; • piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu izpēti un sanāciju; • industriālo negadījumu riska novērtējumu un samazināšanu; • atkritumu apsaimniekošanu; • ietekmes uz vidi novērtējumu.

8. Galvenie piesārņoto vai potenciāli piesārņoto teritoriju aspekti Vides aizsardzības likumā ietver: Kaitējumu gruntij vai zemes dzīlēm; kaitējumu īpaši aizsargātajām sugām vai biotopiem; kaitējumu ūdeņiem; kaitējumu videi; tūlītējus pasākumus piesārņojuma novēršanai. Vides aizsardzības likums (II)

9. Šā likuma mērķis ir novērst vai mazināt piesārņojuma dēļ cilvēku veselībai, īpašumam un videi nodarīto kaitējumu, novērst kaitējuma radītās sekas, kā arī: novērst piesārņojošu darbību izraisīta piesārņojuma rašanos vai, ja tas nav iespējams, samazināt emisiju gruntī, ūdenī un gaisā; novērst vai, ja tas nav iespējams, samazināt neatjaunojamo dabas resursu un enerģijas izmantošanu, veicot piesārņojošas darbības; nodrošināt piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšanu valsts teritorijā un to reģistrāciju; Likums “Par piesārņojumu” (I)

10. noteikt pasākumus piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu izpētei un piesārņotu vietu sanācijai; noteikt personas, kuras sedz ar piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu izpēti un piesārņotu vietu sanāciju saistītos izdevumus; noteikt ikvienas fiziskās un juridiskās personas, kā arī šo personu apvienības, organizācijas un grupas tiesības piedalīties lēmuma pieņemšanas procesā attiecībā uz atļauju izsniegšanu piesārņojošu darbību veikšanai vai šādu atļauju pārskatīšanu. Likums par piesārņojumu (II)

11. Potenciāli piesārņotu vietu kategorijas Ministru kabineta noteikumi Nr. 483 “Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu apzināšanas un reģistrācijas kārtība”sadalīja teritorijas šādi: • 1.kategorija – vieta ir piesārņota. Tās derīgai saimnieciskai izmantošanai un iepriekšējo ekoloģisko apstākļu atjaunošanai jāveic sanācijas pasākumi. • 2.kategorija – vieta ir potenciāli piesārņota. • 3.kategorija – vieta nav potenciāli piesārņota.

12. Visās Latvijas attīstības stadijās bija un ir daudz problēmu ar pamestām ēkām un nojaukšanas atkritumiem. Šo likumdošanas nozari veido: Būvniecības likums Atkritumu apsaimniekošanas likums Teritorijas plānošanas likums Citi likumdošanas dokumenti un Ministru kabineta noteikumi Likumdošana par pamestajām ēkām

13. Šis likums nosaka būvniecības dalībnieku savstarpējās attiecības, kā arī viņu tiesības un pienākumus būvniecības procesā un atbildību par būvniecības rezultātā tapušās būves atbilstību tās uzdevumam, ekonomiskajam izdevīgumam, paredzētajam kalpošanas ilgumam un attiecīgajiem normatīvajiem aktiem, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju kompetenci attiecīgajā būvniecības jomā. Būvniecības likums (I)

14. Teritoriālo vietējo pašvaldību kompetencē ir - izstrādāt un apstiprināt savas administratīvās teritorijas plānojumu, detālos plānojumus un to sastāvā esošos apbūves noteikumus, kas ir obligāti visiem būvniecības dalībniekiem un attiecas uz visu veidu būvēm vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī kontrolēt un nodrošināt to izpildi. Ja būve ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama vai tā bojā ainavu, īpašniekam saskaņā ar attiecīgās pašvaldības lēmumu tā jāsaved kārtībā vai jānojauc atbilstoši Civillikuma noteikumiem. Būvniecības likums (II)

15. Šajā likumā noteikti turpmāk minētie telpiskās plānošanas principi: ilgtspējības princips, kas nodrošina esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu; interešu saskaņotības princips, kas nodrošina, ka teritorijas plānojumu izstrādā saskaņā ar citiem teritorijas plānojumiem un šajā plānojumā saskaņo valsts, plānošanas reģionu, pašvaldību un privātās intereses; daudzveidības princips, kas nodrošina, ka teritorijas plānojuma izstrādē tiek ņemta vērā dabas, kultūrvides, cilvēku un materiālo resursu un saimnieciskās darbības daudzveidība; detalizācijas princips, kas nodrošina, ka teritorijas plānošana nacionālajā, plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību līmenī tiek paredzēta ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi. Teritorijas plānošanas likums

16. Piemērs. Dzelzceļa stacijas Rēzekne II novērtējums

18. Tiesiskie aspekti Latvijā zemes resursu lietošanas noteikumu pārkāpumus, izņemot vides aizsardzības likumos minētos aspektus, izskata saskaņā ar: • Administratīvo pārkāpumu kodeksu • Krimināllikumu • Civillikumu

19. Informācija par degradētajām teritorijām un degradēto teritoriju atjaunošanu ir iekļauta daudzos likumdošanas dokumentos. Ne vienmēr viens likumdošanas dokuments ir sasaistīts ar citu. Latvijas likumos pret degradētajām teritorijām ir no citām ES valstīm atšķirīga attieksme. Šeit galvenie degradēto teritoriju aspekti ir saistīti ar teritoriju piesārņojumu. Secinājumi

20. Paldies par uzmanību!! http://fast10.vsb.cz/bribast edmunds.teirumnieks@ru.lv „Šis projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija [paziņojums] atspoguļo vienīgi autora viedokli, un Komisija nevar uzņemties atbildību ne par kādu šeit iekļautās informācijas izmantošanu.“