160 likes | 468 Views
Lekcija IX. Osmaņu impērijas noriets 1683-1798. 1683 – Vīnes aplenkums 1798 – Napoleona iebrukums Ēģiptē. 18.gs. Osmaņiem bija militāru neveiksmju un teritoriālu zaudējumu laiks. Neveiksmīgie kari (c.1683-1798) Laikmetu iezīmē militāras sakāves un teritoriāli zaudējumi.
E N D
Lekcija IX Osmaņu impērijas noriets 1683-1798
1683 – Vīnes aplenkums 1798 – Napoleona iebrukums Ēģiptē
18.gs. Osmaņiem bija militāru neveiksmju un teritoriālu zaudējumu laiks. Neveiksmīgie kari (c.1683-1798) Laikmetu iezīmē militāras sakāves un teritoriāli zaudējumi. Osmaņi zaudēja militārās tehnoloģijas priekšrocības; Bija pienācis militāri grūtais nocietinātu pilsētu iekarošanas periods karošanas vēsturē. Rietumu ekonomiskā sistēma varēja atļauties daudz lielākās jauno tehnoloģiju izmaksas.
Politiskās izmaiņas pasaulē 18.gs. • 18.gs. ir absolūtisma gadsimts, kad Eiropas saskaldītās un nelielās valstis kļūst par absolūtu monarhu centralizētām valstīm. • Austrumos iezīmējas tā dēvētās feodālāssadrumstalotības laikmets. • Irānas valsts 18.gs. pēc īslaicīgas centralizācijas sabrūk atsevišķās valstiņās un nespēj savu politisko vienotību atjaunot līdz pat 20.gs. • Mogulu Indija un Dienvidaustrumu Āzija sadalās un kļūst par britu un franču koloniālo impērijas laupījumu.[1]
Militārās sakāves • Militārās sakāves sākās ar Vīnes aplenkumu 1683 un beidzās ar Napoleona iebrukumu Ēģiptē 1798. • 1691 – sakāve pie Slankamenas (tag. Serbija), kuras rezultāts bija lielā vezīra Fazil Mustafa bojāeja un turku armijas bēgšana. • 1688 Belgrades zaudēšanu par labu Bavārijas kūrfirstam Maksimiliānam II • 1692 Bādenes markgrāfs Ludviķis Vilhelms Donavas lejtecē pret Osmaņu armiju, kuru vadīja lielais vezīrs Mustafā Koprili (Köprülü). • Kaujas vieta: Donavas rietumu krasā, iepretī Tisas pietekai. Pēc smagas kaujas 20 000 lielais austriešu karaspēks uzvarēja divreiz lielāko osmaņu karaspēku. Mustafa Köprülü krita kaujā, turku karaspēks bēga. • 1697 septembrī - Zentas kauja pie Tisas upes: austriešu uzvara Lielajā austriešu-turku karā (1683–1699). • Karlovicu miera līgums 1699: pirmo reizi Osmaņi atzīst savu sakāvi
Krievu-turku kari • 1695 Krievija ieņem Azovu. • 1700 Krievija atkal ieņem Azovu, kuru Osmaņi bija atkarojuši no Krievijas atpakaļ un apgabalus uz ziemeļiem no Dņestras upes. • 1774 tika parakstīts Kičik Kainardža (Kűçűk Kaynarca) miera līgums ar Krieviju. Tas pavilka svītru zem 1768-1774 kara. • Pēc miera līguma noteikumiem Turcijai bija jāmaksā milzu kontribūcija. • Krimas tatāru hani kļuva formāli neatkarīgi. • Osmaņiem nācās atteikties no savām monopoltiesībām Melnajā jūrā zaudējot Melnās jūras ziemeļu krastu. • 1787-1792 vēl viens krievu-turku karš, kas beidzas ar 1792Jassu miera līgumu, kas nostiprina Krimas un Kubaņas pievienošanu Krievijai. • Arī Gruzija kļūst par Krievijas sastāvdaļu.
Muhammads Alī Pašā (+1848) Napoleona iebrukums Ēģiptē 1798.
Valsts ekonomiskā politika • Merkantilisms - liberāla ekonomika, kuras virsuzdevums bija gūt peļņu naudas izteiksmē. • Osmaņu impērija - komandsistēma ekonomikā. • Rekvizīcijas – preču un īpašumu atsavināšana • Ekonomika Osmaņu impērijā tika liberalizēta tikai 19.gs.
Politika impērijas centrā • Harēma politika • Varas pāriešana galma rokās (kopš 1656) • Feodālā sadrumstalotība • Eiropa = absolūtisma laikmets
Sultāns Ahmets III (1703-30) „Tulpju periods” (1718-30)
virspavēlnieks agha Pēdējā rekrūtēšanas epizode bija 1703). 1826 janičaru korpuss tiek likvidēts, lai atbrīvotos no par bīstamu kļuvušo militarizētā pilsētnieku aizstāvja. Janičaru karaspēka pagrimums
Politika provincēs • 17.-18.gs. – provinču autonomijas veidošanās • 1695 – malikane – nodokļu atpirkumi
Reliģijas loma • Barons de Tots (de Tott): 1755-1776 • Admirālis Gazi Hasan-pašā (Gazi Hassan Pasha) • Sūfiju ordenis Tidžaniīja (Tijaniyya) • Arābijas Vahabīti (Muhammad ibn al-Wahab, 1703-1792) • Ibn Hanbal – hanbalītu juridiskā skola