PROMIWA_2010 Zivju monitorings ezeros

1. PROMIWA_2010Zivju monitorings ezeros J.Birzaks, Ē.Aleksējevs

2. Zivju ielaišanas shēma • Zivis ielaistas lielākā daudzumā, kā dabiskās ūt.; • Karpas- trīsgadnieki, līdaka (L 12- 54cm)+ asaris (L 7,5- 30cm); • Viengadīgas peledes un sīgas, vienvasaras vēdzeles <1 g; • Asari- 10- 28 cm (0+- 4+)

3. Metodes- zveja • Žaunu tīkli ar linuma acs soli- 8, 12, 14, 15, 18, 20, 25, 27, 30, 33, 35, 40, 45, 50, 60 un 70 mm; • Velkamais vads; • Vēžu murdi Zivju biol. analīzes- individ.garums, svars, vecums pa 1cm garuma grupām

4. Uzdevumi un mērķi • Monitoringa uzdevums (projektā nav definēts), Tas izriet no projekta I aktivitātes galvenajiem mērķiem: • mazvērtīgo karpu dzimtas zivju skaita un biomasas samazināšana ezeros; • brīvo ekoloģisko nišu vai pilnīgāku barības objektu izmantošana, ielaižot sīgu dzimtas zivis vai karpas; • plēsīgo zivju asara, līdakas un vēdzeles biomasas palielināšana ezeros.

5. Monitoringa mērķis noskaidrot • Zivju ielaišanas rezultātus, ko var novērtēt kā: -”svešo” sugu (karpas, peledes, sīgas) introdukcijas sekmes; -izmaiņas ezeru sākotnējā sugu sastāvā; -izmaiņas zivju daudzumā (skaits un biomasa)- potenciālā zivsaimnieciskā produkcijā; -zivju ielaišanas blakusefekti- “izēšana”, kanibālisms u.c.

6. Sugu daudzveidība

7. Ārāja ezers- biomasa Resursi tiek izmantoti, vietējo zivju skaits un biomasa būtiski nemainās, karpu daudzums un biomasa samazinās, pieaug to individuālais svars no 1,39 uz 2,55 2010.g. Līdakas un asari ne pēc skaita ne biomasas nemainās. Savā ziņā fenomens, jo tika ielaisti attiecīgi 18 un 14 kg/ha, kas vismaz dubulto šo zivju daudzumu.

8. Dubuļu ezers- biomasa CPUE pieaugusi uz peledes pieauguma rēķina. Sīga ezerā vairs nav sastopama. Vēdzele nav konstatēta.

9. Špogu ezers- biomasa Asaru daudzums ezerā pieaudzis uz ielaisto asaru rēķina

10. Arāja ezers- zivju skaits Nav vēlamā rezultāta- sīkzivju skaits nesamazinās, atšķirības uz zvejas efektivitātes svārstību rēķina. Līdakas un asari tika ielaisti 11.2009., t.i., 2010. jājūt efekts.

11. Rezultāti • Arāja ezers -karpas augšanas temps izmantojot dabīgo barības bāzi: I vasarā- 435 g, II vasarā- 835 g; Līdakas un asara ielaišanas efekts nav pierādāms. • Dubuļu ezers -sīga nav aklimatizējusies, izzudusi pēc I ziemas; -peledes augšanas temps izmantojot dabīgo barības bāzi: I vasarā- 107; II vasarā- 121g, -liels atguvums zvejā- divos gados 27% no ielaisto zivju skaita; -vēdzeles nav konstatētas, iespējams par sīku • Špogu ezers -asaru ielaišanas efektivitāte nav pierādāma, pieaudzis to skaits ūdenstilpē

12. Zivju ielaišana Kāpēc ūdeņos jālaiž zivis (saskaņā ar FAO): • sugas dabiskās atražošanās vietas tiek zaudētas vai būtiski samazinātas; • pasliktinās ekoloģiskie apstākļi dabiskajos ūdeņos, samazinot dabiskās resursu atražošanās efektivitāti; • zivju mirstība (dabiskā un antropogēnā) pārsniedz to dabiskās atražošanās potenciālu kādā ūdenstilpē (antropogēno mirstību var izraisīt- zveja, makšķerēšana, ūdeņu piesārņošana u.c.); • saimniecisku interešu dēļ introducējot jaunu sugu vai atjaunojot zaudētu zivju sugu; Būtībā- vietējo, ūdenstilpē jau esošu sugu papildus ielaišanas efektivitāti nevarējām konstatēt. Lieku reizi konstatējam faktu, ka esošas sugas, kas ūdenstilpē veiksmīgi pašatražojas, krājumu mākslīga papildināšana var būt bez jūtama efekta. Sīkzivju “izēšanu” varbūt iespējams panākt ar daudz lielākām plēsīgo zivju “dozām”.