Rita Se šķēna Līga Jankevica

1. Latvijā saražotā koppiena mikrobioloģiskā kvalitāte un mikroorganismu daudzuma noteikšanas metožu salīdzinājums Rita Sešķēna Līga Jankevica SIA “Piensaimnieku laboratorija”

2. Piena nozare ceļā uz Eiropas Savienību Latvijas un ES likumdošanas harmonizēšana līdz 2006. gadam Eiropas reglamentējošie dokumenti: Council Directive 92/46/EEC Latvijas reglamentējošie dokumenti pārejas periodā: MK noteikumi Nr. 491 “Piena, apstrādāta piena un piena produktu apritesnoteikumi”. Latvijā tiek ražots ES prasībām atbilstošs piens Kvotas piena ražošanai Latvijas piena produktu eksports

3. Piena kvalitātes kontrole Latvijā Līdz 2003. gadam piena kvalitātes kontroli veic uzņēmumu laboratorijas 2001. gadā dibināta neatkarīga piena kvalitātes kontroles laboratorija SIA “ Piensaimnieku laboratorija” 2003. gada janvārī SIA “Piensaimnieku laboratorija” uzsāk Latvijā saražotā koppiena testēšanu atbilstoši likumdošanas prasībām

4. Piena mikrobioloģiskās kvalitātes noteikšanas metodes Bakteriju kopskaitu pienā nosaka, izmantojot standartmetodi – mikroorganismu noteikšanu uz cietas agara barotnes Petrī platēs un automātiskos baktēriju skaitītājus – analizātorus BactoScan, Bactocount, Bac trac 4100 u.c. SIA “Piensaimnieku laboratorija” baktēriju kopskaitu neapstrādātā, pārstrādei domātā pienā nosaka, izmantojot Dānijas firmas Foss Electric automātisko baktēriju analizātoru BactoScan FC.

5. Darba mērķi: salīdzināt un izvērtēt ar Petrī platēm un automātisko baktēriju analizātoru BactoScan FC iegūtos rezultātus, tādējādi nosakot ātrās baktēriju kopskaita noteikšanas ar BactoScan FC metodes piemērotību baktēriju noteikšanai svaigā pienā; izvērtēt Latvijā 2003. gadā saražotā koppiena mikrobioloģisko kvalitāti.

6. Pielietotās piena mikrobioloģiskās kvalitātes noteikšanas metodes Mikroorganismu noteikšana uz cietasagara barotnes Petrī platēs (IDF 100B:1991) Baktēriju kopskaita noteikšana ar BactoScan FC BactoScan FC ir pilnīgi automātiska iekārta, kas paredzēta ātrai mikrobioloģiskā piesārņojuma noteikšanai termiski neapstrādātā (svaigā) pienā. Kopējais individuālo baktēriju skaits 1 ml piena tiek noteikts, izmantojot plūsmas citometrijas (flow cytometry) metodi. Princips ir vienkāršs: baktēriju šūnu DNS tiek iekrāsota ar fluorescējošo krāsvielu, tad šūnas plūst caur kapilāru caurulīti, kas ir izgaismota pret mikroskopa objektīvu. Pēc tam ar fotoelektronikas, kas ir pievienota mikroskopam, palīdzību tiek reģistrēta katra garāmejošā šūna.

7. BactoScan FC plūsmas citometrija

8. BactoScan FC tehniskā specifikācija Mērīšanas ātrums: 150 paraugi/stundā Parauga daudzums: 4,5 ml Parauga temperatūra: 2 - 42° C Parauga stāvoklis: termiski neapstrādāts piens Rezultātu iegūšanas laiks: 9 min References metode: mikroorganismu noteikšana uz cietas agara barotnes Petrī platēs (IDF 100B:1991)

9. BactoScan FC

10. Metodes +/- Plusi: ātra un samērā vienkārša metode; paraugs nav speciāli jāsagatavo; vienkārša un droša rīkošanās ar reaģentiem; BactoScan FC regulēšanas kontrolparaugi (BCS, Blank šķīdums, pilot vai kontrolpiena paraugi) nodrošina vienkāršu ikdienas instrumenta testēšanu, dokumentācijas izpildīšanu, savlaicīgu potenciālo kļūdu noteikšanu un priekšlikumus korekcijas darbībām. Mīnusi: BactoScan FC ir ļoti dārga iekārta; dārgi reaģenti; nepieciešama iekārtas papildus kalibrācija rezultātu konvertēšanai koloniju veidojošās vienībās.

11. Lineāra sakarība starp individuālo baktēriju skaitu (IB), kas noteikts ar BactoScan FC, un ar references metodi noteiktām koloniju veidojošajām vienībām (KVV) Korelācijas koeficients r = 0.92

12. Normatīvi un to prasības Rādītājiem, pēc kuriem nosaka piena šķiras, noteikts pārejas periods līdz 2006. gada 1. janvārim. Pēc piena šķiras noteikšanas piena kombināti nosaka maksu par pienu piena ražotājiem. Par 1. šķiras pienu saņem pamatmaksu, par augstākā labuma pienu – vismaz par 25% augstāku, par katras zemākas šķiras pienu – vismaz par 15% zemāku samaksu. Tātad atšķirību samaksā nosaka tikai kvalitāte.

13. Piena šķiras pārejas periodā līdz2006.gada 1.janvārim Piena šķiras pēc 2006.gada 1.janvāra Normatīvi un to prasības

14. 2003.gadā saražotā koppiena mikrobioloģiskās kvalitātes izmaiņu dinamikapēc SIA “Piensaimnieku laboratorija” datiem eksistē 70 piena pārstrādes uzņēmumi analīzes veiktas pienam, kas piegādāts 30 piena pārstrādes uzņēmumiem

15. 2003.gadā saražotā koppiena sadalījums pa šķirām pēc mikrobioloģiskās kvalitātespēc SIA “Piensaimnieku laboratorija” datiem

16. Secinājumi: Nosakot baktēriju kopskaitu ar atšķaidījuma metodi, uzsējot uz Petrī platēm, un automātisko baktēriju analizātoru BactoScan FC, konstatēts, ka iegūtie rezultāti cieši korelē (lineārās korelācijas koeficients r = 0.92). Tātad ar abām metodēm var iegūt pietiekami precīzus rezultātus. Latvijā 2003. gadā pārstrādes uzņēmumiem piegādātā piena kvalitāte nav viendabīga. I ceturksnī tikai 49% no piegādātā piena daudzuma ir ar labu kvalitāti. Pārējais ir 2. šķiras vai bezšķiras piens. II ceturksnī – 67% ir labas kvalitātes piens, III ceturksnī – 65%, bet IV ceturksnī šis rādītājs ir vēl augstāks – 75%. Veicot pētījumus par 2003. gadā Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem piegādātā piena mikrobioloģisko kvalitāti, konstatēts, ka augstākai šķirai atbilst 47%, 1. šķirai – 19%, 2. šķirai – 12% un bezšķirai – 22% piegādātā piena.

17. Paldies par uzmanību!