Tiesvedība administratīvo pārkāpumu lietās (Tēzes)

1. Tiesvedība administratīvo pārkāpumu lietās (Tēzes) Modris ŽeivotsLatvijas Policijas akadēmijasKvalitātes vadības un kontroles nodaļas vadītājs

2. Likumdevējs ar 01.01.2009. vairs neparedz administratīvām tiesām skatīt administratīvo pārkāpumu lietas, kurās lēmumu pieņēmusi vispārējās jurisdikcijas tiesas, jo administratīvo pārkāpumu lietu pārsūdzēšana, kurās sodu uzlicis rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis no Administratīvās apgabaltiesas kompetences pārgāja uz vispārējās jurisdikcijas apgabaltiesām, bet sākot ar 2012.gada 1.janvāri visu administratīvo pārkāpumu lietu pārsūdzēšana pāries uz vispārējās jurisdikcijas tiesām.

3. Tiesas piemērotie sodu veidi

4. Tiesas piemērotie sodu veidi

5. Kādu ceļu iet? • Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir spēkā no 1985.gada 1.jūlija un līdz šim brīdim kodeksā grozījumi izdarīti vairāk kā 120 reizes. • Latvijā joprojām uzvirmo diskusijas, kādu ceļu izvēlēties administratīvo sodu sistēmā. Vai turpināt attīstīt kodifikācijas ceļu, kad visi administratīvie pārkāpumi iekļauti vienā likumā, vai paredzēt nozaru tiesību aktos, kas attiecīgo jomu regulē? • Šodienas darbs administratīvo pārkāpumu lietās tiek veidots pamatojoties uz administratīvo tiesu judikatūru.

6. Par pierādīšanas procesu un pierādījumiem. • Tiesa noteikusi administratīvā pārkāpuma protokola vietu un lomu pārkāpuma pierādīšanas procesā • Tiesas noņēmušas aizdomu slogu no amatpersonu pleciem. • Senāts uzsvēris, ka arī dažādas atsevišķas kļūdas, piemēram, pārrakstīšanās, kādas informācijas, piem., protokola pilna numura trūkums, ir procesuāls pārkāpums, tomēr, ja tas nav novedis pie nepareiza rezultāta, nav pamats lietvedības izbeigšanai.

7. Skaidrība ieviesta arī par situāciju, kad persona, izmantojot savas tiesības, pārkāpuma izdarīšanas vietā atsakās no paskaidrojumu sniegšanas vai atsakās no iespējas iepazīties ar administratīvā pārkāpuma protokola saturu, kas varētu radīt šaubas par vēlāk iesniegtajām liecībām. • Senāts atzinis, (...) ka pieteicējam bija tiesības iesniegt gan protokolam pievienojamus paskaidrojumus, gan arī izteikt tos vēlāk. Administratīvā apgabaltiesa ir norādījusi, ka vēlāk iesniegti paskaidrojumi rada lielākas šaubas par to ticamību nekā, ja tie sniegti uzreiz notikuma brīdī, (...) jo tā atbilst dzīvē gūtajiem novērojumiem. • Pastāv problēmas ar tulkojuma nodrošināšanu personai saprotamā (dzimtajā) valodā.

8. Bieži notiek diskusija par policijas darba metodēm.Policijai pārmet, ka tā piekopj neatļautas metodes. Par vienu no tādām tiek uzskatīta, ka policija uzrauga satiksmes drošību slēpjoties krūmos vai strādājot ar netrafaretām automašīnām. • Senāts atzina, ka slēptās ātruma mērīšanas metodes izmantošana kā tāda nepārkāpj personas cilvēktiesības. Fiksējot ātrumu slēptā veidā, persona netiek novērota tās privātajā dzīvē, bet gan tiek novērota publiskajā telpā, lai atklātu un novērstu likumpārkāpumus ceļu satiksmē. Līdz ar to šāda personas vadītā transportlīdzekļa novērošana slēptā veidā ir pieļaujama, jo tai ir leģitīms mērķis: sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšana. (Senāta ALD 2008. gada 2. oktobra spriedums lietā Nr. SKA-407/2008)

9. Senāts ir novērsis neskaidrības par pasākumiem, kurus atļauts veikt, lai nodrošinātu lietvedību administratīvo pārkāpumu lietās, tajā skaitā pierādījumu procesuālo noformēšanu.Senāts skaidro, ka iestādes faktiskā rīcība ir patstāvīgs galīga rakstura administratīvā procesa instruments. Tādejādi administratīvā akta izdošanas procesa ietveros veikta darbība, kaut tā ir radījusi faktiskas sekas, tomēr nav uzskatāma par iestādes faktisko rīcību un, ka pārsūdzēt var tikai galīgo noregulējumu. • Senāts skaidrojis daudzus būtiskus jēdzienus, piem., jēdzieni kas saistīti ar sīko huligānismu un tie ir respektējami strādājot ar šādu kategoriju lietām.

10. Ko darīt? • Jāsamazina to institūciju skaits, kas ir pilnvarotas izskatīt un pieņemt lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās. • Atklāts paliek jautājums arī par policijas vietu un lomu administratīvo pārkāpumu lietās. • Diskutējams jautājums arī par apstrīdēšanu padotības kārtībā.

11. Ko darīt? • Kā rīkoties pārkāpuma mazsvarīguma gadījumā (kritēriji)? (APK 21.pants) • Par atkārtotību. (APK 38.pants) • Par fiksētajiem sodiem.

12. Ko darīt? • Kriminalizācija vai dekriminalizācija? • Steidzīgi jāpārskata Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa materiālās normas un no tā jāizslēdz 167. un 175.pantu. • Par pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Paldies par uzmanību! Daudz laimes dzimšanas dienā!