240 likes | 511 Views
Latvija - Jelgava. LATVIA. RĪGA. JELGAVA. Area: 64589 km 2 Forest: 44% of territory Agricultural land: 38% of territory Population: 2.28 millions Capital City: Rīga (founded in 1201). LATVIA. Territory has been inhabited since 9000 BC The Republic of Latvia founded in 1918
E N D
LATVIA RĪGA JELGAVA Area: 64589 km2Forest: 44% of territoryAgricultural land: 38% of territoryPopulation: 2.28 millionsCapital City: Rīga (founded in 1201)
LATVIA • Territory has been inhabited since 9000 BC • The Republic of Latvia founded in 1918 • Regained independence in 1991
LATVIA Characteristics • Population density per 1 km2 – 35.5 • 70% are urban and 30% rural inhabitants • Official language – Latvian • Latvians – 59%, Russians – 29%, Belorussians – 4%, etc. • Religious Confessions: Evangelic Lutheran, Roman Catholic, Russian Orthodox
Piemineklis LR pirmajam Valsts prezidentam Jānim Čakstem Piemineklis atklāts Trīsvienības laukumā 2003.gada 14.novembrī. Tēlniece Arta Dumpe
Annas baznīca Svētās Annas baznīca ir vecākā Jelgavas ēka – renesanses laika piemineklis, latviešu luterāņu draudzes baznīca. Baznīcas dibināšanas akts apstiprināts 1567. gadā. Koka baznīca tapa jau 1573. gadā, bet tagadējā mūra ēka uzcelta laikā no 1638. līdz 1641. gadam. Pie Svētās Annas baznīcas aug dižkoks – 1883. gadā par godu Mārtiņam Luteram stādīts ozols. Baznīcu rotā 1910. gadā Jāņa Rozentāla gleznota altārglezna «Kristus un samāriete».
Svētā Simeona un Svētās Annas pareizticīgo katedrāle Krievijas cars Pēteris I, 1711. gadā apprecinot savu brāļa meitu Annu Ivanovnu ar Kurzemes un Zemgales hercogu Frīdrihu Vilhelmu, bija saņēmis no hercoga solījumu, ka Jelgavā tiks uzcelta pareizticīgo baznīca. Pati pirmā baznīciņa bija hercogienei Annai Ivanovnai pie hercoga pils apmēram tur, kur tagad ir Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs. Tai blakus ielas otrā pusē 1726. gadā pārējiem pilsētas iedzīvotājiem uzcēla koka pareizticīgo baznīcu. Tās vietā 1750. gadā uzbūvēja pildrežģa ēku ar četrstūrainu zvana torni. 1774. gadā tika likti pamati jaunai baznīcai pēc arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projekta. Baznīcu iesvētīja 1780. gadā. Kad tā draudzei kļuva par šauru, ar Krievijas cara Aleksandra III finansiālu atbalstu pēc arhitekta Nikolaja Čagina projekta no 1890. līdz 1892. gadam tika uzbūvēta jauna baznīca. Svētā Simeona un Svētās Annas pareizticīgo katedrāle ir pirmā pareizticīgo baznīca Zemgalē.
Svētā Jāņa baznīca Katoļu ielas galā kādreiz atradās viduslaiku pilsētas vārti, saukti par Posta vārtiem, jo aiz tiem bija nāvessoda izpildīšanas vieta noziedzniekiem. Vēlāk tos sauca par Annas un par Pētera vārtiem. Aiz tiem 1705. gadā atradās pilsētas nabagmāja un kapsēta ar mazu koka baznīciņu, kas tika saukta par nabagu baznīcu. Tai nebija torņa, vien krusts uz pašas baznīcas ēkas. 1780. gadā mirušais pilsētas birģermeistars H.Kloks savu kapitālu novēlēja jaunas mūra baznīcas celšanai. Tā 1845. gadā vecā koka baznīca tika nojaukta un vietā uzcelta mūra baznīca ar krusta tornīti. Baznīca tika iesvētīta 1847. gadā, bet 1861. gadā tā dabūja atsevišķu mācītāju. No 1862. gada to sauc par Svētā Jāņa baznīcu. Tās tornis tika uzbūvēts 1882. gadā. Pie baznīcas kādreiz bija Literātu kapi, Katoļu kapi, Jāņa kapi, Vecticībnieku kapi, kas tagad pārvērsti par Alunāna parku un Stacijas skvēru. Starp ievērojamākajām personībām, kas apbedīti šajos kapos, jāmin teātra tēvs Ādolfs Alunāns, sabiedriskais darbinieks Juris Māters, dzejnieks Kārlis Hugenbergs, ērģelnieks un komponists Atis Kauliņš, zīmētājs V.Z.Stefenhāgens, grāmatizdevējs J.F.Šablovskis u.c.
Svētā Jura un Svētās Marijas katoļu katedrāle No 1630. līdz 1635. gadam hercoga Frīdriha laikā tika celta katoļu baznīca, bet tās būvi pēc uzlabojumiem pabeidza hercoga Jēkaba laikā 1645. gadā. Līdzās baznīcai no 1672. līdz 1773. gadam darbojās jezuītu rezidence. No 1783. līdz 1798. gadam Jelgavā atradās Livonijas bīskapa sēdeklis. Tagadējā baznīca būvēta 1906. gadā pēc arhitekta Kārļa Eduarda Strandmaņa projekta iepriekšējās baznīcas vietā. Celtne ir pseidogotiskā stilā bagātīgi rotāta ar dekoratīviem elementiem. Virs ieejas atrodas vietējas nozīmes mākslas darbs – bareljefs «Svētais vakarēdiens». Baznīca Otrā pasaules kara laikā izdega un sagruva, tās atjaunošana pilnībā tika pabeigta tikai 1992. gadā, kad agrākā izskatā tika atjaunots baznīcas tornis. 1996. gadā Romas pāvests Pāvils II baznīcai piešķīra katedrāles nosaukumu Jelgavas Bezvainīgi ieņemtās Jaunavas Marijas katedrāle.
Lielupes palienes pļavas Jelgavas pilsētas teritorijā uz Pils salas atrodas valsts nozīmes dabas liegums Lielupes palienes pļavas. Tā ir viena no pēdējām vietām, kur saglabājušās neskartas Lielupes palienes dabiskās pļavas. Kā vērtīgs biotops un nozīmīga putnu ligzdošanas vieta Lielupes pļavas iekļautas Pasaules dabas fonda (WWF) Latvijas dabas aizsardzības plāna vērtīgo teritoriju sarakstā un «CORINE biotopes» projekta vietu sarakstā. Lielupes palienes pļavas ir starptautiskā mērogā putniem nozīmīga vieta (PNV Important Bird Area), kas iekļauta «Bird Life International» Eiropas PNV sarakstā. Teritorija ir viena no nozīmīgākajām pļavās ligzdojošo bridējputnu atradnēm valstī.Liegumā sastopami aptuveni 100 sugu putni, vairāki retu un aizsargājamu sugu dzīvnieki, kas iekļauti EP direktīvas 92/43/EEC par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību II un IV pielikumā. Lielupes palienes pļavas ir nozīmīga ligzdošanas vieta griezei. Tajās sastopami vairāki retu un aizsargājamu sugu
Lielupes palienes pļavās Pils salā mīt savvaļas zirgi (“Konik Polski”)