300 likes | 528 Views
Atkritumu apsaimniekošanas reģionālie plāni. ES normatīvo aktu prasības Latvijas normatīvo aktu prasības: 1) Atkritumu apsaimniekošanas likums; - prasības atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādei un saturam;
E N D
Atkritumu apsaimniekošanas reģionālie plāni • ES normatīvo aktu prasības • Latvijas normatīvo aktu prasības: 1) Atkritumu apsaimniekošanas likums; - prasības atkritumu apsaimniekošanas plānu izstrādei un saturam; 2) Ministru kabineta 2002.g.12.marta noteikumi Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” - politikas plānošanas dokumentu virzība.
Plāna mērķis Nodrošināt pamatinformāciju un rīcības programmu, kas nepieciešama likumdošanas prasībām atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei Dienvidlatgales reģionā
Plānā ietvertās sadaļas • Atkritumu apsaimniekošanas plāna mērķi un uzdevumi • LR un ES likumdošanas prasības atkritumu apsaimniekošanas jomā • Vispārīgā informācija par reģionu • Reģiona sadzīves atkritumu saimniecības raksturojums • Atkritumu daudzuma prognoze • Atkritumu apsaimniekošanas alternatīvie risinājumi • Programma darbam ar sabiedrību • Nepieciešamas investīcijas īstermiņa programmas realizācijai • Atkritumu apsaimniekošanas plāna realizācijas aktivitāšu plāns
Galvenie uzdevumi • esošās situācijas inventarizācija un tās atbilstības likumdošanas aktu prasībām novērtējums, • atkritumu ražošanas prognoze laika posmam līdz 2025. gadam ieskaitot, • atkritumu apsaimniekošanas īstermiņa un ilgtermiņa programmu izstrāde, paredzot nepieciešamo finansējumu un plānu realizācijas termiņus, • iedzīvotāju maksātspējas novērtējums, sabalansējot labākos iespējamos tehniskos risinājumus ar esošajiem un pieejamajiem finansiālajiem resursiem.
Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas reģions • Daugavpils pilsēta • Daugavpils rajona pašvaldības (24) • Krāslavas rajona pašvaldības (25) • Preiļu rajonu pašvaldības (11) • Reģiona kopējā platība -6927 km2 (10,72% no valsts kopējās teritorijas): - Lauku teritorijas – 98,4% (6818 km2 ) - Pilsētas - 1,6% (109 km2)
Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas reģions • Iedzīvotāju skaits 2003.g. 229 205 ( 9,85% no kopējā visas valsts iedzīvotāju skaita): • 48,8% dzīvo Daugavpilī, • rajonu pilsētās dzīvo 15,7% no visiem reģiona iedzīvotājiem; • lauku teritorijās dzīvo 35,5%no visiem reģiona iedzīvotājiem; Iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties ( laika posmā no 1998.-2003.gadam samazinājums par 4,4%)
Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas reģions • Makroekonomiskie rādītāji; • Nodarbinātība, darba samaksa, algas; • Pirktspēja; • Ražošanas uzņēmumi • Reģiona esošā infrastruktūra (dzīvojamais fonds, izglītība, veselības aprūpe, ceļu tīkls); • Reģiona pašvaldību budžets
Atkritumu apsaimniekošana Dienvidlatgales reģionā • 2004.gadā tika savāktas 68 000 t sadzīves atkritumu, tai skaitā: -3557 t notekūdeņu dūņu; 1549 m3 ārstniecības iestāžu atkritumu 4673 m3 rūpniecības atkritumu; • Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu pakalpojumus izmanto 68% iedzīvotāju (lauku teritorijās – 45%, pilsētās – 70% no iedzīvotājiem); • Darbojas 26 izgāztuves; • No 60 pašvaldībām tikai 10 ir izstrādāti saistošie noteikumi; • Radītas 2981 t bīstamo atkritumu (tai skaita, 901 tonna sadzīves bīstamo atkritumu); • 11,8 t nolietotu transportlīdzekļu; • Apmēram 450 tonnas elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu; • Savāktas 1600 tonnas iepakojuma atkritumu
Atkritumu apsaimniekošana Dienvidlatgales reģionā Lielākie uzņēmumi, kas nodarbojās ar sadzīves atkritumu savākšanu ir sekojoši: • A/S “Daugavpils specializētais ATU” • SIA “EKO Latgale” • SIA “SA Serviss” • SIA “Dova” • SIA “Preiļu saimnieks” • SIA “Līvānu DzKS” Paši šķiroto atkritumu uzkrāšanas konteinerus uzstāda SIA “EKO Latgale” un SIA “Dova”; Līgumi ar SIA “Eko Reverss” SIA “Bīstamo atkritumu serviss”
Atkritumu apsaimniekošana Dienvidlatgales reģionā • Atkritumu apsaimniekošanas tarifi: Svārstās no 2,30 LVL/m3 līdz 8,50 LVL/m3; Iekasēšanas veidi: • Tiešie līgumi ar atkritumu ražotājiem; • Līgumi ar namu pārvaldēm, kas iekasē naudu no iedzīvotājiem un norēķinās ar atkritumu apsaimniekotāju; • Līgumi ar pāsvaldībām, kas iekasē naudu no iedzīvotājiem un norēķinās ar atkritumu apsaimniekotāju. Dažas pašvaldības apmaksā apsaimniekotāju sniegtos pakalpojumus no budžeta līdzekļiem; Par pakalpojumu maksā 70-100%, maksas iekasēšana nav problēma.
Esošo izgāztuvju raksturojums uz 2005. gada 1. janvāri • 26 darbojošās izgāztuves (kopējā platība 54,6 ha); • 6 slēgtās izgāztuves (kopējā platība 6,3 ha); • 23 slēgtās un rekultivētās izgāztuves (kopējā platība 29,2 ha). • 31 izgāztuves rekultivācija, izņemot izgāztuvi “Demene”, tiks veikta Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas reģionālā projekta ietvaros līdz 2007.gada beigām. “Demenes”rekultivācija tiks uzsākta 2007.gadā ERAF līdzekļu ietvaros.
Alternatīvie risinājumi Atkritumu apsaimniekošanas plānošana Latvijā kopumā un Dienvidlatgales atkritumu apsaimniekošanas reģionā konkrēti tiek sadalīta 2 etapos: • 1. etaps – atkritumu apsaimniekošanas īstermiņa programma, kas jārealizē laika posmā no 2005. gada līdz 2013. gadam ieskaitot, • 2. etaps - atkritumu apsaimniekošanas ilgtermiņa programma, kas jārealizē laika posmā no 2014. gada līdz 2025. gadam ieskaitot.
Īstermiņa programmas mērķis Izveidot mūsdienīgu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas darbotos atbilstoši Latvijas un Eiropas savienības normatīvo aktu prasībām un, vienlaicīgi, būtu ērta un pieņemama atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistītajiem dalībniekiem
Īstermiņa programmas uzdevumi • Jaunā poligona izveide visa reģiona atkritumu apglabāšanai Demenes pagasta “Sakališķos”, tiks nodots ekspluatācijā 2008.gadā. • Visu reģiona izgāztuvju slēgšana un rekultivācija līdz 2007.gada beigām. • Atkritumu šķirošanas sistēmas pilnveidošana: • 150 atkritumu dalītās vākšanas punkti pilsētās, 53 punkti pagastos (2006.-2010.gads); 4 laukumi šķiroto atkritumu pieņemšanai no iedzīvotājiem (2007.-2008.gads); • Kompostēšanas laukumu ierīkošana pie pilsētām (7 laukumi, 2009.-2012.gads); • Atkritumu šķirošanas līnijas būvniecība vai nu Daugavpilī, vai “Sakališķos” (jauda 15 000 t/gadā, 2008.gada beigas); • Savākšanas sistēma lielgabarīta sadzīves atkritumiem - 2006.gads; • Atkritumu pārkraušanas punkti pilsētās (2007.-2008.gads);
Īstermiņa programmas uzdevumi • Elektrisko un elektronisko iekārtu savākšanas un apstrādes centra izveide ((2010.gads); • Celtniecības atkritumu savākšanas un pārstrādes centrs (2009.gads); • Infiltrāta attīrīšanas iekārtu izbūve poligonā (2008.gads); • Iesaistīšanās valsts bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmā (2010.gads); • Sabiedrības izglītošana un informēšana; • Sadarbība ar blakus esošajiem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem.
Ilgtermiņa programmas uzdevumi 1) Laika posmā līdz 2013. gadam centralizētajā atkritumu savākšanas sistēmā iesaistīt 100% pilsētu iedzīvotāju un, kā minimums, 75% lauku iedzīvotāju. 2) Atkritumu daudzumu, ko 1 iedzīvotājs saražo gada laikā, nepārsniegt 300 kg/gadā. Šis mērķis noteikts arī īstermiņa programmas ietvaros, paredzot, ka minētais lielums jāsasniedz 2010. gadā. 3) Līdz 2020. gadam pilnībā ieviestdalītās atkritumu savākšanas sistēmu Dienvidlatgales reģionā. Līdz 2025. gadam nodrošināt, ka 40% no kopējā mājsaimniecības atkritumu daudzuma (svara mērvienība) tiek novirzīti otrreizējai pārstrādei un izmantošanai. Pārstrādes jaudām attiecīgi, kā minimums, jāpieaug no 19% līdz 40% no savāktajiem atkritumiem laika posmā no 2013. gada līdz 2025. gadam.
Ilgtermiņa programmas uzdevumi 4. Pakāpeniski samazināt poligonā noglabājamo organisko un inerto atkritumu daļas, veicot to kompostēšanu un pārstrādi. Apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu, saskaņā ar esošo likumdošanas aktu prasībām, 2020. gadā samazināt līdz 35% no 1995. gadā apglabāto bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma. 5. Līdz 2015. gadam nodrošināt visu nolietoto transportlīdzekļu sastāvdaļu un materiālu otrreizēju izmantošanu un pārstrādi gadā vismaz 95 % apmērā no nolietotu transportlīdzekļu vidējās pašmasas.
Potenciālie finansējuma avoti • pašvaldības un to uzņēmumi, kā arī atkritumu apsaimniekošanas organizācijas, • ilgtermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm (vietējām un/vai ārzemju), • ilgtermiņa aizņēmuma kapitāls no starptautiskām finanšu institūcijām, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Investīciju banka; • fiksēta termiņa parādzīmju vai aizdevuma akciju izdošana, • Valsts budžeta maksājumi (Valsts investīciju programma), • Privātā sektora līdzdalība
Prognozējamās tarifu izmaiņas • Vidējās pašu investīcijas gada laikā ir 9,50 LVL/t atkritumu. Tādējādi, vidējais tarifs var tikt prognozēts 46,30 LVL/t vai 9,26 LVL/m3. • Tādējādi, maksa par atkritumu apsaimniekošanu mēnesī būs: - pilsētās, pieņemot, ka 1 iedzīvotājs gadā saražo 1,3 m3 atkritumu: 9,26 x 1,3 = 12,04 LVL/gadā vai 1,00 LVL/mēnesī, - laukos, pieņemot, ka 1 iedzīvotājs gadā saražo 0,48 m3 atkritumu: 9,26 x 0,48 = 4,44 LVL/gadā vai 0,37LVL/mēnesī.
Atkritumu apsaimniekošanas reģionālie plāni • Reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu turpmākā virzība notiek atbilstoši Ministru kabineta kārtības rullim; • reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns ir uzskatāms par politikas dokumentu. • Šādam dokumentam nav nepieciešama anotācija, bet tajā paredzēto pasākumu ietekmes uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem novērtējums un informācija par piešķirto un papildus nepieciešamo finansējumu ir sniedzama atbilstoši anotācijas noformēšanas prasībām;
Atkritumu apsaimniekošanas reģionālie plāni • Sagatavotie reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni tiks izsludināti valsts sekretāru sanāksmē un nosūtīti atzinumu sniegšanai attiecīgajām ministrijām un citām institūcijām. • Normatīvajos aktos nav paredzēts, ka politikas dokumenti būtu atsevišķi jāsaskaņo ar pašvaldībām, kuras ietilpst attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā, ņemot vērā to, ka pašvaldības piedalījās plāna sagatavošanā un tām bija iespējas paust savu viedokli plāna sabiedriskajā apspriešanā.
Atkritumu apsaimniekošanas reģionālie plāni • Neskaidrie jautājumi: - pašvaldību informēšana par plāniem; - par plāna ieviešanu atbildīgās institūcijas; - Plānu ieviešanas koordinācija