Maķedonijas izaugsme

1. Maķedonijas izaugsme Vēsture 6.klasei (14.03. – 18.03.)

2. Jautājumi atkārtošanai 1. Kas bija Grieķijas raksturīgākā polisu celtne? Visu grieķu polisu raksturīgākā celtne ir templis, kas agrīnajā periodā bija vienīgā sabiedriskā celtne. Pašas pilsētas centrs bija akropole - nocietināta citadele pilsētas augstākajā vietā, kur arī atradās pilsētas templis. Nīkes templis

3. Jautājumi atkārtošanai 2. Kad notika lielā grieķu mākslas revolūcija? Lielā grieķu mākslas revolūcija, kas ietvēra dabisko formu un perspektīvas atklājumu, norisa laikposmā, kas varbūt ir pats apbrīnojamākais visā cilvēces vēsturē. Tas ir laikposms, kurā grieķu pilsētu iedzīvotāji sāka apšaubīt senās tradīcijas un leģendas par dieviem un bez aizspriedumiem iedziļināties lietu dabā.

4. Jautājumi atkārtošanai 3. Par ko sengrieķu “smalkā sabiedrība” uzskatīja māksliniekus? Mākslinieki paši ar savām rokām pelnīja sev iztiku, turklāt bieži vien smagā fiziskā darbā. Netīri, nosvīduši viņi nopūlējās savās darbnīcās kā vienkārši melnstrādnieki, tāpēc “smalkā” sabiedrība viņus neuzskatīja par sev līdzīgiem, bet gan par zemākas kārtas pārstāvjiem.

5. Jautājumi atkārtošanai 4. Kurš mākslas novirziens bija valdošais senajā Grieķijā? Grieķijas mākslā vadošā ir tēlniecība. Tās galvenie objekti ir kails jauneklis (kuross), jaunava (kora). Šajos tēlos mākslinieki centās ielikt antīkās pasaules priekšstatus par varonīgo, skaisto, neraugoties uz to, ka sejas izteiksme palikusi bez emocionālo iezīmju atspulga.

6. Jautājumi atkārtošanai 5. Pēc kā var gūt priekšstatu par glezniecību senajā Grieķijā? Par glezniecību arī klasiskajā laikmetā var gūt tikai priekšstatu no vāžu apgleznojumiem, no pieminējumiem antīko autoru darbos. 5.-4. gs. p.m.ē darināja sarkanfigūru vāzes, uz kurām atveidoja gan daudzfigūru kompozīcijas, gan tikai pāris figūru.Gleznotājs Polignots pirmais, attēlojot vairākas figūras, mēģināja radīt telpiskuma iespaidu.

7. Jautājumi atkārtošanai Valda uzskats, ka teātris attīstījies no ditirambiem - kora dziesmām, kas ik gadu dziedātas par godu Dionīsam. Klasikās grieķu dramaturģijas un teātra formas - satīru drāma, komēdija un traģēdija. Par skatuvi izmantoja ar velēnām izklātu apli, kurā ap Dionīsa altāri dejoja ticīgie. Skatuve parasti atradās kalna pakājē, lai skatītāji, kas sēdēja nogāzēs, varētu labāk apskatīt dejotājus. Drīz vien paugura nogāzēs pusaplī novietotās skatītāju sēdvietas kļuva par tradicionālu grieķu teātra izkārtojuma pamatu. Aiz apļa robežām bija uzbūvētas speciālas telpas, kuras izmantoja par izrāžu dalībnieku ģerbtuvēm, kā arī par ekrānu un lugu darbības aizmugures fonu. Grieķi ļoti reti izmantoja dekorācijas, kā arī nelietoja mākslīgo apgaismojumu; izrādes notika tikai pa dienu. Aktiera sabiedriskais statuss bija visai augsts. 6. Kāds bija sengrieķu teātris?

8. Jautājumi atkārtošanai 7. Kas varēja piedalīties olimpiskajās spēlēs? Olimpiskās spēles trīs mēnešus pirms spēļu sākuma izziņoja visā Grieķijā. Mēnesi pirms spēlēm visi, kas vēlējās piedalīties sacensībās, pulcējās dienas gājiena attālumā no Olimpijas. 

9. Jautājumi atkārtošanai Sacensībās nedrīkstēja ierasties ar ieroci.  Olimpisko spēļu laikā virs zemes valdīja miers. Karojošās pilsētas un ciltis nolika ieročus. un izsludināja pamieru. Olimpiskā pamiera lauzējiem draudēja bargs sods – nolādēšana uz mūžu 8. Kādas bija olimpisko spēļu īpatnības?

10. Maķedonijas Aleksandrs Maķedonijas Aleksandrs jeb Aleksandrs Lielais (356. p.m.ē. - 323. p.m.ē) - Maķedonijas valdnieks, karavadonis, pasaules iekarotājs. Iekarojumi veicināja grieķu kultūras bagātināšanos ar austrumu sasniegumiem, un tās izplatīšanos vairākos kontinentos, radot t.s. helēnisma kultūru.

11. Maķedonijas Aleksandrs Kad Aleksandrs kļuva par Maķedonijas valdnieku, viņam bija tikai 20 gadi. Neskatoties uz to, ka tēvs bija ieguvis augstāko varu Grieķijā, Aleksandrs pārņēmis no nogalinātā tēva valdības grožus konstatēja, ka viņam bez draugiem un sabiedrotajiem ne mazums visapkārt ir arī ienaidnieki un skauģi gan mājās, gan aiz robežām. Ar iekšējiem ienaidniekiem un sazvērniekiem Aleksandrs tomēr ātri vien tika galā - viņš vienkārši pavēlēja nogalināt visus, par kuriem bija pat mazākās aizdomas. Neviens neko tādu no centīgā Aristoteļa skolnieka nebija gaidījis. Arī viena no Grieķijas pilsētām — Tēbas, atteicās pakļauties Aleksandram un tika par to bargi sodīta. Pilsēta tika pilnībā sagrauta, tūkstošiem tās iedzīvotāji tika noslepkavoti, bet dzīvi palikušie tika pārdoti verdzībā.

12. Maķedonijas Aleksandrs Tūlīt pēc Tēbu pakļaušanas Aleksandrs karaspēka priekšgalā devās no viena dumpīga Grieķijas reģiona uz otru, nežēlīgi apspiežot dumpiniekus, sodot to vadoņus un atjaunojot visur kārtību. Grieķijas vietā vēstures arēnā parādījās Maķedonija - labi organizēta, disciplinēta impērija, kurā valda miers un kārtība. Ne miņas no kādreizējām ķildām un jukām starp Grieķijas pilsētu valstiņām. Viņam dārgs bija viņa tēva senais mērķis — atbrīvot Grieķu Āziju no Persijas jūga. Saprotot, ka Persijas rīcībā ir liels karaspēks, kuru skaitliskā ziņā noteikti nepārspēt, Aleksandrs vēl enerģiskāk ķērās pie savas armijas kvalitātes un kaujasspējas pilnveidošanas. To bija iespējams panākt tikai ar labāku organizāciju, disciplīnu un militārām inovācijām.

13. Maķedonijas Aleksandrs Maķedonijas Aleksandra militārās inovācijas: Kā viens no galvenajiem pasākumiem, tika pilnveidota falangas organizācija. Falanga pēc savas nozīmes militārajā vēsturē bija pirmais regulārais taktiski operatīvais formējums. Falanga bija labi bruņota struktūrvienība ar gariem pīķiem tālu izslietiem, lielu vairogu sienas priekšā.

14. Maķedonijas Aleksandrs Maķedonijas Aleksandra militārās inovācijas: Falangas galvenais uzdevums bija apturēt pretinieka kavalērijas triecienus un ar šo uzdevumu tā tika galā spīdoši. Ienaidnieka jātnieki, ja arī izlauzās cauri kādām no pirmajām falangas rindām, ciešot lielus zaudējumus, tad burtiski uzdūrās nākamajās zemu noliektajās pīķu joslās, tā arī nespējot izmantot savus zobenus tuvcīņā. Smagā bruņojuma un nepieciešamības stingri ievērot savu formējumu konfigurāciju dēļ, falanga bija visai neveikla uzbrukumā, it īpaši šķēršļotā apvidū. Tādēļ vēl Filips II falangas bija papildinājis ar kavalēriju.

15. Maķedonijas Aleksandrs Maķedonijas Aleksandra militārās inovācijas:

16. Maķedonijas Aleksandrs Maķedonijas Aleksandra militārās inovācijas: Savukārt Aleksandrs ieviesa vēl arī vieglo infantēriju, kas nostiprināja saikni starp ātrajām kavalērijas vienībām un lēnajām falangām. Līdz ar lokiem, katapultām, dažādām cietokšņu aplenkšanas ierīcēm, Aleksandrs bija izveidojis universālu, daudzfunkcionālu armiju, kura bija mobila un ļoti efektīva gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Papildus tam Aleksandrs ieviesa arī speciālas materiālās apgādes vienības, kuras rūpējās lai karaspēkam kampaņas laikā nekā netrūktu. Karaspēka sastāvā bija arī medicīniskais personāls un sanitāru komandas, kas rūpējās par karavīru veselību un higiēnu. Līdz ar to Aleksandra karaspēks bija sarežģīta, autonoma, labi organizēta militāra sistēma, kurai pretī stāties tā arī nespēja neviena cita tā laika armija.

17. Maķedonijas Aleksandrs Persiešu armija vairāk paļāvās uz kara ratiem un kavalēriju, kā arī locinieku vienībām. Taču viņu infantērija parasti bija visai vāja, tās kaujasspēja nebija pat salīdzināma ar grieķu falangām, lai gan persiešu infantērijas sastāvā dienēja arī grieķu algotņi - hopliti. Persiešu karaspēkā daudz zemākā līmenī bija arī disciplīna un organizētība, tas nereti pat pie mazākajām neveiksmēm pakļāvās panikai. Par savu galveno uzdevumu viņš atzina kara gājienu uz Persiju, lai iegūtu bagātības Austrumos. Bet vispirms viņam bija jānomāc dažu grieķu valstu sacelšanās. Grieķi gribēja atbrīvoties no Maķedonijas varas un atgūt sev brīvību. Aleksandrs devās divos karagājienos uz Grieķiju un piespieda grieķus padoties Maķedonijai.

18. Maķedonijas Aleksandrs

19. Maķedonijas Aleksandrs Maķedonijas Aleksandra karagājieni: Karagājiens uz Mazāziju Pie antīkās Trojas pilsētas viņš uzbruka 40 tūkstošu vīru lielai persiešu armijas daļai un sakāva to, zaudējot tikai 110 savu karavīru. 332. g. p.m.ē., pēc 7 mēnešu ilgas aplenkšanas, ieņēma Feniķijas galveno pilsētu un vienu no spēcīgākajiem jūras cietokšņiem Vidusjūras austrumu krastā - Tīru. Ēģiptes iekarošana No Feniķijas Aleksandrs devās uz Palestīnu, bet pēc tam uz Ēģipti un iekaroja to bez pūlēm. Iekarojis Ēģipti, viņš atstāja turienes kārtību un neaiztika tempļus. Tāpēc ēģiptiešu priesteri pasludināja Aleksandru par saules dieva - Amona dēlu.

20. Maķedonijas Aleksandrs Maķedonijas Aleksandra karagājieni: Kauja pie Gaugamelas Persiešu rīcībā esot bijis ap miljons karavīru pret 40 tūkstošiem maķedoniešu infantērijas un 7 tūkstošiem kavalērijas. Ticamāki ir citi dati, kuri min ap 250 tūkstošiem persiešu karavīru. Pēc kaujas pie Gaugamelas maķedoniešu armija gandrīz bez pretestības ieņēma Persijas galvenās pilsētas - Bābeli, Sūzas, Persepoli un Ekbatanu. Sirojot un laupot Persijā, kādā no orģijām tika nodedzināta arī Persijas galvaspilsēta Persepole. Līdz ar to Senās Persijas impērijas pastāvēšana bija beigusies

21. Maķedonijas Aleksandrs Maķedonijas Aleksandra karagājieni: Aleksandrs Vidusāzijā Aleksandrs virzījās vēl tālāk uz austrumiem. Viņs gribēja nostiprināt savu varu toreiz zināmās pasaules vistālākajās robežās. Gājiens uz Indiju Daudz brīnišķīgu stāstu grieķi bija dzirdējuši par Indiju. Aleksandrs gribēja iekarot arī to. Tur maķedonieši pirmo reizi sastapās ar kaujas ziloņiem, kurus indieši pielietoja kaujās. Pārejot Hifasas upi, Aleksandra karaspēks atteicās paklausīt. Indijas tropiskā daba, lieti un negaisi, slimības un nogurums no kara gājiena, - tas viss radīja neapmierinātību karapulkos. Karaspēks prasīja Aleksandram atgriesties mājās.

22. Maķedonijas Aleksandrs Maķedonijas Aleksandra impērija:

23. Maķedonijas Aleksandrs Maķedonijas Aleksandra nāve: Par savas milzu valsts galvaspilsētu Aleksandrs iekārtoja Bābeli. Viņš plānoja jaunus karagājienus uz rietumiem - Ziemeļāfrikas un Itālijas iekarošanu. Bet pošoties šiem karagājieniem, 323. gada vasarā p.m.ē. Aleksandrs saslima ar smaga veida malāriju un dažu nedēļu laikā nomira, sasniedzis tikai 32 gadu vecumu.

24. Maķedonijas Aleksandrs • Uzdevums: • Noskaidrot par pirmo zinātnes iestādi pasaulē – Aleksandra muzeju! • Ko Aleksandrs atklāja iekarojot citas valstis?

25. Izmantotā literatūra http://lv.wikipedia.org/wiki/Aleksandrs_Lielais http://www.google.lv/imgres?imgurl=http://img0.liveinternet.ru/images/attach/c/0//63/41/63041669_1282482866_falanga2.gif&imgrefurl=http://www.liveinternet.ru/users/pozitron/post147067147/&usg=__UajzwESIFU6zLbOzYVUe8-NHJ2k=&h=397&w=498&sz=13&hl=lv&start=0&zoom=1&tbnid=X6iEAD7UEa710M:&tbnh=119&tbnw=149&ei=ZfOQTf6zF8KeOqjItKEC&prev=/images%3Fq%3Dfalanga2%26hl%3Dlv%26client%3Dfirefox-a%26rls%3Dorg.mozilla:en-US:official%26biw%3D1366%26bih%3D550%26gbv%3D2%26tbs%3Disch:10%2C168&itbs=1&iact=hc&vpx=119&vpy=66&dur=56&hovh=200&hovw=252&tx=123&ty=70&oei=ZfOQTf6zF8KeOqjItKEC&page=1&ndsp=21&ved=1t:429,r:7,s:0&biw=1366&bih=550 Bucephalus - Alexander The Great - Alexander's Horse Bucephalus - Alexander - Bucephalus