430 likes | 614 Views
Valsts budžeta izpilde 2013.gada I ceturksnī. Finanšu ministrija 2013.gada 7.maijs. saturs. Makroekonomiskās attīstības tendences un prognozes Valsts budžeta izpilde. Makroekonomiskās attīstības tendences un prognozes. Ekonomikas izaugsme Latvijā pērn bija visstraujākā ES.
E N D
Valsts budžeta izpilde 2013.gada I ceturksnī Finanšu ministrija 2013.gada 7.maijs
saturs Makroekonomiskās attīstības tendences un prognozesValsts budžeta izpilde
Ekonomikas izaugsme Latvijā pērn bija visstraujākā ES IKP izmaiņas 2012. gadā, % Avots: Eurostat
Ekonomikas sentiments Latvijā saglabājas nemainīgi augsts Ekonomikas sentimenta indekss Avots: Eiropas Komisija
Izaugsmi 2012.gadā veicināja straujais investīciju un būvniecības pieaugums IKP izmaiņas 2012. gadā, salīdzināmās cenas% Avots: CSP
Apstrādes rūpniecības izlaide ir pārsniegusi pirmskrīzes līmeni, tomēr pieauguma tempi ir samazinājušies Apstrādes rūpniecības izlaide, indekss 2005=100 Avots: CSP
Mazumtirdzniecībā saglabājas stabils pieaugums Mazumtirdzniecības apgrozījums, % salīdzināmās cenas, devums izaugsmē pēc produkta tipa Avots: CSP, FM aprēķini
Eksporta apjomi turpina palielināties… Miljoni latu Avots: CSP
… un eksporta apjomu pieaugums vērojams lielākajā daļā nozaru Eksporta izmaiņas, miljonos latu Avots: CSP
Bezdarba līmenis pakāpeniski samazinās, tomēr tas joprojām saglabājas augstā līmenī Īpatsvars ekonomiski aktīvajos iedzīvotājos, % Avots: CSP, NVA
Inflācijas samazinājumu pirmajā ceturksnī noteica pasaules cenu stabilizācija un zemais pamatinflācijas līmenis Devums inflācijai, pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu, procentpunkti Avots: Eirostat, FM aprēķini
Latvijas ekonomikā turpinās strauja izaugsme, neskatoties uz problēmām eirozonā IKP izmaiņas, salīdzināmās cenās, % Avots: CSP, FM prognozes
Pozitīvie riski Eirozonas parādu krīzes risinājumi var dot labāku rezultātu kā sagaidāms, kas ļautu ES ekonomikai ātrāk un straujāk kā prognozēts atgriezties pie izaugsmes. Augstāka kā prognozēts pasaules ekonomikas attīstība, t.sk. ASV un attīstības valstīs, var dot papildus stimulu augsto ienākumu valstīm, t.sk. veicināt eirozonas krīzes pārvarēšanu. Starptautisko aizdevēju un kredītreitinga aģentūru labvēlīgais vērtējums Latvijas tautsaimniecībai apstiprina to, ka uzņēmējdarbības vide Latvijā turpina uzlaboties. Tas var veicināt investīciju ieplūdes, kas, iespējams, palielinās apstrādes rūpniecības un eksporta jaudu. Latvijas plānotā pievienošanās eirozonai 2014.gadā vidējā termiņā ir būtisks pozitīvs risks jaunu investoru piesaistei, palielinoties valsts atpazīstamībai un uzticamībai. Valūtas riska mazināšanās var veicināt arī straujāku eksporta kāpumu. Darbaspēka nodokļu sloga samazināšana var dot augstāku kā prognozēts privātā patēriņa izaugsmi.
Negatīvie riski Ekonomikas izaugsmes atjaunošanās eirozonā var notikt lēnāk kā prognozēts. Ņemot vērā Latvijas zemo uzkrājumu līmeni un ekonomikas mazo izmēru, iekšējais patēriņš nevar ilgstoši un noturīgi augt bez eksporta kāpuma, līdz ar to iespējama būtiska Latvijas kopējo izaugsmes tempu samazināšanās. Nepārliecinoša ekonomikas atgūšanās eirozonā un Latvijas ekonomikas attīstības tempu samazināšanās var ietekmēt uzņēmēju un patērētāju konfidenci, kā rezultātā var samazināties kopējais pieprasījuma pieaugums Latvijā, mājsaimniecībām izvēloties veidot uzkrājumus un atliekot patēriņu, savukārt uzņēmējiem – mazinot investīciju pieaugumu apjomu. Paredzamais elektroenerģijas cenu pieaugums Latvijā un neskaidrības, kas saistās ar enerģētikas politikas ietekmi uz izmaksām nākotnē, ir viens no negatīvajiem riskiem ražotāju konkurētspējai un investīciju piesaistei. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās un darbaspēka izmaksu pieaugums vidējā termiņā var radīt problēmas darba devējiem darbaspēka resursu nodrošināšanā, mazinot Latvijas eksporta apjomu kāpumu, eksporta konkurētspēju, kā arī investīcijas.
Konsolidētajā kopbudžetā ⃰pārpalikums 31,8 milj.latu apmērā Miljoni latu *ieskaitot atvasinātas publiskās personas un ziedojumus un dāvinājumus
Konsolidētā kopbudžeta ⃰ bilance uzlabojusies par 75,8 milj.latiem Miljoni latu +137,8 *ieskaitot atvasinātas publiskās personas un ziedojumus un dāvinājumus
Konsolidētajā kopbudžetā ieņēmumi* • Miljoni latuun % izmaiņas pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu + 6,6 % - 12,1 % - 2,6 % + 76,5 % +3,2% ĀFP ieņēmumi palielinājušies par 87,7milj. latu jeb 76,5% • * neieskaitotsociālās apdrošināšanas iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā • ** saskaņā ar Valsts kases mēneša pārskatu par valsts konsolidētā kopbudžeta izpildi
Konsolidētajā kopbudžeta ieņēmumu struktūra 2013.gada 1.ceturksnī % no kopējiem ieņēmumiem 14,42% 5,27% 4,17% 0,04%
Galveno nodokļu ieņēmumu* izpilde (%)2013.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar plānu Miljoni latu * ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā
Galveno nodokļu ieņēmumu* izpilde 2013.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada atbilstošo periodu • Miljoni latuun % izmaiņas pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu +8,1% +0,9% +8,9% +1,9% +24,9% *ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā
Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi Miljoni latu
Valsts konsolidētais budžets⃰ Miljoni latu ĀFP ieņēmumi palielinājušies par 87,7 milj. latu jeb 76,5% + 96,9 izmaiņas pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu *ieskaitot atvasinātas publiskās personas, ziedojumus un dāvinājumus
Pašvaldību konsolidētais budžets⃰ Miljoni latu *ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus
Konsolidētā kopbudžeta⃰ ieņēmumu un izdevumu salīdzinājums • Miljoni latuun % izmaiņas pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu Valsts konsolidētais budžets Pašvaldību konsolidētais budžets + 11,6 % • Pieaugums bez ĀFP • + 5,1 % *Valsts konsolidētais budžets, neieskaitot atvasinātas publiskās personas, ziedojumus un dāvinājumus, un pašvaldību konsolidētais budžets, neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus
Valsts pamatbudžets⃰ (1) Miljoni latu ĀFP ieņēmumi palielinājušies par 89,2 milj.latujeb 80,1 % *bruto
Valsts pamatbudžets⃰ (2) Miljoni latu *bruto
Valsts pamatbudžets⃰ (3) Miljoni latu ▲ 2013.gada plāns ⃰⃰ ⃰ bruto ⃰ ⃰ saskaņā ar likumu «Par valsts budžetu 2013.gadam»
Valsts pamatbudžeta izdevumi • Miljoni latuun % izmaiņas pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu ∑ = 790,3 + 6,2 % ∑ = 743,9 + 7,6 % izmaiņas pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu
Valsts pamatbudžeta izdevumi ⃰ atbilstoši ekonomiskajiem klasifikācijas kodiem • Miljoni latuun % izmaiņas pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu +2,5% +5,5% +10,0% +7,3% -25,4% +11,6% +17,7% *bruto
Valsts pamatbudžeta izdevumi atbilstoši funkcionālajām kategorijām ⃰ • Miljoni latuun % izmaiņas pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu +11,3% +10,3% +2,2% -5,5% +0,0% +9,7% Palielinājās kārtējās iemaksas ES budžetā par 12,5 milj. latu jeb 23,7% un valsts parāda vadībai par 5,3 milj. latu jeb 5,6% • ⃰ bruto summas, neieskaitot teritoriju un mājokļu apsaimniekošanu (06.000)
Valsts pamatbudžeta resoru izdevumu analīze Izpilde % pret likumā «Par valsts budžetu 2013.gadam» apstiprināto plānu • * neieskaitot veiktos maksājumus 65,1 milj.Ls apmērā ES budžetā (41,0 % izpilde pret gada plānu) un 98,3 milj.Ls procentu izdevumus (40,0 % izpilde pret gada plānu)
Valsts speciālais budžets⃰ (1) Miljoni latu *bruto
Valsts speciālais budžets⃰ (2) Miljoni latu *bruto
Valsts speciālais budžets⃰ (3) Miljoni latu ▲ 2013.gada plāns ⃰⃰ ⃰ bruto ⃰ ⃰ saskaņā ar likumu «Par valsts budžetu 2013.gadam»
Valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets kopā (neto ⃰ ) • Miljoni latuun % izmaiņas pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu - 5,7 % + 4,7 % + 7,4 % + 3,2 % *izslēdzot savstarpējos valsts sociālā budžeta transfertus
Valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (1) Valsts pensiju speciālais budžets ⃰ % izmaiņas pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu ⃰ neieskaitot Eiropas Savienības pensiju shēmai pārskaitīto pensiju kapitālu un pārmaksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu atmaksas
Valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (2) % izmaiņas pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu Darba negadījumu speciālais budžets ⃰ Nodarbinātības speciālais budžets ⃰ ⃰ neieskaitot pārmaksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu atmaksas
Valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (3) Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets ⃰ % izmaiņas pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu ⃰ neieskaitot pārmaksāto sociālās apdrošināšanas iemaksu atmaksas
Secinājumi • Latvijas tautsaimniecības izaugsmi turpmākajos šī gada ceturkšņos būtiski ietekmēs ārējās vides nenoteiktība un riski • Valsts konsolidētajā budžetā fiskālā situācija 2013.gada I ceturksnī ir atbilstoša plānotajam (ĀFP ieņēmumi pieauga par 87,7 milj. latu) • Nodokļu ieņēmumi 2013.gada I ceturksnī pamatā ir iekasēti atbilstoši plānam • Izdevumu izpildes tendences atbilst iepriekšējo gadu atbilstošā perioda izdevumiem