Pārresoru koordinācijas centrs: sasniegtais un izaicinājumi

1. Pārresoru koordinācijas centrs:sasniegtais un izaicinājumi Mārtiņš Krieviņš, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Rīga, 2013.gada 20.marts

2. Satura punkti • PKC izaugsme pirmā gada laikā • Paveiktais 2012.gadā valsts un iedzīvotāju labā • 2013. gada lielākie uzdevumi PKC un valsts pārvaldei • Būtiskākie izaicinājumi PKC attīstībā

3. PKC kā iestādes izveide • Pieprasījums koordinētai un uz pieejamiem resursiem balstītai valsts attīstības plānošanai (analīze, izvēles un investīciju atdeve) • Saeimas deputātu iniciatīva nozaru politiku koordinējošas institūcijas izveidei Ministru prezidenta pakļautībā (funkcija ir pārnozariska un to nav iespējams īstenot ministrijas ietvaros) • Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā (misija, uzdevumi un procesa organizācija)

4. PKC kā iestādes izveide Latvijas Avīze, 09.01.2012. 2012. gada 6. janvāris: MP par PKC vadītāju apstiprina Mārtiņu Krieviņu

5. PKC izveide. Sākums. 2012.gada janvāris: • PKC kā iestāde – 2 darbinieki, krēsls, galds, dators... • NAP2020 jāizstrādā 8 mēnešu laikā –viss tika sagatavots absolūti no jauna; īstenota plaša sabiedriskā apspriešana un novadīts ministriju darbs • Ziņojums par stratēģijas Latvija2030 īstenošanu jānodod līdz gada beigām, kā arī jāveic virkne citu nolikumā paredzēto funkciju • Darba dienas ilgums PKC komandai – 12-14 stundas dienā bez brīvdienām un bez ārpakalpojumu iespējām

6. PKC izveide. Paveiktais.

7. PKC komanda • 08.02.2013. PKC bija 18 štata vietas, kurās strādā 17 cilvēki: • 10 ir vispārējā civildienesta ierēdņi; • 7 ir darbinieki. • Kadru mainība 2012.gadā bija 17%, jo 3 darbinieki pārtrauca darba attiecības, saņemot labākus darba piedāvājumus • Vidējais PKC ekspertu atalgojums 2012.gadā: • vispārējā civildienesta ierēdņiem – vidēji bruto LVL 840 (ap LVL 572 «uz rokas») • darbiniekiem – vidēji bruto LVL 1281 (ap LVL 866 «uz rokas»)

8. PKC budžets 2012.gads 2013.gads Salīdzinot ar 2012.gadu, šogad ir būtiski samazinājies PKC pieejamais budžets precēm un pakalpojumiem, kas nozīmē minimālus līdzekļus darbinieku apmācībām un komandējumiem – divām pozīcijām, kas ir izšķiroši svarīgas iestādes attīstībai 2013.gadā. Atlīdzības budžets reāli nozīmē esošo darbinieku algu saglabāšanu 2012.gada līmenī, bez būtiskām iespējām to izmantot darbinieku motivēšanai un jaunu profesionāļu piesaistei!

9. PKC prioritātes. 2013.gads. ES fondi Sistēma SOE Pārresoru darbi

10. PKC izaugsme. Ekspektācijas. PKC 2012.gadā PKC patlaban

11. PKC nākotnes attīstības scenāriji Iespējami vairāki PKC nākotnes scenāriji. Viss atkarīgs no tā, kādus uzsvarus tiek nolemts uzlikt iestādei – «pētnieks», «vagars», «ugunsdzēsējs», «stagnāts»... Neatkarīgi no uzsvariem, nepieciešams pēc iespējas ātri risināt jautājumu par vadītāja iecelšanu un papildus resursu piešķiršanu PKC turpmākai attīstībai.

12. Valsts pārvaldes domnīcas • «Latvijā, līdzīgi kā vairumā citu Eiropas valstu, ir nepieciešams radīt neatkarīgu pētniecības un prognozēšanas institūciju – Ilgtspējīgas attīstības institūtu «Latvija 2030», kas, pakāpeniski un mērķtiecīgi attīstot savu kapacitāti, veidotu stabilu pētniecības bāzi valsts stratēģisko jautājumu izpētei politiski atbildīgu lēmumu pieņemšanai un argumentētu rekomendāciju sagatavošanai.» (Latvija2030, 2010) • Pārresoru koordinācijas centrs (turpmāk – centrs) ir tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir nodrošināt nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu savstarpējo saskaņotību un atbilstību normatīvo aktu prasībām. Centrs ir Ministru prezidenta tiešā pakļautībā. (PKC nolikums, 2011) • «SAK mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu valsts attīstību, ievērojot Latvijas nacionālo interešu būtību un to īstenošanas iespējas mainīgajā pasaulē, sniedzot neatkarīgu vērtējumu un nodrošinot sabiedrības līdzdalību.» (Valsts prezidenta SAK nolikums, 2012) • «Saeimai jāstiprina politikas analīzes kapacitāte, izveidojot īpašu pētniecības struktūrvienību ar augsti kvalificētu personālu.» (Delna, Priekšlikumi Saeimas darba atklātības veicināšanai, 2012)

13. Nepieciešamie uzlabojumi • PKC funkcijas un pārvaldības modelis • Papildus resursi darbības nodrošināšanai • PKC jaunais vadītājs

14. Bāzes funkcijas(deficīts aptuveni >200.000 LVL) • Nākotnes scenāriju modelēšana • Nākotnes scenāriju izpēte pēdējo 10 gadu laikā ir kļuvusi par noteicošu tendenci visā pasaulē un arī Eiropā (http://www.foresight-platform.eu/) • Latvijā nākotnes scenāriju izpēte un analīze daļēji notika vien Latvija2030 kontekstā, bet tagad ir apstājusies... • Publisko investīciju koordinācija un atdeves analīze • aptver gan LV , gan ES, gan EEZ fondus • Adhoc uzdevumi • PKC kā «reformu vadības birojs»(piem., apkures rēķini, elektromobilitāte, sabiedrības saliedētība, u.c. )

15. Papildus funkcijas(paplašinot iestādes kompetenci) • Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības sistēma (450.000) • ir izskanējusi ideja par PKC kā CPI funkciju pildītāju • PKC kā AFI kapitāldaļu turētājs • ES jautājumu analīze (75.000) • ES2020, NRP, SBJR u.c. Eiropas līmeņa iniciatīvas • izskanējusi ideja par PKC kā modificētu EIB reinkarnāciju... • Latvijas konkurētspējas novērtēšana (285.000) • regulāri novērtējumi, padziļinātā analīze, rekomendāciju ieviešana

16. PKC Pārvaldības modelis

17. PKC Vadītājs • Nepieciešams pietiekami ātri kontekstā ar izšķiršanos par papildus funkcijām! • Politiķis, ierēdnis vai abu laba kombinācija? • Prasmīgs un pieredzējis 

18. Ideālais variants... ?

19. Pārresoru koordinācijas centrs:sasniegtais un izaicinājumi Mārtiņš Krieviņš, Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Rīga, 2013.gada 20.marts