Dr. sc. soc. Evija Kļave Nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences”

1. Pētījums par skolotāju un skolēnu mediju kompetenci Latvijā Dr. sc. soc. Evija Kļave Nodibinājums „Baltic Institute of Social Sciences” evija.klave@biss.soc.lv

2. Prezentācijas plāns • Pētījuma raksturojums • Galvenie rezultāti: • mediju lietošanas paradumi; • mediju lietošanas veidi; • mediju izmantošana mācību darbā; • mediju kompetenču pašvērtējums. • Secinājumi

3. Galveno jēdzienu skaidrojums • Pētījumā iekļautie mediji: radio, televīzija, avīzes, žurnāli, internets • Mediju kompetence ir prasme uztvert, analizēt, strukturēt, vērtēt plašsaziņas līdzekļu vēstījumus, kā arī radīt tos. • Augstas mediju kompetences pazīmes: • prasme veikt apzinātas un mērķtiecīgas izvēles; • prasme noteikt vēstījuma mērķauditoriju; • prasme apzināti pieņemt lēmumus par mediju vēstījuma saturu un nozīmēm; • prasme novērtēt un izprast mediju vēstījumu kultūras, sociālo, politisko un ekonomisko kontekstu; • attīstītas kritiskās domāšanas prasmes. • Avoti: Stakle, A. (2011) „Mediju kompetence ilgtspējīgā skolotāju izglītībā”, promocijas darbs; Rick Shepherd, „Why Teach Media Literacy”, Teach Magazine, Quadrant Educational Media Services, Toronto, ON, Canada, Oct/Nov 1993.

4. Pētījuma raksturojums • Pētījuma mērķis: noskaidrot, izvērtēt un salīdzināt skolotāju un skolēnu mediju lietošanas kompetenci • Mērķa grupas: • vispārizglītojošo skolu 7.–12. klašu skolēni; • vispārizglītojošo skolu skolotāji, kas strādā 7.–12. klašu grupā. • Pētījuma īstenošanas laiks • Kopējais pētījuma īstenošanas laiks: 2011. gada augusts – novembris • Datu vākšana: 2011. gada septembris – oktobris • Datu analīze: 2011. gada oktobris – novembris • Datu vākšanā izmantotās metodes un instrumentāriji: • skolotāju padziļinātās intervijas (intervijas vadlīnijas, n=10); • skolēnu anketēšana skolās (pašaizpildāmā anketa, n=955); • skolotāju aptauja tiešsaistē internetā (n=273); • skolotāju e-pasta aptauja (n=91); • skolotāju anketēšana skolās (pašaizpildāmā anketa, n=138).

5. Pētījuma izlases • 955vispārizglītojošo skolu 7.–12. klašu skolēni • 502vispārizglītojošo skolu skolotāji, kas strādā 7.–12. klašu grupās • Izlases veidošanā ievērotie principi: • reģionālā pārstāvniecība (Rīga, Rīgas reģions, Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale); • mācību valoda (latviešu valoda, bilingvāli); • skolēniem: klašu grupupārstāvniecība; • skolotājiem: mācību priekšmetupārstāvniecība; • skolēniem: vidēji no vienas skolas ne vairāk kā 30 skolēni (izlasē iekļauto skolu skaits: 32 skolas); • skolotājiem: vidēji no vienas skolas 16 skolotāji (izlasē iekļauto skolu skaits: 31 skola; kopējais skolu skaits: 64 skolas).

6. Mediju lietošanas paradumi

18. Mediju lietošanas veidi un formas

23. Mediju izmantošana mācību darbā

29. Mediju lietošanas kompetenču pašvērtējums

34. Secinājumi I • MEDIJU LIETOŠANAS VIDE: • mājas ir vieta, kur skolotāji un skolēni visbiežāk lieto medijus; • skolēni mājās visvairāk lieto internetu, skolotāji – televīziju; • atšķirībā no skolēniem skolotāji internetu lieto gan mājās, gan skolā. • MEDIJU LIETOŠANAS INTENSITĀTE: • skolotāji kopumā ir aktīvāki mediju lietotāji nekā skolēni; • skolotāji izmanto plašāku mediju klāstu nekā skolēni; • no visiem pētījumā iekļautajiem medijiem skolēni visvairāk lieto internetu, ievērojami retāk – presi un radio.

35. Secinājumi II • MEDIJU LIETOŠANAS MĒRĶIS: • skolotājiem raksturīgi lietot medijus izziņas, informatīvos un profesionālos nolūkos; • skolēniem raksturīgi lietot medijus interakcijas, komunikācijas un izklaides nolūkos. • MEDIJU LIETOŠANAS VEIDS: • skolotājiem vairāk raksturīgas pasīvās mediju lietošanas formas, savukārt skolēniem – aktīvās formas; • skolotāju mediju lietošanu raksturo konkrētas un mērķorientētas izvēles, savukārt skolēnu izvēles drīzāk ir nejaušas; • skolotāji vairāk lieto „rakstīto vārdu”, skolēni – internetu; • skolotāji galvenokārt lieto medijus dzimtajā valodā un krievu/latviešu valodā, skolēni – dzimtajā valodā un angļu/latviešu valodā.

36. Secinājumi III • MEDIJU LIETOŠANA MĀCĪBU PROCESĀ: • skolotāji norāda, ka mācību stundās klasē izmanto internetu, teksta un vizuālos materiālus; • skolēnu aptaujas rezultāti liecina, ka mācību stundās klasē vairāk tiek izmantoti vizuālie un teksta materiāli, internets – ievērojami retāk; • galvenie šķēršļi mediju izmantošanai mācību darbā skolotājiem ir tehniskais aprīkojums,ierobežota plašsaziņas līdzekļu pieejamība skolēniem, kā arī nepietiekamas svešvalodu zināšanas. • MEDIJU KOMPETENCES PAŠVĒRTĒJUMS: • skolotājiem ir augstāka izpratne par mediju lietošanas prasmēm un to nozīmi; • skolotāji atzīst un pozitīvi vērtē mediju lietošanu mācību darbā; • skolēni biežāk piekrīt, ka labas sekmes mācībās var gūt, nelietojot medijus.

37. Paldies par uzmanību! Dr. sc. soc. Evija Kļave Nodibinājums “Baltic Institute of Social Sciences” evija.klave@biss.soc.lv Baltic Institute of Social Sciences Elizabetes iela 65 – 16, Rīga Tālr.: 67541528 Fakss: 67217560 www.biss.soc.lv