Aizturēšanas un apcietinājuma (aresta) būtiskākie noteikumi, atļautās darbības, mantas arests.

1. Aizturēšanas un apcietinājuma (aresta) būtiskākie noteikumi, atļautās darbības, mantas arests. MargitaVanaga 2012

2. Aizturēšanas būtiskākie noteikumi • Latvijas Kriminālprocesa likums (KPL) nosaka Kriminālprocesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanas kārtību. Kriminālprocesuālie piespiedu līdzekļi ir visstingrākie preventīvie līdzekļi. • Aizturēšana KPL reglamentēta 263.- 270.pantam, nosakot to piemērošanas kārtību. • Piespiedu līdzekļa piemērošana ir uzskatāma kā izņēmuma situācija, tā ir rūpīgi apsverama, un tā piemērošana ir atbilstoši motivējama. • Piespiedu līdzekļa piemērošana nav mērķis, bet gan tikai līdzeklis tiesiska mērķa sasniegšanai.

3. Aizturēšanas būtiskākie noteikumi • Saskaņā ar KPL noteikto (241.p.),procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats ir personas pretdarbība kriminālprocesa mērķa sasniegšanai konkrētajā procesā vai atsevišķas procesuālās darbības veikšanai, savu procesuālo pienākumu nepildīšana vai nepienācīga pildīšana. • Kriminālprocesa nodrošināšanai personas tiesības var ierobežot ar procesuālajiem piespiedu līdzekļiem, un viens no tiem ir aizturēšana. • Aizturēšana ir personas brīvības atņemšana uz laiku līdz 48 stundām bez izmeklēšanas tiesneša lēmuma, ja pastāv aizturēšanas nosacījumi. • Aizturēšana ir īslaicīga preventīva brīvības atņemšana, lai nodrošinātu atbilstošu kriminālprocesuālu norisi, novērstu procesuālās kārtības traucējumus. Lai varētu veikt aizturēšanu, ir jākonstatē, ka ir pamats pieņēmumam, ka perona ir izdarījusi noziedzīgo nodarījumu.

4. Aizturēšanas būtiskākie noteikumi • Šauri interpretējot KPL 264.p.1.d. noteikto, ir pamats secināt, ka personu var aizturēt par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par kuru var piemērot ar brīvības atņemšanusaistītu sodu, un ja pastāv kāds no šādiem aizturēšanas nosacījumiem: -persona pārsteigta tieši noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, vai arī bēgot no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietas, - uz personu kā noziedzīga nodarījuma izdarītāju norāda cietušais vai cita persona, kura redzējusi notikumu vai citādā veidā tieši ieguvusi šādu informāciju, - pie personas vai tās lietošanas esošajās telpās, citos objektos atrastas acīmredzamas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas pēdas, -noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā atrastas šīs personas atstātas pēdas.

5. Aizturēšanas būtiskākie noteikumi • KPL 264.p. 2.d. ir paredzēts, ka par izdarīto noziedzīgu nodarījumu nevar piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, bet personu var aizturēt, ja ir ticams pamats uzskatīt, ka nevarēs nodrošināt tās ierašanos pēc procesa virzītāja uzaicinājuma, ja: -persona atsakās sniegt ziņas par savu identitāti un tās identitāte nav noskaidrota; -personai nav noteiktas dzīvesvietas un darbavietas; -personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā un tā var mēģināt izbraukt no valsts. • Kā arī 264.p.3.daļā ir norādīts, ka personu var aizturēt, ja izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums, var aizturēt arī personu, kura klaiņo un slapstās nozieguma izdarīšanas vietā vai tās apkārtnē un kurai nav noteiktas dzīvesvietas un darbavietas, ja vien ir pamats pieņēmumam par tās saistību ar izdarīto noziegumu. • Atbilstoši minētajam KPL panta prasībām, vienā kriminālprocesā personu drīkst aizturēt tikai vienu reizi. • Atbilstoši KPL 62.p. prasībām persona aizturētā statusu iegūst ar faktiskās aizturēšanas brīdī. Persona zaudē aizturētā statusu, ja kriminālprocess tiek izbeigts kopumā vai pret konkrēto personu, vai tā tiek atzīta par aizdomās turēto vai apsūdzēto.

6. Apcietinājuma (aresta) būtiskākie noteikumi, atļautās darbības • Drošības līdzekļi ir kriminālprocesuālo tiesību institūts, kas reglamentē speciālu kriminālprocesa likumā definētu piespiedu līdzekļu saturu, uzvedības ierobežojumu apjomu to piemērošanas, grozīšanas un atcelšanas kartību. • KPL 243.pants nosaka drošības līdzekļu uzskaitījumu KPL nošķirt drošības līdzekļus, kuri nav saistīti ar brīvības atņemšanu un drošības līdzekļi, kuri saistīti ar brīvības atņemšanu: -mājas arests,-apcietinājums. • Apcietinājums ne tikai saistīts ar brīvības atņemšanu, bet arī ar vairākiem citiem uzvedības ierobežojumiem. • Drošības līdzeklis ir preventīvs kriminālprocesuāls instruments, to piemēro aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai, ja ir pamats uzskatīt, ka viņa varētu turpināt noziedzīgas darbības, traucēt pirmstiesas kriminālprocesu vai tiesu, izvairīties no piedalīšanās kriminālprocesā vai no sprieduma izpildes. • Drošības līdzekļus piemēro personām, kuras nav atzītas par vainīgām noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, bet attiecībā uz kurām pastāv pamatotas aizdomas, ka viņas varētu izdarīt noziedzīgu nodarījumu (a), kā arī personām, kuras apsūdzētas par līdzdalību noziedzīgā nodarījumā izdarīšanā vai līdzdalībā tajā (b). • Drošības līdzekļus var piemērot brīdī, kad vēl nav savākti visi pierādījumi par konkrētās personas vainu noziedzīga nodarījuma Izdarīšanā.

7. Apcietinājuma (aresta) būtiskākie noteikumi, atļautās darbības • KPL apcietinājums ir definēts kā personas brīvības atņemšana, ko ar izmeklēšanas tiesnešalēmumu vai tiesas nolēmumu KPL paredzētajos gadījumos var piemērotaizdomās turētajam vai apsūdzētajam pirms galīgā nolēmuma spēkā stāšanās konkrētajākriminālprocesā, ja apcietināšanai ir pamats. • Persona kļūst par aizdomās turēto ar procesa virzītāja rakstveida lēmumu, ja pierādījumu kopums dod pamatu pieņēmumam, ka izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu, visticamāk, izdarījusi konkrētā persona (KPL 65. pants). • Apsūdzētais ir persona, kura ar procesa virzītāja lēmumu saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un pret kuru uzsāktā kriminālvajāšana nav izbeigta, kura nav attaisnota vai atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos tiesas spriedumu (KPL 69. panta pirmā daļa). • Apcietinājumu var piemērot tikai tādai personai, kas turēta aizdomās vai apsūdzētatāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, par kuru Krimināllikumā ir paredzēts brīvībasatņemšanas sods (KPL 272. panta pirmā daļa).

8. Apcietinājuma (aresta) būtiskākie noteikumi, atļautās darbības • Kriminālprocesa likuma 272. panta otrajā daļā uzskaitīti speciālie gadījumi, kas radapamatu apcietinājuma piemērošanai personai, kura turēta aizdomās vai apsūdzēta sevišķismaga nozieguma izdarīšanā, proti: • noziegums ir bijis vērsts pret personas dzīvību, • noziegums ir bijis vērsts pret nepilngadīgo, • noziegums ir bijis vērsts pret personu, kura bija vai ir materiālā vai citādāatkarībā no viņas, • noziegums ir bijis vērsts pret personu, kura vecuma, slimības vai citu iemesludēļ nav varējusi savas intereses aizsargāt, • persona ir noziedzīgas organizētas grupas dalībnieks, • persona atsakās sniegt ziņas par savu identitāti un tās identitāte navnoskaidrota, personai nav noteiktas dzīvesvietas un darbavietas, • personai nav pastāvīgas dzīvesvietas Latvijā. • Saskaņā ar KPL 272. panta trešo daļu apcietinājuma piemērošanu var pamatot ar to, kapersona turēta aizdomās vai apsūdzēta par pārbaudes laikā izdarītu tīšu noziegumu. • KPL272. panta ceturtajā daļā ir norādīts, ka pamats apcietinājumam var būt pirmās instances tiesasspriedums par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, par kuru piespriests brīvībasatņemšanas sods, tomēr nekas nav teikts par gadījumiem, kuros brīvības atņemšanas sods tiekpiespriests par kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu.

9. Apcietinājuma (aresta) būtiskākie noteikumi, atļautās darbības Apcietinājuma ierobežojumi • Kriminālprocesa likumā ir paredzēti ierobežojumi apcietinājuma piemērošanainepilngadīgajām personām ,grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdībuvienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, — visā barošanas laikā. • Šauri interpretējot Kriminālprocesa likumā noteikto, ir pamats secināt, ka nepilngadīgovar apcietināt, ja viņš, • izdarījis kriminālpārkāpumu, atrodoties apreibinošu vielu ietekmē un tārezultātā ir iestājusies citas personas nāve; • aiz neuzmanības izdarījis mazāk smagu noziegumu, atrodoties apreibinošuvielu ietekmē un tā rezultātā ir iestājusies citas personas nāve; • tīši izdarījis mazāk smagu noziegumu, turklāt ir pārkāpis cita drošības līdzekļavai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - ievietošanas sociālās korekcijasizglītības iestādē - noteikumus; • tīši izdarījis mazāk smagu noziegumu, būdams aizdomās turēts vai apsūdzētssmaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanā.

10. Apcietinājuma (aresta) būtiskākie noteikumi, atļautās darbības • Saskaņā ar KPL 277. panta pirmo daļu (apcietinājuma termiņi) personu var turēt apcietinājumā tikai tikilgi, cik nepieciešams kriminālprocesa normālai norisei, nepārsniedzot to maksimāloapcietinājuma termiņu, kas definēts likumā. • Atbilstoši KPL 279. pantam aizdomās turēto personu līdz saukšanai piekriminālatbildības drīkst turēt apcietinājumā ne ilgāk par pusi no pirmstiesas procesā pieļautāapcietinājuma termiņa. • Uzraugošais prokurors var atļaut izmeklēšanas iestādei pārsniegt minēto termiņu, taču ne ilgāk kā par pusi no atlikušā apcietinājuma termiņa pirmstiesas procesā. • Saskaņā ar KPL 278. pantu nepilngadīgajiem apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt pusi no pilngadīgajiem iespējamā maksimālā termiņa.

11. VP RRP apcietināto un aizturēto personu skaits

12. VP RRP statistikas dati

13. Mantas arests • KPL 361.p. nosaka mantas aresta būtību, lai nodrošinātu mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā, kā arī iespējamo mantas konfiskāciju, kriminālprocesā uzliek arestu aizturētā,aizdomās turētā vai apsūdzētā mantai, arī mantai, kas viņiem pienākas no citām personām, vai to personu mantai, kuras ir materiāli atbildīgas par aizdomās turētā vai apsūdzētā rīcību. Tāpat arestu var uzlikt mantai, lai nodrošinātu konfiscējamā noziedzīgā nodarījuma rīka vērtības piedziņu, ja šis rīks pieder citai personai. Arestu var uzlikt arī noziedzīgi iegūtai vai ar kriminālprocesu saistītai mantai, kas atrodas pie citām personām. • Arestu var uzlikt mantai, arī finanšu līdzekļiem, noziedzīgi iegūtās mantas vērtībā, kā arī noziedzīgi iegūtās mantas izmantošanas rezultātā gūtajiem augļiem. • Arestu mantai var uzlikt arī procesos par piespiedu līdzekļu piemērošanu juridiskajai personai un par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu, ja ir nepieciešams nodrošināt mantisko jautājumu risinājumu kriminālprocesā vai iespējamo naudas piedziņu, vai mantas konfiskāciju. • Pirmstiesas procesā arestu mantai uzliek ar procesa virzītāja lēmumu, kuru apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis, bet iztiesāšanas laikā lēmumu pieņem tiesa.

14. Mantas arests • Neatliekamos gadījumos, kad novilcināšanās dēļ manta var tikt atsavināta, iznīcināta vai noslēpta, procesa virzītājs var uzlikt arestu mantai ar prokurora piekrišanu. Par uzlikto arestu procesa virzītājs ne vēlāk kā nākamajā darba dienā paziņo izmeklēšanas tiesnesim, uzrādot protokolu un citus materiālus, kas pamato aresta nepieciešamību un neatliekamību. Ja izmeklēšanas tiesnesis neapstiprina procesa virzītāja lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, arests mantai jānoņem. • Lēmumā par aresta uzlikšanu mantai jānorāda, kādam nolūkam un kam piederošai mantai tiek uzlikts arests, bet, ja ir zināms risināmo mantisko jautājumu apmērs, — arī nepieciešamā nodrošinājuma summa. • Procesa virzītājs var uzdot aresta izpildi Valsts policijai, kā arī paziņo par mantas arestu attiecīgajam publiskajam reģistram, kurā reģistrētas tiesības uz šo mantu, lai tas varētu ierakstīt aizliegumu šo mantu atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām. Publiskajam reģistram nosūta apstiprinātu lēmuma kopiju. • Ja attiecībā uz mantu, pirms tai uzlikts arests, ir reģistrēta hipotekārā vai cita ar likumu noteikta reģistrējama ķīla, rīcība ar ieķīlāto mantu var notikt tikai pēc saskaņošanas ar procesa virzītāju. Ja šāda manta ar tiesas lēmumu ir atzīta par noziedzīgi iegūtu, mantas arestam ir prioritāte attiecībā pret ķīlu. • Nav atļauts uzlikt arestu pirmās nepieciešamības priekšmetiem, ko lieto persona.

15. Izmantotā literatūra • Latvijas Kriminālprocesa likums, • Ā. Meikališa, K. Strada- Rozenberga “Kriminālprocesi, Raksti 2005- 2010” • A. Judins “Apcietinājums”

16. Paldies par uzmanību!