Krūts vēža agrīnas diagnostikas iespējas Latvijā

1. Krūts vēža agrīnas diagnostikas iespējas Latvijā Dace Baltiņa Dr.habil.med. RAKUS/RSU

2. Ceļš līdz ārstam • Paciente bez sūdzībām: • Valsts skrīnings • Nejauša atrade biežāk agrīns • Mērķtiecīga meklēšana • Paciente ar sūdzībām: • Nespecifiskām • Aizdomīgām biežāk novēlots • Pārliecinošām

3. Latvijas skarbā statistika 2011. gads (N= 1245; zināma stadija 1072) • I stadija 338 • II stadija 378 • III stadija 247 • IV stadija 109 Agrīni 716 no 1072 jeb 66.8% 57.5% Novēloti 356 no 1072 jeb 33.2% 42.5% J.Eglīša ziņojums par VM NVD datiem

4. Biežāk sastopamie audzēji Latvijā līdz 30 gadu vecumam 2010. gadā • Onkohematoloģija 27/405 • Dzemdes kakls 12/252 • Vairogdziedzeris 10/140 • Smadzenes un CNS 9/135 • Olnīcas 8/324 • Krūts 6/1049 • Melanoma 5/137 • Nieres 3/206 • Kuņģis 2/257 • Zarnas 1/583

5. Biežāk sastopamie audzēji Latvijā 30-40 gadu vecumā 2010. gadā • Dzemdes kakls 45/252 (17.8%) • Krūts 35/1049 ( 3.3%) • Olnīcas 19/324 ( 5.9%) • Onkohematoloģija 16/405 ( 3.9%) • Vairogdziedzeris 12/140 ( 8.6%) • Smadzenes un CNS 9/135 ( 6.7%) • Zarnas 7/583 ( 1.2%) • Melanoma 6/137 ( 4.4%) • Kuņģis 6/257 ( 2.3%) • Dzemde 6/363 ( 1.6%)

6. Biežāk sastopamie audzēji Latvijā40-50 gadu vecumā 2010. gadā • Krūts 150/1049 (14.3%) • Dzemdes kakls 62/252 (24.6%) • Olnīcas 48/324 (14.8%) • Dzemde 29/363 ( 8.0%) • Onkohematoloģija 26/405 ( 6.4%) • Vairogdziedzeris 23/140 (16.4%) • Kuņģis 19/257 ( 7.4%) • Smadzenes un CNS 16/135 (11.8%) • Citi ādas audzēji 16/457 ( 3.5%) • Zarnas 14/583 ( 2.4%)

7. Biežāk sastopamie audzēji Latvijā50-60 gadu vecumā 2010. gadā • Krūts 235/1049 (22.4%) • Dzemde 85/363 (23.4%) • Olnīcas 78/324 (24.1%) • Zarnas 66/583 (11.3%) • Dzemdes kakls 54/252 (21.4%) • Onkohematoloģija 47/405 (11.6%) • Citi ādas audzēji 43/457 ( 9.4%) • Plaušas 40/237 (16.9%) • Vairogdziedzeris 31/140 (22.1%) • Kuņģis 29/257 (11.3%)

8. Biežāk sastopamie audzēji Latvijā60-70 gadu vecumā 2010. gadā • Krūts 290/1049 (27.6%) • Zarnas 131/583 (22.5%) • Dzemde 112/363 (30.9%) • Citi ādas audzēji 101/457 (22.1%) • Onkohematoloģija 95/405 (23.5%) • Plaušas 61/237 (25.7%) • Olnīcas 54/324 (16.7%) • Kuņģis 49/257 (19.0%) • Dzemdes kakls 39/252 (15.5%) • Vairogdziedzeris 36/140 (25.7%)

9. Biežāk sastopamie audzēji Latvijāpēc 70 gadu vecuma 2010. gadā • Zarnas 364/583 (62.4%) • Krūts 333/1049 (31.7%) • Citi ādas audzēji 296/457 (64.8%) • Onkohematoloģija 194/405 (47.9%) • Dzemde 189/363 (52.1%) • Kuņģis 152/257 (59.1%) • Olnīcas 117/324 (36.1%) • Plaušas 124/237 (52.3%) • Smadzenes un CNS 42/135 (31.1%) • Dzemdes kakls 40/252 (15.9%)

10. Skrīnings

11. Kāpēc tas ir nepieciešams? • Augsta prevalence • Reāls terapeitisks guvums (pilnīga izārstēšana vai būtisks dzīvildzes pagarinājums) sagaidāms tikai agrīnās stadijās • Novēlotās stadijas ir nopietns slogs sabiedrības veselībai un budžetam kopumā • Skrīnings nesamazina saslimstību, bet var būtiski samazināt mirstību

12. Neārstēta krūts vēža gaita • Vidējā dzīvildze ~ 3 gadi kopš klīniskas manifestācijas • 5 gadu dzīvildze ~ 20%

13. Metastāzes limfmezglos • Pastāv lineāra sakarība starp audzēja izmēriem un metastāzēm limfmezglos • Ja audzējs > 2 cm, tad risks, ka metastāzes būs limfmezglos ir ~ 20%

14. Slimības stadija un dzīvildze

15. Mamogrāfija • Abas krūtis ir redzamas no krūtsgala līdz krūškurvja sienai abas paduses ieskaitot • Augsts specifiskums lipomatozās krūtīs • Salīdzinoši ātri iegūstams rezultāts (salīdzinot ar US metodi) • Vienīgā metode, kura ticami vizualizē mikrokalcinātus • Rezultāti lielā mērā ir atkarīgi no attēla kvalitātes, MG projekciju precizitātes un interpretētāja zināšanām un pieredzes • Negatīva MG neizslēdz audzēja iespējamību, īpaši rentgenoloģiski blīvos audos, rezultāti interpretējami kopā ar klīniskajiem datiem un anamnēzi

16. Mirstības samazinājums • 50-69 gadu vecumā par 16-35% • 40-49 gadu vecumā par 15-20% • Mazāka incidence • Biežāk strauji augoši audzēji • Rentgenoloģiski blīvāki krūts audi un grūtāk interpretējami mamogrāfijas rezultāti • Atrod mazāka izmēra audzējus • MG iespējams tos konstatēt 3-5 gadus pirms tie kļūst sataustāmi • Palielinās atklāto pienvadu “in situ” audzēju proporcija

17. Skrīninga mamogrāfijas trūkumi • 5-15-25% krūts vēžus var neredzēt • Negatīva mamogrāfijas atbilde nenozīmē veselas krūtis • Rentgenoloģiski blīvās krūtīs – zema jutība • 48% sievietēm līdz 50 gadu vecumam ar blīviem audiem • 56% sievietēm ar vidēji blīviem audiem

18. Skrīninga mamogrāfijas potenciālie riski veselībai • Vidējā starojuma deva dziedzeraudiem ir ļoti niecīga • Salīdzinoši tikpat bīstama ir: • 5 000 km lidojums • 700 km brauciens ar mašīnu • 15 minūšu kalnā kāpšana • 8 cigarešu izsmēķēšana gadā

19. BIRADS (Breast Imaging Reporting AndData System)

20. Krūšu rentgenoloģiskais blīvums Taukainas Traipainas Heterogēnas Ļoti blīvas

21. BIRADS 0 • Vērtējums nav iespējams • Nepieciešami papildus attēla izmeklējumi un/vai salīdzināšana ar iepriekšējiem izmeklējumiem • Būtībā – izmeklējums ir jāpārtaisa

22. BIRADS I • Negatīva atrade jeb normāls attēls, ļaundabīga audzēja iespējamība 5/10 000 • Krūtis ir simetriskas • Nav masu vai sabiezējumu • Nav arhitektonikas pārmaiņu, deformāciju • Nav neskaidru un/vai aizdomīgu mikrokalcinātu • Nākamā MG atbilstoši skrīninga kalendārajam plānam

23. BIRADS II • Labdabīga atrade: • Involutīvas, kalcinētas fibroadenomas, taukus saturoši veidojumi (tauku cistas, lipomas, galaktocēles, hamartromas) • Multipli sekretori, vaskulāri, involutīvi vai liponekrozeskalcināti • Intramammāri limfmezgli • Implanti, deformācijas, kas ir droši saistāmas ar iepriekšēju ķirurģiju • Nav pazīmju, kas norādītu uz malignitāti. • Nākamā MG atbilstoši skrīninga kalendārajam plānam

24. BIRADS III • Potenciāli labdabīga atrade: • Nekalcinēta norobežota solīda masa; • Lokāla asimetrija; • Apaļu (punktveida) kalcinātu grupa. • Ļaundabīga audzēja iespējamība < 2% • Nav jāuzskata par pārejas kategoriju uz patoloģiju • Nepieciešama īslaicīga (6 mēneši) novērošana ar papildus US, MG un/vai biopsiju.

25. BIRADS IV • Pastāv aizdomas uz ļaundabīgām pārmaiņām, vēža risks 2% - 95% • R-IV-A malignitātes varbūtība niecīga: • daļēji norobežota solīda masa ar US fibroadenomai raksturīgām pazīmēm, palpējama ‘komplicēta’ cista, iespējams iekaisums • R-IV-B mēreni augsta malignitātes iespējamība; • daļēji neasi norobežota masa; • R-IV-C augsta malignitātes iespējamība, bet ne pārliecinoša: • slikti norobežota, neregulāra solīda masa vai jauna sīku pleomorfumikrokalcinātu grupa

26. BIRADS V • Malignitātes iespējamība ļoti liela > 95%

27. BIRADS VI • Pierādīta malignitāte gan MG, gan biopsijā

28. Skrīninga MG un krūts vēzis Poplacketal., Radiology 2000;217:8320840

29. MG skrīninga akurātību ietekmējošie faktori • ĶMI < 25 jutību samazina • Menstruālā cikla fāze • Jutība samazinās cikla luteālā fāzē • Optimāli MG veikt pirmajās divās cikla nedēļās (tas pats attiecas arī uz sievietēm, kuras lieto POK) • Krūšu augmentācijas vai jebkura cita operācija samazina specifiskumu • Pieejami iepriekšēji izmeklējumi palielina specifiskumu

30. MG rezultāti dažādās vecuma grupās (uz 1 000 izmeklējumiem) AnnInternMed 2009 Nov 17; 151 (10): 727

31. Mērķtiecīga meklēšana

32. Kā tikt pie diagnozes? • Novērtējot risku • Jautājot un uzklausot • Apskatot un taustot • Veicot analīzes un citus izmeklējumus Vēža diagnozi pierāda tikai un vienīgi citoloģiski vai morfoloģiski. Visas pārējās izmeklēšanas metodes tikai norāda uz lielāku vai mazāku ļaundabīga audzēja iespējamību.

33. Riska novērtējums • Sieviete pēc 50 gadu vecuma • Krūts vēzis personīgā anamnēzē • Krūts vēzis ģimenē • Pārmantotais krūts un olnīcu vēzis • Pierādīta BRCA1/2 mutācija

34. Ko pajautāt? • 50-69 gadu vecumā – vai ir saņēmusi uzaicinājuma vēstuli un vai ir veikusi skrīninga MG • Neparasts veidojums vai sabiezējums • Izdalījumi no krūtsgala, krūtsgala pārmaiņas • Lokalizētas sāpes • Diskomforts vai veidojums padusē • Krūts ādas vai formas pārmaiņas

35. Apskate un palpācija • Simetriskums • Saistība ar apkārtējiem audiem • Ar paceltām un nolaistām rokām • Sic! – paduse un supraklavikulārais apvidus • Īpaši rūpīgi pārbaudīt tās vietas, uz kurām norāda pati paciente un tādā pozīcijā kā viņa pati tās ir sataustījusi

36. Izmeklēšanas metodes • Mamogrāfija • Izvēles sākuma izmeklēšanas metode sievietēm pēc 35 gadu vecuma vai sievietēm ar US aizdomīgu atradi • Ultrasonogrāfija • Izvēles sākuma izmeklēšanas metode sievietēm līdz 35 gadu vecumam un sievietēm ar rentgenoloģiski blīviem krūts audiem • Biopsija vai punkcija

37. Nespecifiskās sūdzības • Nespēks, vājums • Apetītes trūkums • Svarā krišanās

38. Aizdomīgas sūdzības • Veidojums krūtī vai padusē • Izdalījumi no krūtsgala • Sāpes krūtīs • Diskomforts krūtīs

39. Kontroles jautājumi • Kam jāpievērš papildus īpaša uzmanība jaunām sievietēm līdz 30 gadu vecumam? • Menarhes vecumam • Ģimenes anamnēzei • Menstruālā cikla regularitātei • Kādi izdalījumi no krūtsgala uzskatāmi par potenciāli aizdomīgiem? • Inducējami gaiši izdalījumi reproduktīvā vecumā • Jebkādi izdalījumi menopauzē • Zaļģani, brūngani izdalījumi no abām krūtīm.

40. Kontroles jautājumi • Kādā vecuma grupā Latvijā tiek realizēts mamogrāfijas skrīnings? • 40-59 • 50-69 • 60-79 • Kādos gadījumos nepieciešama papildus US izmeklēšana? • Liela izmēra krūšu izmeklēšanai • Rentgenoloģiski blīvu krūšu izmeklēšanai • Lipomatozu krūšu izmeklēšanai.

41. Kontroles jautājumi • Ko darīt negatīvas (bez atrastas patoloģijas) MG gadījumā? • Ordinēt nākamo MG pēc gada • Noteikti palpēt abas krūtis • Nozīmēt papildus US • Kurš no veidojumiem saistīts ar paaugstinātu vēža riska iespējamību? • Fibradenoma • Makrocistas • Atipiskapienvaduhiperplāzija