Vispārējās izglītības iestāžu akreditācijas pieredzes novērtējums

1. Vispārējās izglītības iestāžu akreditācijas pieredzes novērtējums PĒTĪJUMS 2008. gada jūlijs - septembris

2. Pētījuma organizācija Iegūt vispārējās izglītības iestāžu akreditācijā iesaistīto mērķa grupu vērtējumu par vispārējās izglītības iestāžu akreditācijas pieredzi pēdējos trīs gados (2005. novembris – 2008. gada augusts) MĒRĶIS PĒTNIECISKĀS AKTIVITĀTES

3. Rezultātu izklāsta struktūra METODIKA EKSPERTI GATAVOŠANĀS NORISE NOSLĒGUMS

4. METODIKA

5. AKREDITĀCIJAS EKSPERTI

6. SAGATAVOŠANĀS POSMS

7. NORISES POSMS SKOLĀS

8. NOSLĒGUMA POSMS - REZULTĀTI

9. Akreditācijas paradigmu maiņa 1. pazīme ATBALSTS KONTROLE 2. pazīme SANKCIJAS IETEIKUMI 3. pazīme PRAKSE DOKUMENTĀCIJA 4. pazīme PROCESS REZULTĀTS

10. Secinājumi un turpmākās darbības virzieni Gan politikas veidošanas, gan īstenošanas līmenī nav vienotas akreditācijas mērķu un sagaidāmo rezultātu izpratnes. Ieteikumi: • veicināt Vispārējās izglītības kvalitātes vērtēšanas stratēģijas izstrādi • turpināt skolu un akreditācijas ekspertu izpratnes veidošanu par akreditācijas mērķiem un metodikas principiem akreditācijas mērķu izpratne institūciju atbildība Izglītības politikas līmenī noteikt izglītības politikas īstenošanas organizācijā un pārraudzībā iesaistīto institūciju funkcijas un atbildību (IZM, ISEC, IVI, VIKNVA), veidojot efektīvāku starpinstitucionālo sadarbību ekspertu profesionalitāte Nepietiekams skolu darbības kvalitātes vērtētāju profesionalitātes līmenis: • novērst akreditācijas ekspertu korporatīvo saišu nostiprināšanos, kas ir viens no objektivitātes trūkuma cēloņiem • ieguldīt resursus akreditācijas ekspertu tālākizglītībā, lai sekmētu akreditācijas mērķu izpratni, vienotu kritēriju izpratni, metodikas pielietojuma izpratni, balstītu prakses gadījumu analīzē, un akreditācijas paradigmu maiņu • izstrādāt efektīvākus ekspertu darbības kvalitātes kontroles mehānismus

11. Secinājumi un turpmākās darbības virzieni Akreditācijas prakšu izpētes rezultātā konstatētās problēmas norāda nepieciešamos darbības virzienus: • iekšējā un ārējā vērtējuma atbilstības sekmēšana (lielāka skolas iesaistīšanās pašvērtējuma ziņojuma izstrādē un tā regularitāte) • celt skolu pārstāvju motivāciju, skaidrojot izglītības kvalitātes jēdzienu un akreditācijas konceptuālos mērķus akreditācijas īstenošanas prakse rekomendāciju ieviešana un pielietojums Esošās akreditācijas rezultātā izstrādātās rekomendācijas balstās uz jābūtības principu, ir vispārīgas un grūti izpildāmas. Ieteikums: • meklēt risinājumus skolu darbības kvalitātes laikā atklāto trūkumu novēršanai un resursu pieejamībai • izglītības politikas līmenī noteikt un iedzīvināt rekomendāciju īstenošanas un to pārraudzības mehānismu. VIKNVA darbība Pētījumā iesaistīto mērķa grupu VIKNVA darbības vērtējums ir pozitīvs. Turpmākie darbības virzieni: • ieguldīt darbu ekspertu profesionalitātes pilnveidošanā: tālākizglītība un kvalitātes pārraudzība/kontrole • starpinstitucionālās sadarbības pilnveidošana un attīstīšana • aģentūras kapacitātes celšana un resursu piesaistīšana = akreditācijas efektivitātes priekšnoteikums

12. Izglītības kvalitātes kultūras attīstības priekšnoteikumi kvalitātes izpratne precīzs normatīvo aktu ietvars iesaistīšanās pašvērtējumā atbildību sadalījums IZGLĪTĪBAS KVALITĀTES KULTŪRA procedūru skaidrība vērtētāju profesionalitāte rekomendāciju ieviešana labo prakšu identificēšana (Harvey & Newton, 2007)

13. Veiksmi! Baltic Institute of Social Sciences Elizabetes iela 65 – 16, Rīga Tel: 67217553 Fakss: 67217560 www.biss.soc.lv