Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes “Radošā Latvija 2014 – 2020”

1. Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes“Radošā Latvija 2014 – 2020” 22.03.2013. Kultūras forums Foto: J. Dripe

2. “Radošā Latvija” plānošanas hierarhijā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija «Latvija 2030» Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020.gadam 15 kultūras nozaru un starpnozaru stratēģijas Nacionālās identitātes un integrācijas pamatnostādnes Industriālās politikas pamatnostādnes Radošā Latvija 2014-2020 Reģionālās politikas pamatnostādnes Izglītības politikas pamatnostādnes

3. Nozaru un starpnozaru stratēģijas “Radošajā Latvijā” • muzeji • bibliotēkas • arhīvi • kultūras pieminekļi • nemateriālais kultūras mantojums • kultūras digitalizācija • kultūrizglītība • literatūra un grāmatniecība • mūzika • teātris • deja • vizuālās mākslas • filmas • arhitektūra • dizains

4. Mērķu saskaņotība un sinerģija • Latvija 2030: saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi • NAP 2020: ekonomikas izrāviens - katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam • Radošā Eiropa:sekmēt Eiropas kultūras un lingvistiskās daudzveidības aizsardzību un popularizēšanu, un stiprināt kultūras un radošā sektora konkurētspēju, lai veicinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi saskaņā ar Eiropa2020 stratēģiju • Radošā Latvija 2020:saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un iedzīvotāju radošumu Latvijas konkurētspējai un labākai dzīves kvalitātei

5. “Radošās Latvijas” prioritāšu bloki • Kultūra kā identitātes un radošuma pamats (Latvija 2030) • Kultūras un radošās industrijas (Tautas saimniecības izaugsme – NAP2020) • Radošā izglītība (Cilvēka drošumspēja – NAP2020) • Radošās teritorijas, kultūras pieejamība (Izaugsmi atbalstošas teritorijas – NAP2020)

6. Makrosituācijas raksturojums • Finanšu krīzes globālā un lokālā ietekme • Demogrāfiskās izmaiņas sabiedrībā (novecošanās, migrācija) • Digitālais laikmets un jaunās tehnoloģijas • Izmaiņas kultūras patēriņā (jaunas vajadzības un paradumi)

7. Gaidāmie nacionāli nozīmīgie notikumi 2014 – Rīga Eiropas kultūras galvaspilsēta 2015 – Latvijas prezidentūra ES 2015 – Rainim un Aspazijai 150 2018 – Latvijas Valsts simtgade

8. Finanšuietvars un avoti • NAP2020 ietvaros kultūrai un sabiedrības integrācijai – LVL 235 125 000 (fiksēts ES fondu finansējums + mainīgs valsts budžets atbilstoši valsts ekonomikas attīstībai) • NAP2020 ietvaros pieejamais finansējums citu ministriju administrētajās programmās, uz kuru var pretendēt kultūra • Valsts pamatbudžets (bāze, VKKF, SIF) • Citi finanšu avoti (pašvaldību finansējums, Radošā Eiropa, citu fondu un privātais finansējums)

9. Kultūras rādītāji

10. Mājsaimniecību patēriņš kultūrai

11. Apmeklējumu skaits valsts un pašvaldību kultūras iestādēs (milj.) 2012. gadā 18.73 milj. apmeklējums

12. Apmeklētāji - ārzemnieki grupās valsts un pašvaldību muzejos(tūkst.)

13. Vīzija • Latvija ir valsts ar spēcīgu nacionālo un eiropeisko identitāti, kas saglabā un kopj savu kultūras mantojumu, attīsta daudzveidīgu kultūras dzīvi. • Latvijā ir radoša vide, kas veicina cilvēka radošo spēju attīstību un izmantošanu inovāciju radīšanai citās jomās (ekonomikā, izglītībā, sociālajā sfērā, vides u.c.). • Kultūra ir sabiedrībā pieprasīta un pieejama, augusi izpratne par kultūras lomu attīstībā. • Kultūras nozarē strādājošiem ir motivējošs atalgojums un darba apstākļi, nodrošinātas profesionālas izaugsmes iespējas un sociālā aizsardzība. • Arvien nozīmīgāku vietu Latvijas eksportā ieņem kultūras un radošo industriju devums, izcilāko Latvijas kultūras pārstāvju pakalpojumi un radošo industriju zīmoli ir pieprasīti ne vien Latvijā, bet arī starptautiskajā tirgū. • Kultūras dzīves un procesu nodrošināšanā izveidojusies laba, savstarpēji atbalstoša sadarbība starp valsti, pašvaldībām, nevalstisko un privāto sektoru.

14. Vērtības • Identitāte • Tradīcijas • Daudzveidība • Izcilība • Radošums • Pieejamība Foto: J. Dripe

15. Galvenie principi • Ilgtspēja • Attīstība • Sadarbība • Līdzdalība • Inovācijas • Konkurētspēja

16. Prioritātes • Kultūra kā identitātes un radošuma pamats • Kultūras un radošo industriju attīstība • Konkurētspējīga kultūrizglītība un radošums mūžizglītībā • Kultūras pieejamība visiem un sabiedrības līdzdalība

17. SVID Foto: O. Žitluhina

18. Stiprās puses • Bagāts un daudzveidīgs kultūras mantojums, aktīvs radošais process. • Daudzveidīgs kultūras piedāvājums. • Sabiedrības pieprasījums pēc kultūras, stabila auditorija. • Starptautiski panākumi, kultūra kā Latvijas tēla veidotāja. • Uz izcilību orientēta profesionālā izglītība. • Aktīvs kultūras nevalstiskais sektors.

19. Vājās puses • Nepietiekami resursi bāzei un attīstībai. • Nozares sadrumstalotība, sadarbības trūkums. • Mazs vietējais tirgus. • Sabiedrības izpratnes trūkums par kultūru kā vērtību un attīstības faktoru. • Nepietiekamas tālākizglītības iespējas. • Vāji attīstīts kultūras menedžments, biznesa domāšana. • Radošo personu sociālā neaizsargātība. • Infrastruktūras nepietiekamība (LMM, koncertzāle, deju stadions, muzeju krātuve u.c.). • Resursu trūkums kultūras institūciju modernizācijai. • Vāji attīstīta kultūras pētniecība, kritika, analīze.

20. Iespējas • Attīstīt konkurētspējīgus kultūras un radošo industriju produktus un pakalpojumus, izmantojot bagāto kultūras kapitālu. • Veidot izglītotu un radošu sabiedrību, attīstīt starptautiski konkurētspējīgu kultūrizglītību. • Attīstīt kultūras eksportu, veidojot kopīgu informācijas un menedžmenta tīklu, • Attīstīt radošuma un inovāciju centru, veidojot Tabakas fabriku kā kultūras, izglītības un radošo industriju klasteri. • Palielināt kultūras ietekmi sabiedrībā un tautsaimniecībā, sociālajos procesos un ārpolitikā. • Attīstīt kultūras un kultūrpolitikas pētniecību. • Palielināt kultūras auditoriju, mērķtiecīgāk izmantojot medijus un sociālos tīklus kultūras pieejamībai, sabiedrības iesaistei un izglītošanai.

21. Draudi • Profesionāla un kvalitatīva darbaspēka aizplūšana no nozares. • Bez atbalsta infrastruktūras modernizācijai un satura veidošanai apdraudēta kultūras un kultūras mantojuma iestāžu konkurētspēja • Nepiesaistot jaunas auditorijas un neizglītojot sabiedrību, neveidosies izpratne par kultūras vērtībām, nacionālā identitāte un piederība Latvijai, neveidosies pieprasījums pēc kvalitatīva kultūras piedāvājuma • Kultūras daudzveidības samazināšanās un popkultūras dominante.

22. Kultūra kā identitātes un radošuma pamats Foto E. Mickus

23. Kultūras resursu, tostarp cilvēkresursu, saglabāšana, attīstība, pieejamība • Kultūras mantojuma saglabāšana, pētniecība, pieejamība infrastruktūras modernizācija • Atbalsts radošo procesu daudzveidībai un pieejamībai • Kultūrā strādājošo motivēšana (atalgojums, tālākizglītība, sociālā aizsardzība • Nacionāla mēroga kultūras infrastruktūras izveide prioritārās jomās(modernās mākslas muzejs, akustiskā koncertzāle u.c.) • Sadarbības veicināšana resursu apvienošanai un labākai izmantošanai sabiedrības labā

24. Kultūras jūtamāka klātbūtne un lielāks pieprasījums sabiedrībā • Mērķauditorijas izpēte un monitorings • Mediju plašāka iesaiste sabiedrības izglītošanā un informēšanā, diskusiju platformu izveide • Dziesmu svētku procesa nepārtrauktības nodrošināšana, sabiedrības līdzdalības veicināšana kultūras procesos • Atbalsts kultūras nevalstiskajam sektoram

25. Konkurētspējīga kultūrizglītība un radošums mūžizglītībā Foto I. Kempe

26. Radoša izglītība visiem • Radošo spēju attīstīšana formālajā un neformālajā izglītībā • Kultūras skolas soma – kultūras pasākumu un programmu piedāvājums bērniem un jauniešiem • Kultūras kanons identitātes stiprināšanai • Daudzveidīga mūžizglītības piedāvājuma veidošana kultūras institūcijās plašai sabiedrībai

27. Profesionālā kultūrizglītība • Izcilības attīstīšana • Profesionālās izglītības programmu piedāvājumapaplašināšana atbilstoši darba tirgus prasībām un nozares vajadzībām • Divu profesionālās izglītības kompetenču centru izveide • Kultūras nozares speciālistu un radošajās profesijās nodarbināto tālākizglītības programmu attīstība

28. Profesionālā kultūrizglītība • Augstskolu stiprināšana un starptautiskā konkurence trīs kultūras augstskolu sadarbības modelis – radošais klasteris, kultūras un radošo industriju mijiedarbības veicināšanai, atbalsts mācību bāzes pilnveidei utt. • Pētniecības un zinātniskā potenciāla attīstīšana – Kultūrpolitikas pētniecības centra izveide uz KM augstskolu bāzes, kultūras pētniekiem kopīga starptautiski citējama zinātnes izdevuma – žurnāla izveide

29. Kultūra un radošās industrijas Foto no “RIIJAS” arhīva

30. Labvēlīgas vides veidošana kultūras un radošo industriju attīstībai un eksportspējas stiprināšanai • Atbalsts inovatīvu, starptautiski konkurētspējīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanai; • Radošo industriju kompetences centra izveide Miera ielā 58, Rīgā; • Uzņēmējdarbības prasmju pilnveidošana radošajā sektorā; • Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai; • Kultūras un radošo industriju eksporta un starptautiskās konkurētspējas veicināšana; • VKKF mērķprogrammas RI atbalstam stiprināšana; • Sadarbības veicināšana starp kultūras, izglītības un uzņēmējdarbības sektoriem.

31. Kultūras tiešās un netiešās ietekmes palielināšana Latvijas tautsaimniecībā • Kultūras mantojuma un amatniecības tradīciju pārnese jaunos dizaina produktos un pakalpojumos • Dizaina zināšanu plašāka pielietojums uzņēmējdarbībā sekmēšana • Radošo industriju iekļaušana Latvijas inovāciju un pētniecības sistēmā.

32. Radošās teritorijas – kultūras pieejamība un sabiedrības līdzdalība

33. Vietai piemītošā savdabīgā kultūras un radošā potenciāla izmantošana teritoriju attīstībai • Kultūras un radošo pilsētu, teritoriju “iezīmēšana” • Materiālā un nemateriālā mantojuma saglabāšana • Jaunu kultūras tūrisma produktu veidošana uz mantojuma bāzes • Profesionālās mākslas pieejamība reģionos (reģionālās multifunkcionalās zāles, vizuālās mākslas rezidences) • VKKF mērķprogrammu stiprināšana reģionālās kultūras aktivitāšu atbalstam

34. Kultūras pakalpojumu pieejamība ikvienam • Minimālā kultūras pakalpojuma groza pārdefinēšana • Kultūras infrastruktūras modernizācija atbilstoši funkcijām • Digitālā kultūras satura attīstība (kompetenču centra izveide, mantojuma digitalizācija, iekļaušana Europeana) • Jaunu kultūras tiešsaistes pakalpojumu izstrāde (e-pakalpojumi, esošo sistēmu attīstība)

35. Izstrādes laika grafiks

37. Diskusijas jautājumi • Kādas trīs prioritātes savā nozarē un kultūrā kopumā Jūs piedāvājat nākamajiem septiņiem gadiem politikas pamatnostādnēm „Radošā Latvija”? • Kādas jaunas, konkrētas nozaru vai institūciju sadarbības iespējas saredzējāt, strādājot pie savas nozares stratēģijas? Kurus sadarbības partnerus Jūs vēlētos pieaicināt „Radošās Latvijas” (un savas nozares) mērķu īstenošanā?

38. Paldies par uzmanību!Jolanta TreileKM Kultūrpolitikas departamenta direktoreJolanta.Treile@km.gov.lv http://www.kulturaskarte.lv http://www.kultura.lv http://www.km.gov.lv http://www.kkf.lv