1 / 16

Šūnu signālsistēma 11. tēma

Šūnu signālsistēma 11. tēma. Šūnu signālsistēma. Nepieciešamība pēc starpšūnu kontaktiem parādās jau vienšūnas organismu līmenī.

star
Download Presentation

Šūnu signālsistēma 11. tēma

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Šūnu signālsistēma 11. tēma

  2. Šūnu signālsistēma Nepieciešamība pēc starpšūnu kontaktiem parādās jau vienšūnas organismu līmenī. Signālsistēma ir balstīta uz spēju reaģēt uz dažādām vielām, kas atrodas apkārtējā vidē. Katrai šūnai ir jāsagatavo sava metaboliskā sistēma un nepieciešamās organellas konkrētajiem vides apstākļiem. Signāli vienmēr izsauc daudzpakāpju darbību. Signālmolekulas apmainās arī starp lielākajām šūnas organellām – kodolu, mitohondrijiem, hloroplastiem u.c.

  3. Šūnu signālsistēma Ja šūnas nesaņem signālmolekulas no apkārtējās vides, tas noved pie šūnas nāves. Ja šūnas saņem nedaudzas signālmolekulas no apkārtējās vides, tas ļauj šūnai izdzīvot. Šūnu dalīšanās, augšanas un diferenciācijas procesiem ir vajadzīgs liels skaits dažādu signālmolekulu.

  4. Šūnu signālsistēma Šūnu, kas spēj uztvert signālmolekulu, sauc par mērķšūnu. Signālmolekulu sauc par ligandi. Mērķšūnas membrānās olbaltumvielu, kas piesaista ligandi, sauc par receptoru. Šūnas apmaiņu ar signāliem var realizēt divos veidos. Vienā gadījumā šūna sekretē signālmolekulu. Tā var pārvietoties lielāku vai mazāku attālumu un iedarboties ar otru šūnu. Šādā veidā šūnu darbību regulē hormoni. Otrā gadījumā vienas šūnas membrānas olbaltumviela var mijiedarboties ar otras šūnas membrānas olbaltumvielu. Receptori var atrasties arī šūnas iekšienē. Tie spēj uztvert mazas hidrofobas signālmolekulas (ligandes).

  5. Šūnu signālsistēma A. Sekretēta ligande pievienojas mērķšūnas membrānas receptoram. B. Vienas šūnas membrānas olbaltumviela mijiedarbojas ar otras šūnas membrānas olbaltumvielu. C. Sekretēta ligande pievienojas mērķšūnas receptoram kodolā (transkripcijas faktoram u.c.).

  6. Šūnu signālsistēma Signālmolekulas var būt nelielas un hidrofobas jeb lielas. Pirmajā gadījumā tās iekļūst citoplazmā un reaģē ar citoplazmas receptoriem. Tādi ir steroīdie hormoni. Otrā gadījumā signālmolekulas ir lielmolekulāras ar hidrofīlām molekulas daļām. Tas pasargā tās no iekļūšanas šūnā un palīdz specifiski pievienot membrānas receptoriem. Tādi ir augšanas faktori.

  7. Šūnu signālsistēma Sekretētās molekulas nodrošina četru veidu signālus: • apokrīnā sistēma; • parakrīnā sistēma; • endokrīnā sistēma; • sinaptiskā sistēma.

  8. Šūnu signālsistēma Apokrīnā signālu nodošanas mehānisma gadījumā viena šūna uztver pašas sekretētās signālmolekulas vai radniecīgu šūnu grupa sekretē un uztver signālmolekulas. Otrajā gadījumā uztvertais signāls ir daudz stiprāks nekā vienas sekretējošas šūnas gadījumā. Parasti šos signālus izdala, lai koordinētu noteiktas šūnu grupas diferenciāciju, gludo muskuļu kontrakcijas vai audu iekaisuma reakciju.

  9. Šūnu signālsistēma Parakrīnās sistēmas gadījumā tiek sekretētas signālmolekulas, kuras nepiesaista sekretējošās šūnas receptori. Tādējādi tiek regulēta kaimiņu šūnu darbība. Pēc signāla saņemšanas mērķšūnu ārpusšūnas matriksa enzīmi šīs signālmolekulas sadala vai piesaista matriksam.

  10. Šūnu signālsistēmas recetori • Ar jonu kanāliem saistītie receptori. • Ar G-proteīniem saistītie receptori. • Ar enzīmiem saistītie receptori.

  11. Šūnu signālsistēma Pirmais receptoru veids vienlaicīgi kalpo arī kā jonu kanāls. Pēc ligandes pievienošanās atveras jonu kanāls un ļauj joniem nokļūt šūnas iekšienē. Šādā veidā darbojas daudzi nervu šūnu receptori. Piemēram, uz dažām milisekundēm pievienotais acetilholīns atver katjonu kanālu. Tā rezultātā transportē K+, Na+ un Ca2+ jonus.

  12. Šūnu signālsistēma

  13. Šūnu signālsistēma Ar G-proteīniem saistītie receptori darbojas netieši. Tie regulē kādas citas plazmatiskās membrānas olbaltumvielas aktivitāti. Tas var būt gan enzīms, gan jonu kanāls. Mijiedarbību starp G-proteīnu un mērķproteīnu parasti nodrošina kāds cits regulators proteīns. G-proteīnu nosaukums ir radies no tā, ka šīs olbaltumvielas var piesaistīt fosfāta grupu, kas nāk no guanozīna trifosfāta molekulas.

  14. Šūnu signālsistēma Ar enzīmiem saistītie receptori pēc ligandes pievienošanas aktivējas un darbojas kā enzīmi. Dažkārt tie aktivē citus membrānā novietotos enzīmus.

  15. Šūnu signālsistēma G-proteīni var aktivēt divu veidu enzīmus: Cikliskā AMF (adenozīna monofosfāta) gadījumā enzīms ražo šo savienojumu. Kalcija gadījumā enzīms ražo citu signālmolekulu - inozitola trifosfātu. Tas nodrošina Ca2+ izkļūšanu no endoplazmatiskā tīkla citosolā. cAMF un Ca2+ darbojas kā alostēriski efektori un piestiprinās pie noteiktām olbaltumvielām. Pievienošanās izraisa šo olbaltumvielu konformācijas maiņu ar sekojošu aktivitātes palielināšanos. Piemēram, inozitola trifosfāts reguē aknu šūnās glikogēna veidošanu/sadalīšanu.

  16. Šūnu signālsistēma Mazas, hidrofobas signālmolkekulas difundē caur membrānu, saistās ar citoplazmā novietotu receptoru un izraisa daudzpakāpju atbildes reakciju.

More Related