Ienākumi un veselība kā būtiskākie veiksmīgas novecošanas aspekti Rīgā, 2014.gada 9.jūnijā

1. Ienākumi un veselībakābūtiskākieveiksmīgasnovecošanasaspektiRīgā, 2014.gada 9.jūnijā Pēteris Leiškalns mag.oec., mag.iur.

2. Skartie jautājumi Demogrāfijas izaicinājumi Nodarbinātība Veselības aprūpes pieejamība Pensijas

3. Demogrāfijas izaicinājumi

4. Demogrāfijas izaicinājumi

5. Nodarbinātība pensijas vecumā • No kopprodukta skatpunkta: strādājošo pensionāru pienesums ir ļoti svarīgs. • No obligātās sociālās apdrošināšanas budžeta skatpunkta: Strādājošie pensionāri ir ne tikai izmaksu saņēmēji, bet arī iemaksu veicēji. • No kopbudžeta skatpunkta: Strādājošie pensionāri dod būtisku papildu pienesumu gan caur IIN, gan PVN. • Tomēr pats būtiskākais – strādājot šie cilvēki palīdz saviem tuvajiem un visai sabiedrībai.

6. Nodarbinātības priekšnoteikumi • veidot pieejamu vidi; • nepieciešamības gadījumā pielāgot darba vidi; • izveidot mūžizglītības sistēmu vecākiem darba ņēmējiem konkurētspējas nodrošināšanai darba tirgū; • izveidot pieejamu, efektīvu un kvalitatīvu veselības aprūpi.

7. Veselība Veselība ir ne tikai svarīgs priekšnoteikums iespējamai nodarbinātībai, bet arī kvalitatīvai dzīvei. Vecums nav slimība, taču, cilvēkam novecojot, pieaug slimību risks. Par to neapšaubāmi liecina veselības aprūpes vidējo izmaksu sadalījums pa vecumgrupām.

8. Vidējās veselības aprūpes izmaksas uz vienu iedzīvotāju Latvijā (euro gadā)

9. Medicīniskās palīdzības izdevumu sadalījums pa vecuma grupām (neskaitot neatliekamās palīdzības izdevumus)

11. Pensiju sistēmaPamatproblēmas 1. Netaisnīga 2. Nav sabalansēta 3. Nākotnes vīzija neatbilst demogrāfiskajai situācijai

12. Netaisnīgie elementi • Sākuma kapitāla aprēķināšanas kārtība; • Kapitāla indekss; • Piemaksas par stāžu līdz 1996.gadam: - vairs neatbilst to mērķim; - no 2012. gada nepiešķir arī tiem, kam pienāktos • Minimālās pensijas noteikšana • Kapitālā ieskaitītā un faktiski pensijām novirzītā sociālās apdrošināšanas iemaksu daļa

13. Sākuma kapitāla aprēķināšanas kārtība • Sākuma kapitāls – it kā personas uzkrātais kapitāls par stāžu līdz 1996.gadam - ir noteikts pieņemot, ka visus iepriekšējos gadus persona būtu pelnījusi vidēji tik, cik pelnīja laikā no 1996.gada līdz 1999.gadam ieskaitot. Šāds pieņēmums neatbilst patiesībai un nebija iespējams no algu iespējamās diferences aspekta.

14. Indeksācija 1 • Lai pensijas to piešķiršanas brīdī un arī pēc piešķiršanas pieskaņotu naudas vērtības izmaiņām, vidējo algu izmaiņām, kopproduktam, demogrāfiskajai situācijai un budžeta iespējām, tās ir jāindeksē ar nosacītu lielumu, ko var saukt par pielīdzināšanas (paritātes) indeksu (PI). • Ideālā gadījumā personām par līdzīgu ieguldījumu vajadzētu saņemt līdzīgu pensiju, neatkarīgi no tās piešķiršanas laika.

15. Indeksācija 2 • Lai to nodrošinātu, ir nepieciešams piemērot pielīdzināšanas indeksu gan aprēķinot pensiju, gan regulāri ar to indeksējot visas agrāk piešķirtās pensijas. • Turklāt, lai pieskaņotu budžeta iespējām, ir jāindeksē gan ar paaugstinošu, gan pazeminošu koeficientu.

16. Kapitāla indekss • Ar kapitāla indeksu naudas vērtības izmaiņām pieskaņo līdz pensijas piešķiršanas brīdim uzkrāto pensijas kapitālu. • Atšķirībā no pensiju indeksa, pensijas kapitālu indeksē arī ar pazeminošu koeficientu. • Tā rezultātā 2010.gadā jaunpiešķirtās pensijas kļuva par 3,8% mazākas, nekā iepriekšējā gadā par identisku darbmūžu piešķirtās. Savukārt 2011.gadā - vēl par 20,2% mazākas, nekā iepriekšējā gadā. • Turklāt, šis pazeminošais indekss atstās negatīvu iespaidu uz visām vēlāk piešķirtajām pensijām.

17. Jaunpiešķirto pensiju apmēra izmaiņas kapitāla indeksa piemērošanas rezultātā

18. Pensiju un Kapitāla indeksi Latvijā izmaksāto un jaunpiešķirto pensiju vidējie apmēri ir ļoti atšķirīgi, kas liecina par neadekvātu indeksācijas sistēmu

19. Labie un sliktie darba un pensionēšanās gadi • Kopumā ņemot Latvijas pensiju sistēmas lielā īpatnība ir pensiju atkarība ne tik daudz no darbmūža kopumā, bet no tā, tieši kurā periodā un cik daudz persona ir pelnījusi (maksājusi nodokļos), un tieši kurā gadā personai ir piešķirta pensija. • No aplūkotā perioda vislabvēlīgākajā situācijā ir personas, kuras pensionējās 2009.gadā, savukārt visnelabvēlīgākajā – personas, kuras pensionējās sākot ar 2012.gadu, kad tika dots dubultsitiens – gan ļoti zems kapitāla indekss, gan atņemta piemaksa par stāžu līdz 1996.gadam.

20. Piemaksa par stāžu vairs neatbilst tās sākotnējam mērķim • Piemaksa par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, tika ieviesta ar mērķi daļēji kompensēt nepamatoti zemu novērtēto sākuma kapitālu personām, kurām laika posmā no 1996. līdz 1999. bija nelielas iemaksu algas. • 2009.gadā piemaksas sāka maksāt arī personām, kuru sākuma kapitāls ir novērtēts augstā līmenī, kā rezultātā piemaksas zaudēja savu sākotnējo jēgu – mazināt atšķirības starp nosacīti lielajām un mazajām pensijām. • Šī grozījuma izmaksas ir aptuveni 100 miljoni euro gadā.

21. Piemaksas par stāžu no 2012.gada • Pēc 2011.gada 31.decembra jaunpiešķirto pensiju saņēmējiem pārtrauca piešķirt piemaksu par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. • Arī mazo pensiju saņēmējiem, kuriem piemaksas pēc to sākotnējā mērķa pienāktos. • Savukārt līdz tam piešķirtās saņem arī tie, kuriem tās pēc piemaksu sākotnējā mērķa nepienāktos.

22. Jaunpiešķirto pensiju apmēra izmaiņas kapitāla indeksa piemērošanas un piemaksu atcelšanas rezultātā

23. Minimālā pensija par stāža gadu - modeļi

24. Minimālā pensija un darba stāžs - modeļi

25. Tuvākās nākotnes aktualitātes • Būtu tikai taisnīgi, ja turpmāk pensiju indeksācijai atvēlētā “fiskālā telpa” vispirms tiktu novirzīta netaisnīguma mazināšanai pensiju sistēmā, lai mazinātu pensiju atkarību nevis no darbmūža kopumā, bet no tā, tieši kurā periodā un cik daudz persona ir pelnījusi (maksājusi nodokļos), un tieši kurā gadā personai ir piešķirta pensija, kā arī no citiem blakusapstākļiem. • Pirmais solis - atcelt 2012.gadā ieviesto ierobežojumu saņemt piemaksu par stāžu līdz 1996.gadam. • Nākamie soļi – atrast indeksus, lai pensijas kļūtu pietuvinātas darbmūžam kopumā.

26. Pārmaksa pensiju budžetā

27. Tuvākās nākotnes aktualitātes 2 • Personas ar 20 līdz 29 gadu stāžu, kuras 1996.-1999.gadā (laiks, kad bija noticis lielo uzņēmumu un lauku lielsaimniecību sabrukums) bija nodarbinātas zemu atalgotos darbos vai nebija nodarbinātas, šobrīd saņem minimālo pensiju Ls 58 apmērā. Ja pensija piešķirta līdz 2012.gadam, tad neliels atspaids ir piemaksa par stāžu līdz 1996.gadam. • Risinājums: 1) Vai nu pārskatīt MP, nosakot to par katru stāža gadu, vai nu pārskatīt nosacījumus uz kādiem pensijas nosaka personām, kuru vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 1996. -1999.gadā ir bijusi mazāka par vidējo apdrošināšanas iemaksu alga sājā periodā valstī. 2) Atcelt 2012.gadā ieviesto ierobežojumu saņemt piemaksu par stāžu līdz 1996.gadam.

28. Paldies par uzmanību!