Jauna investīciju plānošanas sistēma pašvaldībām

1. Jauna investīciju plānošanas sistēma pašvaldībām Ilze Goba Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts attīstības plānošanas departamenta Reģionālās attīstības plānošanas nodaļas vecākā eksperte

2. I Esošā situācija

3. Reģionālās attīstības atšķirības Eiropas Savienībā Latvijai ir augstākās reģionālās attīstības atšķirības Eiropas Savienībā Reģionālā IKP uz 1 iedz. dispersija, %, 2007-2008

4. Reģionālās atšķirības – IKP un nefinanšu investīcijas IKP atšķirība: 2008.g. 2,5 reizes Nefinanšu investīcijas: 2009.g. -3,4 reizes • Nepieciešami papildus stimuli, kas sekmētu nefinanšu investīciju pieaugumu reģionos ārpus Rīgas

5. Atšķirīgas finanšu iespējas un depopulācija Iedzīvotāju ienākuma nod. uz 1 iedz. – 2010.gadā starp pašvaldībām atšķirība 4,3 reizes Pēdējo 5 gadu laikā iedz. skaits ir pieaudzis pamatā ap Rīgu

6. ES fondu finansējums reģionos Izmaksātais ES fondu ieguldījumu apjoms (uz 01.02.2011) sasniedz 1071,9 milj. latu, no kuriem vairāk par pusi (629,8 milj. latu jeb 58,8%) veido aktivitāšu ar reģionāla un vietēja līmeņa ietekmi finansējums

7. ES fondu darbības programmu ieguldījumi ar reģionāla un vietēja līmeņa ietekmi, milj. latu un % DP “Uzņēmējdarbības un inovācijas” DP “Infrastruktūra un pakalpojumi”

8. ES fondu ieguldījumi ar vietēja līmeņa ietekmi uz 1 iedz. (01.01.2007-01.02.2011), Ls

9. II Piedāvātie risinājumi

10. Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (Latvija 2030) • Policentriska apdzīvojuma struktūra (attīstības centri kā reģionu izaugsmes virzītāji) • Mērķteritorijas: • Attīstības centri • Lauku teritorijas • Rīgas metropoles areāls • Baltijas jūras piekraste • Austrumu pierobeža

11. Jauna investīciju plānošanas/ atbalsta sniegšanas sistēma teritoriju attīstībai Pamatprincipi : • Latvija 2030mērķteritorijas (teritoriju atbalsta pasākumi) • Pašvaldību attīstības programmas (investīciju pieprasījums) • Pakalpojumu “grozs” katram apdzīvojuma līmenim (kritēriji) • Finansējuma kvotēšana (konkurencessamazināšana)

12. Principi tematiskajos un teritoriju attīstības atbalsta pasākumos finansējamo darbību nošķiršanai

13. ERAF prioritāte 3.6.Policentriska attīstība • Mērķis: pilsētu kā reģionu attīstības dzinējspēku un to saikņu ar apkārtējo teritoriju nostiprināšana, konkurētspējas, sasniedzamības, pieejamības un pievilcības faktoru attīstība • Tiek ieviesta saskaņā ar teritoriālo pieeju - ieguldījumi tiek balstīti uz teritoriju vajadzībām un prioritātēm, ļaujot pašvaldībām pašām noteikt prioritāri īstenojamos projektus un to īstenošanas secību • Prioritātes ietvaros 3 ERAF aktivitātēs atbalsts tiek sniegts nacionālas un reģionālas nozīmes centriem (pilsētām un novadu pašvaldībām), kas noteikti Latvija 2030 • Ieguldījumi: uzņēmējdarbības infrastruktūra, ceļi/ielas, sabiedrisko pakalpojumu pieejamība (izglītības, kultūras iestāžu būvniecība/rekonstrukcija), tūrisma objekti, energoefektivitātes paaugstināšana, inženierkomunikāciju sakārtošana u.c.)

14. Teritoriālās pieejas priekšrocības • dod iespēju koordinēt laikā ar dažādām nozarēm saistītas investīcijas • ļauj veikt kompleksas investīcijas, kas skar vairākas nozares (integrētā pieeja) • investīcijas tiek balstītas uz reālām teritoriju vajadzībām, kas identificētas to attīstības programmās • tiek palielināta vietējās plānošanas nozīme, jo tiek sniegts atbalsts plānošanas dokumentu ieviešanai • ieguldījumi tiek veikti, tos novirzot konkrētām mērķteritorijām visā valsts teritorijā

15. Atbalsta virzieni Latvija 2030 noteiktajām reģionālās politikas mērķteritorijām • Atbalsta virzieni attīstības centriem • Atbalsta virzieni lauku teritorijai • Atbalsta virzieni Rīgas metropoles areālam • Atbalsta virzieni Baltijas jūras piekrastei • Atbalsta virzieni austrumu pierobežai

16. Atbalsta pasākums attīstības centriem • Atbalsta virzieni: • uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstība investoru piesaistei (t.sk. industriālās teritorijas, komunikāciju attīstība, kūrortu teritoriju sakārtošana u.c.) atbilstoši pašvaldības noteiktajai specializācijai • publisko pakalpojumu nodrošināšana atbilstoši nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru līmenim noteiktajam pakalpojumu „grozam” • transporta infrastruktūras attīstība, t.sk. nodrošinot pakalpojumu un darba vietu sasniedzamību arī lauku iedzīvotājiem (t.i. vietējie autoceļi, kas ir pašvaldību pārziņā) • infrastruktūras bāze inovācijas un kultūras un radošo industriju potenciāla un pakalpojumu attīstībai. Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām: Nacionālas un reģionālas nozīmes centri, kas noteikti Latvija 2030 (t.i. republikas pilsētas un novadi, kuros ietilpst reģionālas nozīmes centri)

17. Atbalsta pasākums lauku teritorijai • Atbalsta virzieni: • infrastruktūras sakārtošana un pakalpojumu pieejamības nodrošināšana atbilstoši lauku teritorijai noteiktajam pakalpojumu „grozam” • uzņēmējdarbības konkurētspēja, produktivitāte, modernizācija, kooperācija, stimulējot inovatīvus risinājumus un tehnoloģiju ieviešanu ražošanā un pārstādē • lauku ekonomikas dažādošana, sekmējot nodarbinātību laukos, attīstot atjaunojamo energoresursu ražošanu, amatniecību, lauku tūrismu u.c. • dabas resursu, vides, tradicionālās lauku ainavas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, integrētās augu aizsardzības ieviešanai • vietējo rīcības grupu nostiprināšana, iesaistot tās lauku attīstības aktivitāšu īstenošanā (LEADER pieejas turpināšana) Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām:: Novadi, kuros neietilpst nacionālas vai reģionālas nozīmes centrs un novadu, kuros ietilpst nacionālas vai reģionālas nozīmes centrs, teritorija ārpus attīstības centra

18. Atbalsta pasākums Rīgas metropoles areālam • Atbalsta virzieni: • Rīgas pilsētas un Pierīgas transporta infrastruktūras, sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošana • kvalitatīvas pilsētvides nodrošināšana • kultūras mantojuma, kultūras un tūrisma infrastruktūras attīstība • radošas vides veidošana – radošo kvartālu attīstība • Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām: • Rīgas pilsēta un Pierīgas pašvaldības • (Rīgas metropoles areālā ietilpstošās pašvaldības)

19. Atbalsta pasākums Baltijas jūras piekrastei • Atbalsta virzieni: • atbalsts piekrastes biznesa infrastruktūrai, mazinot sezonalitātes ietekmi uz teritorijas ekonomiku; • mazo ostu un piestātņu attīstīšana; • veselības tūrisma attīstīšana, aktivizējot kūrortresursu izmantošanu; • atjaunojamo energoresursu izmantošana (vēja enerģija, pilotprojekti jūras resursu izmantošanā); • vides kvalitātes uzlabošana – klimata pārmaiņu seku mīkstināšana jūras krastā un upju ietekās, Baltijas jūras un piekrastes piesārņojuma mazināšana; • kuģošanas drošības uzlabošanas pasākumi. • Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām: • Republikas pilsētas un novadi, kuru administratīvās teritorijas robežojas ar Baltijas jūru

20. Atbalsta pasākums Austrumu pierobežai • Atbalsta virzieni: • transporta infrastruktūras izbūve vai rekonstrukcija tranzīta veicināšanai caur austrumu pierobežu (pašvaldību ceļi un ielas, kas ir daļa no robežšķērsošanas infrastruktūras, dzelzceļa infrastruktūra (piemēram, stacijas), ja tā ir pašvaldības pārziņā) • loģistikas kompleksu un citu ar tranzītu saistīto pakalpojumu un objektu attīstība • Plānotais atbalsts attieksies uz šādām pašvaldībām: • Krievijas un Baltkrievijas pierobežas • pašvaldības

21. Kvotu aprēķināšana Pašvaldību investīciju pieprasījums Kvotu aprēķins Atbalsts pasākumu sagatavošana mērķteritorijām (Attīstības centri, Lauku teritorijas, Rīgas metropole, Baltijas Jūras piekraste, Austrumu pierobeža)

22. Pašvaldību investīciju pieprasījuma apzināšana Uzņēmējdarbība Finansējums uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai investoru piesaistei (vietējo un ārvalstu) Pakalpojumi Vajadzības, kas izriet no pakalpojumu „groza” Ceļi Nepieciešamība rekonstruēt/izbūvēt pašvaldību ceļus, kas nodrošina attīstības centru sasniedzamību Citi gadījumi Papildus specifiskās vajadzības austrumu pierobežā (transporta infrastruktūras izbūve vai rekonstrukcija tranzīta veicināšanai caur austrumu pierobežu, loģistikas kompleksu attīstība u.tml.)

23. I Kvotēšana - principi kvotu aprēķināšanai Finansējuma sadale pa teritorijām, mazinot reģionālās attīstības atšķirības Finansējuma koncentrācija attīstības centros

24. II Kvotēšana - principi un rādītāji Finansējuma sadale pa reģioniem, mazinot reģionālās attīstības atšķirības IKP uz 1 iedzīvotāju plānošanas reģionos Nodokļu ieņēmumi pašvaldības budžetā uz 1 iedzīvotāju(lielākas investīcijas pašvaldībām, kurām ir mazāki pašu rīcībā esošie resursi) Finansējuma koncentrācija attīstības centros Iedzīvotāju skaits pašvaldībā no reģiona iedzīvotāju kopskaita(nauda seko iedzīvotājam) Pilsētu iedzīvotāju īpatsvars pašvaldībā no reģiona iedzīvotāju kopskaita(lielāki ieguldījumi attīstības centros kā teritoriju attīstības virzītājspēkos) Pašvaldību ceļu tīkla kopgarums (lielāki ieguldījumi teritorijās, kurās ir jāuztur lielāks ceļu tīkls)

25. III Kvotēšana – aprēķins 1.variants 1.solī (reģionu līmenis): IKP uz vienu iedzīvotāju 2.solī (pašvaldību līmenis): nodokļu ieņēmumi pašvaldības budžetā uz vienu iedzīvotāju pašvaldības iedzīvotāju skaita īpatsvars no reģiona iedzīvotāju kopskaita pilsētu iedzīvotāju īpatsvars pašvaldībā no reģiona pilsētu iedzīvotāju kopskaita 2.variants 1.solī (reģionu līmenis): IKP uz vienu iedzīvotāju 2.solī (pašvaldību līmenis): nodokļu ieņēmumi pašvaldības budžetā uz vienu iedzīvotāju pašvaldības iedzīvotāju skaita īpatsvars no reģiona iedzīvotāju kopskaita pilsētu iedzīvotāju īpatsvars pašvaldībā no reģiona pilsētu iedzīvotāju kopskaita pašvaldības ceļu tīkla kopgarums

26. Paldies! www.tavavara.lv