1 / 94

Ievads kosmolo ģijā

Ievads kosmolo ģijā. Zinātne par Visuma rašanos un attīstību. Dmitrijs Docenko , LU AI dima@latnet.lv 200 8. Pasaules evolūciju var salīdzināt ar uguņošanu, kuru mēs ieraudzījām, kad tā jau iet uz beigām: dažas sarkanas oglītes, pelni un dūmi.

Download Presentation

Ievads kosmolo ģijā

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Ievads kosmoloģijā Zinātne par Visuma rašanos un attīstību Dmitrijs Docenko, LU AI dima@latnet.lv 2008

  2. Pasaules evolūciju var salīdzināt ar uguņošanu, kuru mēs ieraudzījām, kad tā jau iet uz beigām: dažas sarkanas oglītes, pelni un dūmi. Stāvot uz atdzisušiem pelniem, mēs redzam lēni dziestošas saules un mēģinām iztēloties pasauļu sākuma pazudušo krāšņumu. Žoržs Lemetrs

  3. 3. lekcijaLielā Sprādziena teorija 1 • Karstā Visuma modelis • Agrīnajā Visuma notiekošo procesu teorētiskie pamati un novērojumu bāze • Visuma evolūcijas sākums • Planka ēra • Inflācija

  4. Karstais Visums • Mūsdienu Visumā galvenokārt tiek izmantota kodoltermiskā enerģija no zvaigžņu dzīlēm • Tāpēc Visums savā eksistēšanas sākumā varēja būt gan karsts, gan auksts • Bet karstā Visuma gadījumā būtu jāpaliek reliktajam starojumam, kas evolūcijas sākumā dominēja pār vielu ( krīt ar izplešanos ātrāk, nekā vielai)

  5. Karstais Visums • 1940. gados Dž. Gamovsizveidoja karstā Lielā Sprādziena teoriju • Viņš paredzēja relikto starojumu ar temperatūru ap 5 K • Izstrādāja kosmoloģiskās kodolsintēzes teoriju Džoržs Gamovs (1904-1968)

  6. Karstais Visums Un reliktais starojums tiešām tika atklāts!!!

  7. Reliktais starojums • 1965. gadā to nejauši ir atklājuši radioastronomi Arno Penziass un Poberts Vilsons • Mērījumi parādīja, ka mūsdienās tā temperatūra ir 2.725 ± 0.002 K

  8. Karstais Visums • Tā kā starojuma enerģijas blīvums Visumam izplešoties krīt ātrāk, nekā vielai, tad (cik mazs tas arī nebūtu šobrīd) pagātnē bija laiks, kad starojums dominēja pār vielu • Jaunākam Visumam atbilst lielākā šī starojuma temperatūra (T ~ 1/a) • Tātad, bija laiks, kad Visuma temperatūra sasniedza tūkstošus un miljonus grādu

  9. Karstais Visums • Lielas temperatūras nozīmē, ka sadursmēs daļiņas satuvojas ļoti cieši • Lai aprakstītu šos procesus, ir jāizmanto elementārdaļiņu teoriju • Parādas interesanta sakarība: lai izprastu agrīno Visumu (makrofiziku), ir jāsaprot mikrofizika

  10. Karstais Visums • Runājot par Visuma temperatūru, iet runa gan par starojuma, gan par vielas temperatūru • Tiešām, var parādīt, ka visi daļiņu veidi (ieskaitot fotonus, kā daļiņu tipu) agrīnā Visumā atradās termodinamiskā līdzsvarā • Parādīsim to!

  11. Termodinamiskais līdzsvars • Daļiņu tips atrodas termodinamiskā (TD) līdzsvarā, ja laiks starp sadursmēm ir daudz mazāks par Visuma raksturīgo izplešanas laiku:  << H-1 • No statistiskās fizikas zinām, ka brīva lidoju-ma laiks ir , kur  ir sadursmes šķērsgriezums, n ir daļiņu koncentrācija, un v ir daļiņu savstarpējās kustības ātrums

  12. Termodinamiskais līdzsvars • Tad , kur (T), kā seko no eksperimenta, ir augoša funkcija no temperatūras • No otras puses, aug ar laiku lēnāk, nekā  • Tas nozīmē, ka katrs daļiņu tips izplešanās sākumā atradās TD līdzsvarā!

  13. Karstais Visums • Tālāk mums bieži būs nepieciešams pāriet starp enerģijas, temperatūras un masas vienībām • Pārejas formulas ir sekojošas: T = E / kB m = E / c2 U = E / e

  14. Karstais Visums • No šejienes iegūsim sakarības: 1 eV = 1.602·10-19 J 1 MeV = 106 eV, 1 GeV = 109 eV 1 eV atbilst 1.16 ·104 K 1 MeV atbilst 1.78·10-30 kg

  15. Karstais Visums • Tātad, karstā Visuma teorijas pamata atziņas • Sākumā Visums bija karsts • Izplešoties, tas atdziest • Izplešanas sākumā starojums dominēja pār vielu • Visi vielas tipi un starojums sākumā atradās termodinamiskā līdzsvarā

  16. 3. lekcijaLielā Sprādziena teorija 1 • Karstā Visuma modelis • Agrīnajā Visuma notiekošo procesu teorētiskie pamati un novērojumu bāze • Visuma evolūcijas sākums • Planka ēra • Inflācija

  17. Agrīnā Visuma novērojumi • Visuma ķīmiskais sastāvs • Barionu asimetrija • Reliktais starojums un barionu skaita attiecība pret fotonu skaitu • Magnētisko monopolu novērojumi • Telpas liekuma novērojumi • Vielas lielmēroga homogenitāte

  18. Visuma ķīmiskais sastāvs • Mēs zinām, ka mums visapkārt ir dažādi ķīmiskie elementi • Tie galvēnokārt radās zvaigžņu dzīlēs • Bet izradās, ka ar zvaigžņu kodolsintēzes teoriju nevar izskaidrot lielu hēlija 4He daudzumu zvaigznēs un starpzvaigžņu gāzē

  19. Visuma ķīmiskais sastāvs • Šis hēlijs radās kosmoloģiskās kodolsintēzes procesā, kas notika tikai dažas minūtes pēc Lielā Sprādziena (T ~ daži miljoni K) • Mazos daudzumos radās arī citi ķīmiskie elementi – deitērijs D (2H), hēlija izotops 3He, litijs 7Li • Smagākie elementi (A>8) šajā laikā nepaspēja rasties ievērojamos daudzumos

  20. Visuma ķīmiskais sastāvs • Lai noteiktu pirmatnējo smago elementu relatīvo daudzumu, novēro • starpzvaigžņu gāzi, kur nav notikusi ķīmiskā evolūcija (zvaigžņu veidošanās, samaisīšanās, zvaigžņu vējš) • Vecās zvaigznes, kuru atmosfērās nenotiek konvekcija • No šī relatīvā daudzuma var teorētiski noteikt barionu blīvumu b kritiskā blīvuma vienībās

  21. Visuma ķīmiskais sastāvs • Ķīmiskā evolūcija dažādi iespaido pirmatnējās elementu koncentrācijas • Hēlija koncentrācija evolūcijas gaitā var tikai palielināties, jo tas ir ļoti stabils kodols, kas arī tiek ražots zvaigznēs • Deitērija koncentrācija var tikai samazināties, jo zvaigznēs tas tiek pārvērsts par hēliju • Litijam pastāv abu virzienu procesi

  22. Visuma ķīmiskais sastāvs

  23. Daļiņas un antidaļiņas • Katrai daļiņai pastāv antidaļiņa (daļiņa ar tādu pašu masu, spinu, bet pretējo lādiņu) • Elektronam atbilst pozitrons, • Protonam atbilst antiprotons, • Neitronam atbilst antineitrons, ..., • Fotona antidaļiņa ir pats fotons • Iemesls – vienādojumam ir divi simetriskie atrisinājumi

  24. Daļiņas un antidaļiņas • Satuvojoties daļiņai un antidaļiņai, tās anihilē (pārvēršas fotonos vai citā daļiņu un antidaļiņu pārī) • Visa daļiņu miera enerģija tiek pārvērsta gamma-starojumā (vai citās daļiņas) • Tāpēc ievērojams antidaļiņu saturs uz parasto daļiņu fona būtu novērojams kā stipra gamma-starojuma apgabals

  25. Barionu asimetrija • Viela un antiviela šķiet simetriskas, taču... • Visa Saules sistēma sastāv tikai no vielas • Mūsu Galaktika sastāv tikai no vielas (ir arī nelieli antidaļiņu saturošie apgabali) • Šķiet, ka praktiski visa viela Visuma novērojamā daļā ir parastā viela (jo nav zināms mehānisms, kas atdalītu vielu no antivielas un radītu atsevišķus dažāda tipa vielas apgabalus)

  26. Barionu asimetrija • Rodas jautājums – kāpēc antidaļiņas nav tikpat izplatītas Visumā, kā daļiņas? • Vai noformulējot citādi – kāpēc pastāv barionu asimetrija? • To, cik stipra ir šī asimetrija, parāda reliktais starojums • Agrīnā Visuma fotonu un barionu skaits bija vienāds (TD līdzsvars!)

  27. Reliktais starojums • Reliktā starojuma spektrs precīzi sakrīt ar termisko spektru • Tāpēc ir iespējams izrēķināt relikto fotonu skaitu tilpuma vienībā • Tas izradās vienāds ar nRS = 410.4 ± 0.9 cm-3

  28. Relatīvs barionu skaits • Tagad izrēķināsim vidējo barionu skaitu tilpuma vienībā • No novērojumu datiem: Habla konstante H=71km/s/Mpc, b=0.044 • Tātad, vidējais barionu skaits ir 0.25 m-3

  29. Relatīvs barionu skaits • No šejienes izrēķināsim barionu skaita attiecību pret relikto fotonu skaitu • Barionu un relikto fotonu skaits Visuma evolūcijā saglabājās! • Kāpēc šī attiecība ir tik maza???

  30. Relatīvais barionu skaits • Šī attiecība parāda barionu asimetrijas pakāpi (t.i. cik daudz barionu skaits Visuma evolūcijas sākumā atšķīrās no antibarionu skaita) • Tiešām, kad Visuma temperatūra bija daudz lielāka par 1 GeV (ap 1011 K), tad barioni un antibarioni varēja rasties no enerģētiskiem fotoniem

  31. Relatīvais barionu skaits • Tā kā tie atradās TD līdzsvarā ar starojumu, tad to skaits bija aptuveni vienāds ar fotonu skaitu • Pēc temperatūras pazemināšanās barionu un antibarionu vienāds skaits anihilēja, bet kāda niecīga daļa bija palikusi • Šī daļa veido visu vielu Visumā

  32. Barionu asimetrija • Ja nebūtu barionu asimetrijas, tad vielas Visumā vispār nebūtu • Barionu asimetrija parāda fundamentālo asimetriju starp daļiņām un antidaļiņām • Šīs asimetrijas iespējamu teorētisko iemeslu mēs aplūkosim nedaudz vēlāk

  33. Reliktais starojums • Atgriezīsimies pie reliktā starojuma un aplūkosim, kā tas ietekmē Visuma evolūciju • Izrēķināsim reliktā starojuma enerģijas blīvumu un salīdzināsim to ar parastās vielas enerģijas blīvumu!

  34. Reliktais starojums • Pēc Vīna nobīdes likuma var izrēķināt viļņa garumu, kas ir raksturīgs starojumam ar doto temperatūru: , kur a = 2.9 mm K • Atbilstoši tipiskā fotona enerģija ir • Un relikto fotonu blīvums ir:

  35. Reliktais starojums • Izsakot skaitliskās vērtības, • Salīdzināsim to ar parastās vielas blīvumu: • Redzam, ka starojuma blīvums mūsdienās ir aptuveni 500 reizes (precīzāk – 3000) mazāks par vielas blīvumu + tumšā matērija

  36. Reliktais starojums • Atceramies, ka starojuma blīvums samazinās proporcionāli a4, bet vielas blīvums – kā a3 • Tas nozīmē, ka laikā, kad aa0/3000 (tas ir, z  zeq3000) vielas un starojuma blīvumi bija vienādi • Bet vēl agrāk starojuma enerģija dominēja un izplešanās dinamika sekoja sakarībām, iegūtām priekš UR vielas un starojuma

  37. Reliktais starojums • Mēs zinām, ka šobrīd reliktā starojuma temperatūra ir T = 2.725 K • Ar laiku tā samazinās pēc likuma , ja z < 3000, un mēs varam atrast Visuma vecumu un temperatūru blīvumu vienādības laikā:

  38. Reliktais starojums • Agrāk par blīvumu vienādības momentu Visumā dominēja starojums, un • Proporcionalitātes konstante • Atbilstoši pirms blīvuma vienādības momenta ir spēkā sakarība:

  39. Karstais Visums • Apkopojot iepriekšteikto: • Momentā ar z3000 starojuma un vielas blīvumi bija vienādi • Agrāk par šo momentu dominēja starojums, bet vēlāk (arī šobrīd) dominē viela • Pirms šī momenta temperatūras atkarība no laika bija • Laikam palielinoties no nulles, temperatūra samazinās no bezgalības!

  40. Magnētiskie monopoli • Vai kāds no jums ir redzējis magnētiskos lādiņus??? • Es neesmu... • Bet saskaņā ar Visuma evolūcijas modeļiem, tiem būtu jābūt mums visapkārt aptuveni tādos pašos daudzumos, kā parastai vielai

  41. Magnētiskie monopoli • Tāpēc to faktu, ka magnētiskie monopoli nav novērojami mums visapkārt, arī uzskata par vienu no agrīnā Visuma novērojumu datiem • Šobrīd novērojumi dod monopolu plūsmu ne vairāk par 10-15 cm-2 sr-1 s-1

  42. Telpas liekums • Telpas liekuma zīme un vērtība nav noteikta ar Visuma evolūcijas modeli • Tāpēc tas arī ir viens no kosmoloģiskiem parametriem • Ar mūsdienu tehniku nav iespējams tieši izmērīt telpas liekumu • Tāpēc izmanto netiešas metodes

  43. Telpas liekums • To var noteikt pēc • Relikta starojuma fluktuāciju pētījumiem • Lielmēroga struktūras statistiskā sadalījuma • Spožuma un leņķiskā izmēra atkarības no sarkanās nobīdes • ... • Pēc visiem mērījumiem kļūdu robežās telpa ir plakana

  44. Telpas liekums • Fridmana modelim faktu, ka telpa ir plakana (vai, kas ir tas pats, enerģijas blīvums ir vienāds ar kritisko) var uzskatīt par problēmu • Tiešām, var parādīt, ka  – 1 ~ a2 • Zināms, ka šobrīd  – 1 = 1.02 ± 0.02 • Tas nozīmē, ka, piemēram, kosmoloģiskās kodolsintēzes laikā  – 1 būtu jābūt ap 10-24, kas nav loģiski

  45. Telpas liekums

  46. Telpas liekums • Tēlaini izsakoties, var pateikt, ka Lielā Sprādziena “spēks” tika ārkārtīgi rūpīgi piemeklēts tā, lai vielas blīvums sakristu ar kritisko blīvumu • To sauc par parametru piemeklēšanas (fine tuning) problēmu

  47. Vielas homogenitāte • Tiek novērots, ka viela lielos mērogos tiek izvietota homogēni (tas ir arī kosmoloģiskā principa empiriskais pamats) • Bet to arī var uzskatīt par Fridmana modeļa problēmu...

  48. Vielas homogenitāte • Tiešām, katras daļiņas notikumu horizonts aug proporcionāli laikam: l = c t • Bet Visuma mēroga faktors aug lēnāk (starp t2/3 un t1/2) • Pieņemot, ka izplēšanu nenosaka L • Tas nozīmē, ka tās daļiņas, kas agrāk nebija savstarpēji saistītas (viena notikumu horizonta ietvaros) ar laiku kļūst saistītas

  49. Vielas homogenitāte • Un problēma ir sekojoša: • Mēs šobrīd novērojam Visuma daļas, kas vēl nav saistītas • Tāpēc nav iemesla sagaidīt, ka tām būtu vienāds vidējais blīvums • Bet tomēr tām ir vienāds vidējais blīvums • Tas nav pretrunā ar Fridmana modeli, bet pats fakts nešķiet loģisks

  50. } Tiks apskatīti lekcijas gaitā Teorētiskā bāze • Elementārdaļiņu un lauku klasifikācija • Fizikāls vakuums • Mijiedarbību apvienošanās teorijas • Spontānā simetrijas sabrukšana • Higsa lauks • Fāzu pāreja • Kvantu fluktuācijas

More Related