Peter Lindholm TehnoloÄ£iju komercializÄcijas organizÄ“Å¡ana un vadÄ«ba

Peter Lindholm Tehnoloģiju komercializācijas organizēšana un vadība Pasaules Banka, EMun LAA seminārs Rīga, 2004. gada 9. jūnijs p.lindholm@inno-group.com

Kopsavilkums • Daži atslēgas vārdi • Jautājumi • Nepieciešamās sastāvdaļas • Inno modelis • Sagaidāmie rezultāti

1 – Daži atslēgas vārdi • Komercializācijai ir mazs sakars ar zinātnisko izcilību, tā ir saistīta ar naudu • Vairāk nekā viens saņēmējs (pētnieki, institūcijas, vietējās varas iestādes, valsts) • Komercializācija ir saistīta ar prasmēm • Šajā biznesā nav nekā maģiska

Patentu izmantošana “Patentsir tirdzniecības priekšmets, nevis akadēmiska balva” • Sistemātiska ideju un izgudrojumu atlase ar mērķi izvērtēt pielietojamību Tiek atbalstīti tikai izgudrojumi ar potenciālu veiksmīgi konkurēt tirgū No tiem tiek atlasīti visdaudzsološākie projekti un uz tiem notiek koncentrēšanās Viens iemesls ir: Tikai 20% no visiem pieteiktajiem patentiem ir intelektuālā īpašuma tiesību objekts un tiek efektīvi izmantoti 25 % izcilāko => bez patenta 5 % nerealizējami 10 % cits risinājums 10 % nav pielāgojami tirgum 30 % patentējami, bet netiek izmantoti • Faktors lēmuma pieņemšanai par aktivitātēm ir izmantojamība. Ja izgudrojums nav izmantojams pat ilgākā perspektīvā, nav jēgas pētīt tā patentēšanas iespējas.

2 - Jautājumi • « Objektu » pašreizējais potenciāls tikt komercializētiem • Dalībnieku vēlme iesaistīties spēcīgajā komercializācijas procesā • Resursu un kompetences pieejamība, lai uzsāktu procesu

Vērtības radīšana caur inovāciju dzīves ciklu R&D organizācijas Izmantošanas periods Kapitāla ieplūšana no izmantotajiem pētījumiem (papildināts finansējums tālākai izpētei) Pētniecības projekti > blakusuzņēmumi > jaundibināti uzņēmumi > licencēšana Intelektuālais īpašums “Arhīvi” = negatīvā plūsma

3 – Nepieciešamās sastāvdaļas (1) • Daudz pētnieku, lai nodrošinātu pastāvīgu inovāciju darījumu plūsmu • Pieredze rāda, ka ir minimāli ir nepieciešami 1000 pētnieki, lai uzturētu atbilstošu komercializācijas komandu

3 - Nepieciešamās sastāvdaļas(2) • Liela vienprātība vietējā līmenī starp dažādiem dalībniekiem • Sabiedrisko pētījumu komercializācija ir komplekss process, kas bieži skar pētnieku kultūru. Atbalsta iegūšana no pētniekiem, departamentu vadītājiem, kancleriem ir absolūti nepieciešama

3 - Nepieciešamās sastāvdaļas (3) • Vienoties par izmērāmiem mērķiem • Apgrozījums • Jaundibināti uzņēmumi • Esošo uzņēmumu izaugsme • Kopuzņēmumi • Pētniecības līgumi

3 - Nepieciešamās sastāvdaļas (4) • Laiks • Laiks, lai atklātu, kas var tikt komercializēts un kādā veidā • Laiks, lai pārliecinātu pētnieku aktīvi piedalīties procesā • Laiks atrast klientus • Laiks darījumu slēgšanai

3 - Nepieciešamās sastāvdaļas (5) • Kompetences • Komercializācija ietver efektīvu, ātru, elastīgu un ļoti motivētu personu komandu • Nepieciešams pietiekami daudz cilvēku, lai nosegtu visus komercializācijas aspektus • Spēja runāt ar pētnieku komandām un starptautiskām kompānijām

3 - Nepieciešamās sastāvdaļas (6) • Proaktīvi • Apmeklēt visas R&D komandas • Veidot uzticību • Uzturēt pastāvīgus sakarus • Fokusēties uz R&D komandu grupu, kas vēlas un spēj iesaistīties procesā • Piesaistīt citas komandas pēc nepieciešamības

3 - Nepieciešamās sastāvdaļas (7) • Izbeigt « stāstīt pasakas » • Apspriežamajiem jautājumiem reti ir liela vērtība • Citas pētnieku komandas dara līdzīgas lietas • Uzņēmumi ne vienmēr meklē augstas klases pētniecību, tie meklē tehnoloģijas, kuras var nekavējoties izmantot

4 –Inno modelis (1) • Uzņēmuma izveidošana • Starp visiem dalībniekiem tiek organizēta privātā – valsts partnerība • Biznesa plāns kā jaundibināmam uzņēmumam • Pietiekams starta kapitāls procesa uzsākšanai • Ļoti prasmīgu un augsti motivētu darbinieku pieņemšana darbā

4 – Inno modelis (2) • Būt atbildīgiem par rezultātiem • Vienoties par mērķiem ar dažādiem dalībniekiem (R&Dkomandas, R&D institūcijas, reģionālās iestādes) • Būt pastāvīgi uzraudzītiem un vērtētiem • Pieņemt stratēģiju saskaņā ar vajadzībām

4 – Inno modelis (3) • Meklēt pētniecības kritisko masu • Veidot uzņēmumu starp vietējām R&D organizācijām, lai nodrošinātu pētnieku kritisko masu, kas nodrošinātu pastāvīgu darījumu plūsmu un nodrošinātu to, lai komercializācijas komandai ir pietiekami daudz iespēju • Prognoze 2000: aptuveni 2500 pētnieku Latvijā

4 – Inno modelis (4) • « Pirmā atteikuma tiesības » • Jebkāds pētījums ar komerciālu potenciālu tiek prezentēts komandai • Komanda var to pieņemt vai noraidīt • Ja tiek noraidīts, tad R&D komanda var brīvi to izmantot pēc saviem ieskatiem

Inovāciju vērtēšana • Inovāciju vērtība tiek noteikta caur divkāršu skrīninga procesu Izgudrojums 1. “vispārējais” skrīnings 2. “detalizēts” skrīnings Patents / izmantošana • Intuīcija • Pieredze • Agrīnie indokatori • Izmantošanas skrīnings • Tirgus pētniecība / tirgus pētījumi Pētniecība / potenciālo nozares partneru izpēte Dzīvotspējas pētījumi Aprēķini Cenas noteikšana tirgū Izmantošanas iespēju izpēte un apstiprināšana • Patentēšanas iespēju skrīnings • Patentēt pētījumu vietējā / starptautiskā mērogā Noteikt jauna izgudrojuma vērtību

“Votum” piemērs • Ievads izgudrojuma jomā • Uzdevums un priekšrocības/ trūkumi • Tirgus analīze un izmantošanas iespējas • (industriālās īpašuma tiesības / izmaksas) • Licencēšanas iespējas • Ieteikums

4 – Inno modelis (5) • Procesa vadība • Proaktīvi komandu apmeklējumi • Pastāvīga līdzdalība • Klientu meklēšana visā pasaulē • Pieprasīt R&D komandām reaģēt uz noteiktajām vajadzībām • Consider non-patentable results

Process – no idejas līdz izmantošanai Ideja / izgudrojums Izgudrojuma atklāšana Izgudrojumi no univeritātes līdz PVA Proaktīvi soļi Novērtēt patentēšanas iespējas Novērtēt izmantojamību negatīva rekomendācija universitātei Vai ir skaidras izmantošanas iespējas? Vai ir patentējams? Tiesības uz izgudrojumu Patenta pieteikums, piepalīdzot PVA Izmantošana caur PVA

4 – Inno modelis (6) • Nauda • Pietiekams sākuma kapitāls • Pastāvīga citu līdzekļu meklēšana (ES, valsts, riska kapitāls, u.c.) • Izveidot pirmsuzsākšanas fondu, lai sagatavotu tirgum labus projektus • Atbilstoši aizsargāt intel.īpašumu • Pastāvīgi meklēt ilgtspējību

4 – Inno modelis (7) • Izcilības centru veidošana • Balstoties uz tirgus vajadzībām, atbalstīt jaunu izcilības centru radīšanu horizontālās pētniecības jomās • Iesaistīties sešu projektu ietvarā (IĪun NoEs)

4 – Inno modelis (8) • Būt starptautiskiem • Salīdzināt pētījumu piedāvājumus ar citām Eiropas komandām • Nodibināt saiknes ar klientiem, balstoties uz vajadzībām, nevis izvietojumu • Veidot tīklus visā Eiropā

4 – Inno modelis (9) • Daži piemēri • Mecklenburg-Vorpommern (2500 pētnieki 9 organizācijās) • FZK Atomu Izpētes Centrs Bādenē-Würtenberg (2000 pētnieki ) • MBDS Sofija Antipolis (1 pētnieks) • Lejas Austrija (ERDF inovāciju fondu vadība)

5 – Sagaidāmie rezultāti(1) • Radīt ienākumus • pētniekiem • pētniecības komandām • pētniecības institūcijām

5 – Sagaidāmie rezultāti(2) • Attīstīt uzņēmējdarbības garu, lai • palīdzētu pētniekiem kļūt atvērtākiem attiecībā pret viņu darbu izmantošanu • atbalstītu liela skaita jaunu uzņēmumu radīšanu

5 – Sagaidāmie rezultāti(3) • Veicināt nacionālās inovāciju sistēmas attīstību • palīdzēt Latvijas firmām, kas ir spējīgas un vēlas izmantot inovācijas • palīdzēt izskaidrot dilemmu starp pamata pētniecību un inovācijām un tehnoloģiju

5 – Sagaidāmie rezultāti(4) • Radīt spēcīgu tēlu • Palīdz piesaistīt resursus • Atbalsta reģiona izaugsmi • Liek reģionam justies konkurētspējīgākam • Piesaista pasūtījumus no vietējās biznesa kopienas

Peter Lindholm TehnoloÄ£iju komercializÄcijas organizÄ“Å¡ana un vadÄ«ba