Starptautiskā pieredze sabiedrības integrācijas politikas izstrādē un koordinācijā

1. Starptautiskā pieredze sabiedrības integrācijas politikas izstrādē un koordinācijā Dažādība, vienlīdzība un sabiedrības saliedētība Ilze Brands- Kehre, LCESC

2. Sākums sabiedrības integrācijas politikai 1970. gadi: migrācija 1980. gadi: no īslaicīgas darba migrācijas līdz palikšanai – ģimenes Nevienlīdzība sociālos un ekonomiskos rādītājos Segregācijas un sadrumstalotības risks 1990. gadi: apzināta valsts integrācijas politika ar mērķi nodrošināt sabiedrības saliedētību caur daudzveidību un vienlīdzību

3. Integrācijas principi Eiropā: Eiropas Padome un Eiropas Savienība • Eiropas Padome: -1991 ziņojums par kopienu un etniskajām attiecībām Eiropā -1993 un 1997 Vīnes un Strasbūras Valstu un valdību vadītāju samiti (minoritātes, sabiedrības saliedētība) -1996 migrācijas ministru konference: migrantu integrācija kā prioritāte -vispārējo kritēriju un jautājumu loka izstrāde • Eiropas Savienība: -1999 Tampere Eiropas konferences prasība pēc integrācijas politikas -2000 Eiropas Savienības direktīvas 2000/43/EC un 2000/78/EC -2001 Eiropas Komisijas aicinājums dalībvalstīm attīstīt vispārēju integrācijas politiku -Nicas līguma konference konkretizēja, ka Nacionālās sociālās iekļaušanas rīcības programmās (no Lisbonas konferences) ir atsevišķi jāiekļauj migranti un etniskās minoritātēs

4. Vispārējās tendences: No integrācijas līdz iekļaušanai • Parasti integrācijas politika sastāv no 3 daļām: - integrācijas programmas jauniebraucējiem (2-3 gadi) -vispārējā integrācijas politika – veicināt vienlīdzīgas iespējas nodarbinātība (valsts rīcības plāni, direktīvas) izglītība (starpkulturāla izglītība) veselības aprūpe(pieeja, rādītāju izlīdzināšana) mājokļi (pieeja, segregācija un pilsētu plānošana) līdzdalība (politiski – pilsonība un vēlēšanas, pārstāvniecība, konsultatīvi mehānismi) -diskriminācijas novēršana • Kam domāta? - bēgļiem, migrantiem, bet arī etniskām (reliģiskām) minoritātēm

5. Nīderlande • Politikas sākums un likumdošana - 1981, politisks dokuments par etniskām minoritātēm - 1990. gadi – izglītība un darba tirgus - 1996 integrācijas politika etniskām minoritātēm, pašvaldību programmas - 1998 likums “Jauniebraucēju integrācija” - ilggadēji attīstīta diskriminācijas novēršanas likumdošana, ES direktīvas 2001-2003 • Institūcijas 1970. gados Kultūras ministrija 1980. Gados Iekšlietu ministrija 1998 Pilsētu attīstības politikas un etnisko minoritāšu integrācijas ministrija Tagad Tieslietu ministrijas otrais ministrs – Imigrācijas un integrācijas ministrs, Minoritāšu integrācijas politikas koordinācijas departaments. Ievieš: pašvaldības

6. Nīderlande • Politika - Programmas jauniebraucējiem (no 1996) valoda un vispārējā orientācija valodu vienlaikus ar darbu, profesionālo izglītību, vai izglītību no 2002. gada obligātas jauniebraucējiem, brīvprātīgas agrāk iebraukušajiem - līdzdalības un vienlīdzības veicināšana galvenajās jomās (darbs, izglītība, mājoklis un brīvais laiks) - diskriminācijas novēršana (kā arī politika pret rasismu un neiecietību) • Kopš 2004 stingrāka politika (indivīda atbildība, obligātie kursi, iespējamas sankcijas, gatavošanās pirms atbraukšanas), un 2006 plānots vēl papildināt (iespējama indivīda finansiālā atbildība, gala eksāmeni)

7. Dānija • Likumdošana - 1999 Integrācijas likums (bēgļiem un ģimenēm ar uzturēšanās atļauju) - 2003 Likums par etnisko vienlīdzību • Institūcijas Bēgļu, imigrantu un integrācijas lietu ministrija Pašvaldības ievieš (vienojoties ar ministriju un saņemot finansējumu) Integrācijas padomes (konsultatīvas) pie pašvaldībām • Politika - individuālas programmas ar līgumu ar pašvaldību: valoda, darbs, sabiedrības zināšanas, “aktivizācijas programma”. Tulks, ja vajadzīgs. - “vienlīdzīgas tiesības, vienlīdzīgs statuss un aktīva pilsonība”, pa jomām - diskriminācijas novēršana

8. Zviedrija • Likumdošana - 1986 likums: valsts iestādes atbildīgas par integrāciju - 1997 normatīvais akts “Zviedrija, nākotne un daudzveidība – no imigrācijas līdz integrācijas politikai” - 2002 “Zviedrijas integrācijas politika 21. gadsimtam” - diskriminācijas novēršanas likumi 1991, 1999, 2000 un 2003 • Institūcijas - 1998. gadā izveidoja Integrācijas pārvaldi (atdalot no migrācijas) - 2003: Tieslietu ministrija ar diviem ministriem (TM un Demokrātijas un integrācijas lietu ministrs), atbildīgs par koordināciju, likumdošanas iniciatīvas un etnisko diskrimināciju. Integrācijas pārvalde pārgāja TM kompetencē. - 2003. gada sadarbības līgums starp Integrācijas pārvaldi, Migrācijas pārvaldi, Skolu pārvaldi, Pašvaldību savienību par orientāciju jauniebraucējiem • Politika - Individuālas programmas pašvaldībās (valoda, nodarbinātības dienesta konsultācijas) - Integrācija caur visām jomām – “mainstreaming”, īpaši darba tirgus - Diskriminācijas un neiecietības novēršana

9. Somija • Likumdošana - 1999 Likums par iebraucēju integrācijas veicināšanu un patvēruma meklētāju pieņemšanu - 2001 Valsts rīcības programma “Par etnisko vienlīdzību un daudzveidību” - 2004 Likums par vienlīdzīgu attieksmi • Institūcijas - Valsts līmenī: Darba ministrija galvenā, visas citas pa jomām - Reģionāli: Darba spēka un ekonomikas reģionālās institūcijas - Vietēji: Pašvaldības vispār atbildīgas par koordināciju (saskarsme dienestos) • Politika - Pašvaldība veido programmu, indivīds plānu (ar pašvaldību) – valoda (bet tulks pieejams), profesionālās spējas, sociālās spējas, saskarsme ar somiem, aktivitātes veicināšana - darbs, izglītība, mājoklis, veselība, līdzdalība - diskriminācijas novēršana un vienlīdzības veicināšana

10. Spānija Atšķirība no visām citām Eiropas valstīm: imigrantu līdzdalība darba tirgū nav zemāka, bet augstākā nekā Spānijā dzimušajiem Institucionālā atbildība • Valsts: imigrācijas politika, likumdošana, darba tirgus regulācija, sociālas atbalsta sistēmas izstrāde • Reģioni: sabiedriskie pakalpojumi, izglītība, mājokļi, nodarbinātība Integrācijas politika • Reģionāli un pašvaldību plāni • Budžeta līdzekļi NVO • Imigrantu sociālās integrācijas forums Principi • Decentralizēt: visa sabiedrība atbildīga, valsts tikai par likumdošanu, sociālās izslēgšanas novēršanu un veicina NVO un privātā sektora darbību • Normalizēt: maz īpašu programmu, uzsvars uz vispārējo pakalpojumu pieejamību (centri tikai ja nosūtīti) • Kultūru starpnieki – sociālie darbinieki

11. Jautājumi • Atbildības sadale starp indivīda un valsti, kā arī starp centrālajām valsts institūcijām un pašvaldībām (un citiem?) • Programmas/prasības – brīvprātīgas vai obligātas – vai veicināt vai sankcionēt? • Integrācija kā kritēriju visās jomās (“mainstreaming”) vai īpašas programmas? • Atbildība par izsekošanu un izvērtēšanu – datu vākšanu • Negatīvā (novērst nevienlīdzīgus noteikumus un rezultātus) un pozitīvā (veicināt vienlīdzību un labas attiecības) atbildība

12. Par ko jādomā Latvijas integrācijas politikas jaunināšanā • Demogrāfija un migrācija – vajadzēs paredzēt iespējas iekļaut arī citus, jaunienācējus sabiedrībā. Programmas? • Jāiekļauj arī diskriminācijas novēršana integrācijas politikā • Vai vajag likumu par integrāciju? • Integrācijas ministrija atbilst Eiropas pieredzei un tai ir daudzveidīgai sabiedrībai vajadzīgas funkcijas.

13. Par ko jādomā Latvijas integrācijas politikas jaunināšanā • Pašvaldībām vajag piešķirt īstenotāju lomu – ar attiecīgu kapacitātes paaugstināšanu un budžetu. Bet vajag skaidri noteikt funkciju sadali starp valsts un pašvaldībām. • Ja nepieņem, ka vajadzētu individuālas programmas (utopiski), tad tomēr vairāk jāņem vērā dažādību ne tikai starp grupām, bet arī grupu iekšienē – visiem neder viena programma!

14. Par ko jādomā Latvijas integrācijas politikas jaunināšanā • Jāpieņem lēmums par īpašām programmām vai principu caurvīšanu visās jomās – varbūt abus (romu izslēgšanas mazināšana kā īpašu)? • Jādomā par izvērtēšanu, monitoringu un datu vākšanu • Apsvērt iespēju ieviest pozitīvo atbildību valsts/pašvaldību institūcijām