Skolotāju pieredzē gūto kompetenču ( turpmāk APL ) vērtēšanas teorētiskie aspekti

1. Skolotāju pieredzē gūto kompetenču ( turpmāk APL) vērtēšanas teorētiskie aspekti Anita Lanka RTU Humanitārais institūts Leonardo da Vinci project “Transfer of Innovative Methodology for Teachers’ Prior Learning” (TIMA-Balt) No. LLP-LdV-TOI -LT-0004

2. Ceļš no filozofijas līdz ieviešanai

3. Jautājumi, uz kuriem meklējām atbildes • Skolotāja kompetence: absolūta un definēta patiesība vai relatīvs fenomens? • Vai APL uzsvars liekams uz kompetences līmeņa noteikšanu vai uz kompetences pilnveidi? • Katras pieejas riska faktori • Kā tas ietekmē APL metožu izvēli?

4. Salīdzināšanai Kompetence-objektīva realitāte Kompetence- relatīvs fenomens Kompetence situatīva, interpretējama kontekstā. Pamatā veseluma pieeja. Galvenā nozīme ir pašnovērtējumam, komunikācijai Kvalitatīvās metodes Kompetenti, vispusīgi, īpaši sagatavoti vērtētāji • Skaidri definētas (atomiskas) zināšanas, prasmes, attieksmes. To satandartizācija. • Mērījumiem tiek piešķirta izšķiroša nozīme • Kvantitatīvās metodes • Novērtēšanu var veikt jebkurš saskaņā ar standartizētu procedūru

5. “Rather than being half empty, the focus takes the view that the glass is half full! “(Duvekot 2009). ..APL netiek īstenota, lai atklātu nepilnības un trūkumus skolotāju profesionālajā darbībā, bet gan otrādi – dot iespēju skolotājam izvērtēt savu kompetenci, apliecināt savas darbības pozitīvos aspektus. Neviens nav perfekts, tāpēc, lietpratīgi virzot APL procedūru atklāsies tās jomas, kuras būtu pilnveidojamas.

6. APL ir iespēja skolotājam apgūt citādu pieeju vērtēšanai , lai to ieviestu praksē Vērtēšana kā aktuālo mācību sasniegumu izzināšana, prognozējot turpmākos mācību “soļus”.

7. APL – priekšnosacījums pilnveidei

8. APL metodes Profesionālā izaugsme Refleksija Pašvirzība Guvuma izvērtējums

9. Ko nozīmē būt “profesionālim”? Vai tā ir atbilsme konkrētām profesijas standartā definētām prasībām? APL metodoloģija pretendē uz ko vairāk –skolotāja profesionalitāte kā vērtību sistēma.

10. APL kā iespēja Potenciāls Ambīcijas Sniegums Līderība vērtības un pedagoģiskie principi Ir vēlme nepārtraukti augt, investēt sevis attīstībā dažādās jomās, adekvāti izmantot attīstības iespējas. Ir attīstības potenciāls. Gatavība nepārtraukti demonstrēt augstu sniegumu, pilnveidot savas prasme, zināšanas, pieredzi. Spēj aizraut un vadīt.

11. EMPĀTIJA ANALĪTISKĀ DOMĀŠANA SPĒJA BŪT KOMANDAS „SPĒLĒTĀJAM” SPĒJA ATZĪT KĻŪDAS LABAM DARBINIEKAM PIEMĪT, bet kā ar skolotāju? ADEKVĀTS PAŠVĒRTĒJUMS UN PAŠAPZIŅA, PAŠMOTIVĀCIJA SPĒJA IEDVESMOT CITUS, AIZRAUT TOLERANCE SPĒJA UZŅEMTIES ATBILDĪBU SPĒJA PIEŅEMT LĒMUMUS ELASTĪBA Vai šobrīd ir īstais laiks APL? S.LāceKomercizglītības centrs

12. APL – skolotāja brīvībai Skolotājs iepazīst sevi kā profesionāli: stiprās puses, nepilnības, iespējas. APL, lai mācītos būt brīvs, kritisks un neatkarīgs.

13. Par dažiem principiem, ieviešot APL • Brīvprātības princips: tā ir skolotāja iniciatīva pieteikties vērtēšanai • Novērtēšana sākas ar pašrefleksiju un pašnovērtēšanu. Tas ir pedagoģiski vadīts process. Veselīgs profesionāls pašvērtējums un pašapziņa ir APL mērķis. “Self-confidence gives you the freedom to make mistakes and cope with failure without feeling that your world has come to an end or that you are a worthless person.”(O.Wild)

14. Daži akcenti • APL kā solis, lai veicinātu un lietderīgi plānotu pašvirzītu mācīšanos • Smalkjūtība un konstruktīvisms • Izglītoti konsultanti un vērtētāji

15. Ko es guvu? • Prasmi kritiski izvērtēt savu profesionālo darbību, neizjūtot diskomfortu. • Prasmi virzīt konstruktīvu sarunu ar vērtējamo tā, lai palīdzētu atklāt profesionalitātes stiprās puses. • Pārliecību, ka abpusēja uzticēšanās nevis kontrole liekama APL pamatā. • Apstiprinājumu atziņai, ka neviens nav pati pilnība. “Self-confidence gives you the freedom to make mistakes and cope with failure without feeling that your world has come to an end or that you are a worthless person.”(O.Wild)

16. Vai APL ir leģitīma? • Kaut arī nav normatīvu dokumentu, tomēr stratēģiskie dokumenti akcentē neformālās un ikdienas mācīšanās novērtēšanas un atzīšanas nepieciešamību. • Vai gaidīt “receptes”no augšas? • Vai izmantot augstskolu autonomiju un ieviest studiju programmās, tālākizglītības programmās?

17. Secinājums APL ir nākotne. Apsteidzes kārtībā to var darīt jau šodien. Tas ir izaicinājums augstskolām. Tomēr tam ir nepieciešami īpaši “viedi”vērtētāji. “To love what you do and feel that it matters how could anything be more fun”! (Katherine Graham)

18. Iedvesmas avoti 1. TIMA-Baltproject APL learningseminarsandgroupdiscussionsorganizedbyfinishteam. 2. Methodology for Recognition and SkillsEvaluation of Non-Formal Education.Riga: Ministry of Education and Science, Vocational Education Administration, 2007.  3.Lamb, T.E. Learner and teacher autonomy: synthesizing an agenda. // In Lamb, T.E. and Reinders, H. (eds.) Learner and Teacher Autonomy: Concepts, Realities and Responses. Amsterdam: John Benjamin, 2008.