Uzņēmuma dzīves cikls

1. Uzņēmuma dzīves cikls 1.Uzņēmuma attīstības fāzes 2.Uzņemuma kooperācija un integrācija 3.Uzņēmuma reorganizācija un likvidācija 4.Uzņēmuma maksātnespēja un bankrots

2. Uzņēmuma attīstības fāzes Katram uzņēmumam ir sava dzīve un mūžs, sava dzīves līnija. Katrs uzņēmums savā dzīves ciklā iziet dažādas stadijas, sākot ar uzņēmuma “dzimšanu” – dibināšanu – un beidzot ar “nāvi” – uzņēmuma darbības izbeigšanu. Tomēr šīm divām galējībām pa vidu vel ir dažādas attīstības fāzes – bērnības fāze, augšana, ziedu laiki, stabilitāte un novecošana. Ir noskaidrots, ka vidējais uzņēmuma “mūža” ilgums ir 20 gadu.

3. Uzņēmuma dzīves cikls ir laika periods, kurā uzņēmums darbojas no tā dibināšanas līdz brīvprātīgai vai piespiedu likvidācijai. Uzņēmuma dzīves cikla ilgumu ietekmē tas, cik uzņēmuma vadītāji spēj analizēt un paredzēt procesus, kas tajā notiek. Uzņēmuma dzīves cikls, pēc amerikāņu menedžmenta profesora IzakaAdizes, iedalas vairākās fāzes.

4. Uzņēmuma dzīves cikls pēc I.Adizes teorijas Ziedu laiku jeb aristokrātijas stadija * Jaunības stadija * Augšanas stadija * * Stabilitātes un aristokrātijas stadija Bērnības stadija * * Birokrātijas stadija Aģitācijas stadija * * Darba izbeigšanas jeb nāves stadija AugšanaNovecošana

5. Pirmā fāze - aģitācija Šajā stadijā paša uzņēmuma vēl nav, ir tikai idejas. Tā ir uzņēmuma radīšanas fāze, kad cilvēks, kam ir ideja, cīnās par to: aģitē, mēģina piesaistīt un ieinteresēt citus. Uzņēmuma darbības sākšana ir atkarīga no tā, vai uzņēmējs spēs īstenot idejas, ņemot vērā viņa iespējas un mērķus. Latvijā uzņēmējus nosacīti var iedalīt divās grupās. Pie pirmās grupas pieder uzņēmēji, kas orientēti uz ilglaicīgiem mērķiem biznesā, pie otrās grupas pieder uzņēmēji, kas orientēti uz ātras un vieglas peļņas iegūšanu.

6. Nākamā fāze - bērnība Sakas ideju īstenošana. Bērnības fāzē ideja tiek pārvērsta konkrētā darbībā. Sakas produkcijas ražošana un uzmanības centrā ir apgrozījuma palielināšanas iespējas. Šajā fāzē uzņēmumam nepieciešams kapitāls un apņēmīgie dibinātāji. Tos nesaņemot, uzņēmuma izdzīvošana ir stipri apdraudēta. Šajā stadijā uzņēmums vis drīzāk var nonākt krīzes situācijā, kas var beigties ar maksātnespēju. Bērnības fāzē svarīgi ir sekot līdzi kapitāla kustībai un mācīties saprātīgi riskēt.

7. Augšanas fāze Ir sasniegta stadija, aģitācijas fāzes ideja funkcionē, naudas grūtības ir pārvarētas un apgrozījums aug. Reizēm rodas iespaids, ka uzņēmums plaukst. Šajā fāzē uzņēmējs mācās pēc mēģinājumu un kļūdīšanās metodes un parasti uzņēmumu vada tīri intuitīvi un kontroli vēlas paturēt savās rokās. Šajā stadijā svarīgi ir uzņēmumā iesaistīt iespējami kompetentākus cilvēkus un deleģēt viņiem pilnvaras, jo dibinātājs viens nav spējīgs atrisināt visas problēmas.

8. Jaunības fāze Jaunības fāzē notiek emocionāla piedzimšana. Šī dzimšana ilgst ilgāk un ir sāpīgāka nekā fiziskā piedzimšana. Jaunības stadijā sākas parēja no amatiera uzņēmējdarbības uz profesionālu uzņēmuma vadīšanu. Šajā stadijā uzņēmumam ir raksturīgi iekšējie konflikti, kas norisinās starp darbiniekiem un vadītājiem. Uzņēmumā ienāk jaunie profesionāli vadītāji, kuriem pretestību izrāda vecie darbinieki, kas nav gatavijaunajām pārmaiņām.

9. Ziedu laiki Šīs fāzes galvenās pazīmes: - funkcionāli sakārtota sistēma un organizatoriskā struktūra; - uz rezultātu, uz savu klientu vajadzībām orientēta darbība; - uzņēmums sasniedz labus rezultātus. Ikvienam uzņēmumam ir svarīgi ilgāk noturēties šajā stadijā, jo pēc tam seko stabilitāte un vecums.

10. Stabilitātes un aristokrātijas fāzes Stabilitātes fāzei raksturīgs pastāvīgs, nemainīgs, noturīgs process, kas nevar izraisīt lielas novirzes uzņēmuma dzīvē. Aristokrātijas fāzei raksturīga pašapmierinātība, ieinteresētības un darba motivācijas trūkums. Stabilitātes un aristokrātijas fāzē uzņēmumam ir daudz naudas, bet nav labu priekšlikumu, ko ar to vislabāk darīt. Tas ir birokrātijas attīstības un strauja norieta sākums.

11. Birokrātijas fāze Birokrātija – darba stils, kam ir raksturīga neiedziļināšanās jautājumu būtībā, darbības formas dominēšana pār saturu, centra atrautība no kolektīva vairākuma gribas. Lai uzņēmums dzīvotu un attīstītos, uzņēmumu vadītājiem un īpašniekiem nemitīgi jāseko sava uzņēmuma dzīves ciklam un attiecīgajā brīdī jāpieņem pareizi lēmumi.

12. Uzņēmuma palielināšanas un darbības paplašināšanas ceļi 1.Kvantitatīvais ceļš jeb ekstensīvā attīstība (palielinot uzņēmuma kapitālu, strādājošo skaitu utt.). 2.Kvalitatīvais ceļš jeb intensīvā attīstība (uzņēmums palielinās, intensificējot ražošanu – ar tehnisko modernizāciju, jaunievedumiem, kvalificēto darbaspēku utt.). 3.Partnerības ceļš jeb uzņēmuma kooperācija (sadarbība) un integrācija (apvienošanās).

13. Kooperācija ir vairāku uzņēmumu darbības saskaņošanas forma preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā. Ar kooperāciju saprot fizisku vai juridisku personu sadarbību, lai sasniegtu kopējus mērķus. Kooperācija pasaulē pazīstama vairāk nekā 150 gadus. Mūsdienu pasaulē kooperācija ir neatņemama saimnieciskās dzīves sastāvdaļa. Visplašāk tā aptvērusi lauksaimniecību, mazumtirdzniecību, zvejniecību, pakalpojumus.

14. Kooperācijas virzieni - izejvielu bāzes un noieta garantija (piemēram, kokvilnas apstrādes uzņēmums, aušanas fabrika un šūšanas uzņēmums vienojas par kopējo sadarbību); - kopīga gatavās produkcijas pārdošana (piemēram, dārzeņu audzētāji kopīgi realizē produkciju eksportam, kur ir nepieciešams liels apjoms); - kopīga izejvielu iepirkšana (piemēram, mazie veikali kopīgi iepērk preces no lielajām bāzēm vai ražotājiem par zemāku cenu, ko nodrošina lielais apjoms; - kopīga īpašuma apsaimniekošana, kopīgas tehnikas un iekārtu izmantošana; - ražošanas tehniskā līmeņa paaugstināšana uz kopējas zinātniskās pētniecības bāzes pamata; - saimniekošanas līmeņa paaugstināšana, pateicoties ražošanas procesa racionalizācijai, ražošanas specializācijai.

15. Kooperācijas formas 1.Horizontālā kooperācija – kad savstarpēji sadarbojas viena līmeņa (vienas nozares) uzņēmumi. Veikals A Veikals B Veikals C – kopīgi iepērk preces lielajās bāzēs. Gaļas kombināts A Gaļas kombināts B - kopīgi realizē produkciju. 2.Vertikala kooperācija – kad savstarpēji sadarbojas dažādu darbības sfēru (nozaru) uzņēmumi. Auto tirdzniecības firma - iepērk un pārdod automašīnas Autobūves uzņēmums - ražo automašīnas, kuras pārdod auto tirdzniecības firmai Metālapstrādes kombināts - ražo metāla sagataves autobūves uzņēmumam.

16. Pēc veicamajām funkcijām kooperatīvi iedalās: - sagādes (patērētāju) kooperatīvi – kuras uzdevums ir apgādāt biedrus ar kurināmo, degvielu, izejvielām vai precēm par zemākām vairumtirdzniecības cenām; - ražošanas iekārtu un tehnikas koplietošanas kooperatīvi – uzņēmumi par kopīgiem līdzekļiem izveido kopīgas lietošanas objektus – noliktavas, pārstrādes uzņēmumus u.tml.; - lauksaimniecības mašīnu rings – lauksaimniecības uzņēmumu apvienība, kuras biedri var saņemt mašīnu pakalpojumus un arī paši tos var piedāvāt (mašīnas pieder atsevišķiem biedriem); - realizācijas kooperatīvi; - finanšu kooperatīvi jeb krājaizdevu sabiedrības.

17. Krājaizdevu sabiedrība ir cilvēku grupa, kas apvieno savus naudas uzkrājumus un aizdod cits citam naudu, nosakot pieņemamu procentu likmi. Atšķirībā no bankām krājaizdevu sabiedrība: 1.ir bezpeļņas iestāde, kuras galvenais uzdevums ir nodrošināt tās biedriem viegli pieejamus un lētus kredītus (kredīta procenti ir tikai tādi, lai nosegtu izmaksas); 2.piedāvā nelielas summas – parasti Ls 100 – 1000; 3.kreditām nav nepieciešams nodrošinājums; 4.krājaizdevu sabiedrībā nav klientu, ir tikai biedri. Kooperācija parasti notiek uz līguma pamata. Kooperatīva biedri noslēdz līgumu, kurā vienojas par savstarpējo sadarbību.

18. Integrācija ir pakāpenisks vairāku uzņēmumu saimnieciskās vai tiesiskās apvienošanās process. Integrācija nozīmē tādu sadarbību, kurā iesaistījušies uzņēmumi pamazām apvienojas, tiek pakļauti kopējai vadībai, pilnīgi vai daļēji zaudē savu saimniecisko un juridisko patstāvību.

19. Integrācijas veidi 1.Horizontālā integrācija – tādu uzņēmumu apvienošanas, kuri ražo vienādu produkciju vai piedāvā vienādus pakalpojumus. 2.Vertikālā integrācija – tādu uzņēmumu apvienošanas, kuri darbojas vienas sistēmas dažādos ražošanas procesa līmeņos (ražotājs, pārstrādātājs, tirgotājs); vertikālās integrācijas mērķis – atvieglot produkcijas realizāciju. 3.Laterālā jeb konglomeratīvā integrācija – tādu uzņēmumu apvienošanas, kuri ražo pilnīgi atšķirīgu produkciju; šādas integrācijas mērķis – savstarpēji nesaistītu uzņēmumu konglomerāta izveidošanās.

20. Integrācijas priekšrocības un trūkumi Priekšrocības: - plašākas iespējas kapitāla paplašināšanā un racionālākas struktūras veidošanā; - lielākas iespējas pārvaldes darba uzlabošanā un labākā uzņēmuma vadīšanā; - vieglāk iekarot tirgu, cīnīties pret konkurentiem; - lielākas iespējas tirgus jauninājumu, patentu iegūšanā, preču zīmju ieviešanā un reputācijas uzlabošanā. Trūkumi: - sarežģītākas kļūst vadīšanas funkcijas, zūd vadīšanas operativitāte; - atsevišķi uzņēmumi var pazaudēt savu vietu un reputāciju tirgū, jo zaudē savu neatkarību; - integrācijas procesā var sairt patstāvīgās attiecības starp līdzšinējiem partneriem, pirms izveidojas jauni.

21. Integrācijas veidi - daļēja (atkarīgais uzņēmums daļēji zaudē savu neatkarību, parasti tā ir brīvprātīga apvienošanās); - pilnīga (uzņēmums pilnīgi zaudē savu neatkarību, bieži vien piespiedu kārtā, kad ekonomiski stiprākais partneris vājāko integrē “aprīšanas” ceļā – izpērkot tā akcijas).

22. Daļējas integrācijas formas - holdings; - kartelis; - sindikāts; - koncerns. Holdings – ir akciju sabiedrība, kurai pieder citu firmu akciju kontrolpakete un kuru mērķis ir realizēt savu kontroli pār šīm firmām. Holdinga sistēmā ietilpst galvenais uzņēmums – mātesuzņēmums, kuram pieder lielākā daļa meitasuzņēmumu akciju. Tādā veidā notiek kapitāla koncentrācija un tiek atvieglota saimniecisko un finansiālo jautājumu risināšana. Meitasuzņēmumi pilnīgi nezaudē savu juridisko un saimniecisko patstāvību. Holdinga izdevības: 1. partnerība samazina riska pakāpi un gandrīz izslēdz bankrota varbūtību; 2.liela kapitāla koncentrācija atvieglo finansiālo problēmu risināšanu; 3.centralizēta profesionāla vadība nodrošina menedžmenta efektivitāti.

23. Kartelis ir juridiski un saimnieciski patstāvīgu vienas nozares uzņēmumu horizontālās apvienošanās forma, kuras dalībnieki uz līguma pamata vienojas par noteikto konkurences elementu regulēšanu (saskaņo ražošanas apjomu jeb kvotas, vienojas par kvalitātes standartiem, sadala noieta tirgus, vienojas par cenām).Bijušie konkurenti kļūst par kompanjoniem, nezaudējot savu saimniecisko un juridisko patstāvību.

24. Sindikāts ir karteļa tipa vienošanās forma, uzņēmēju apvienība, kas uzņemas visu ar komerciālo darbību (pirkšanu un pārdošanu) saistīto jautājumu kārtošanu. Sindikāts parasti veic masveidā pieprasīto izejvielu, piemēram, akmeņogļu, naftas produktu, metālu, cukura, kokvilnas utt., realizāciju un iepirkšanu. Sindikāta dalībnieki saglabā savu ražošanas patstāvību, bet daļēji zaudē savu komerciālo patstāvību.

25. Koncerns ir vairāku juridiski patstāvīgu uzņēmumu apvienība ar augstu kapitāla koncentrācijas līmeni un vadīšanas centralizācijas pakāpi. Koncerns ir valdošā uzņēmuma un vienas vai vairāku atkarīgo sabiedrību kopums. Atšķirībā no holdinga, kur mātesuzņēmums nopērk meitasuzņēmumu akciju kontrolpaketes, koncerns ir sabiedrību grupa, kas apvienojas, noslēdzot koncernu līgumu (tā minimālais termiņš ir viens gads). Katrs uzņēmums saglabā savu īpašumu, juridisko patstāvību. Koncernu darbību Latvijā regulē Koncernu likums. Koncernā apvienojas ražošanas, tirdzniecības, transporta un arī bankas un apdrošināšanas firmas. Koncerna īpašība ir darbības daudznozaru raksturs.

26. Pilnīgās integrācijas formas - trests; - korporācija. Trests ir vienas nozares uzņēmumu apvienošanās forma gan pa horizontāli, gan pa vertikāli. Tresta iesaistījušies uzņēmumi zaudē savu juridisko un saimniecisko patstāvību un pilnīgi pakļaujas centralizētai pārvaldei. Bijušie īpašnieki, iekļaujoties trestā, kļūst par tresta akcionāriem. Pasaulē populāri ir māju celtniecības, ceļu būves, cukura un citi tresti. Pārvaldot lielu kapitālu un esot ciešā sadarbībā ar banku kapitālu, trestam ir visas iespējas radīt progresīvu, mūsdienīgu uzņēmumu.

27. Korporācija ir integrācijas forma, kad apvienojas nevis personas, preču vai pakalpojumu ražotāji, bet gan kapitāls. Korporācijas dalībniekiem nav ne saimnieciskās, ne juridiskās patstāvības. Vadīšanas funkcijas korporācijā koncentrējas algota, augsti kvalificēta pārvaldes personāla rokās.

28. Uzņēmuma reorganizācija Laika gaitā notiek pārmaiņas gan pašā uzņēmumā, gan valsts ekonomikā un likumdošanā, kā dēļ uzņēmumam jāpielāgo sava darbība jaunajiem apstākļiem. Reorganizācija ir uzņēmuma darbības formas pārveidošana, tā darbības atveseļošana bez uzņēmuma likvidācijas. Uzņēmuma pārveidošanas iemesli var būt dažādi: - labākas iespējas piesaistīt papildkapitālu; - labākas iespējas sadalīt risku, samazināt nodokļu slodzi, uzlabot konkurētspēju; - dažos gadījumos uzņēmuma pārveidošanu prasa likums; - uzņēmuma pārveidošana tiek pasludināta ar tiesas spriedumu; - pārveidošanas iemesls var būt arī uzņēmuma modernizācija, ražošanas pārstrukturizācija, stratēģiskā kursa maiņa.

29. Reorganizācijas formas - uzņēmuma darbības formas maiņa ( SIA pārveido par AS); - uzņēmuma īpašnieka maiņa; - vairāku uzņēmumu apvienošana; - uzņēmuma sadalīšana. Pārveidotais uzņēmums ir jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā.

30. Citas reorganizācijas formas Komerclikumā ir noteikts, ka komercdarbību var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas un pārveidošanas ceļā. Apvienošana var būt pievienošana (pievienojamās sabiedrības mantu nodod citai – iegūstošai – sabiedrībai) vai saplūšana (divas vai vairākas sabiedrības nodod visu mantu jaundibināmai sabiedrībai).

31. Sadalīšana var būt sašķelšana ( viena sabiedrība nodod visu savu mantu divām vai vairākām sabiedrībām un beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa) vai nodalīšana ( sadalāmā sabiedrība nodala daļu savas mantas vienai – iegūstošai sabiedrībai – vai vairākām šādām sabiedrībām, bet pati turpina pastāvēt).

32. Pārveidošana ir process, kurā viena veida sabiedrība tiek pārveidota cita veida sabiedrībā un visas tiesības pāriet jaunajai sabiedrībai. Pārveidošanas gadījumā sabiedrība beidz pastāvēt bez likvidācijas.

33. Uzņēmuma darbības pārtraukšana un likvidēšana Reizēm uzņēmums ir spiests uz laiku pārtraukt savu darbību. Iemesls var būt gan finansiālās grūtības, gan uzņēmuma modernizācija vai grūtības produkcijas realizācijā. Latvijas likumdošana paredz: ja uzņēmums nedarbojas pusgadu un ilgāk, uzņēmums vēl nav jālikvidē, bet jāiesniedz pieteikums Valsts ieņēmumu dienesta nodaļā, norādot, kādu iemeslu dēļ un uz cik ilgu laiku saimnieciskā darbība pārtraukta. Uzņēmuma slēgšanu un likvidāciju Latvijā reglamentē likumdošana. Ar uzņēmuma slēgšanu saprot līgumattiecību uzteikšanu, saimnieciskās darbības pārformēšanu un pakāpenisku darbības izbeigšanu. Šis process var ilgt vairākus gadus. Slēgšanas process ir likvidācijas procesa sagatavošanas posms.

34. Likvidācija ir uzņēmumam piederošā īpašuma pārdošanas pabeigšana, parādu dzēšana, akciju kapitāla un daļu atmaksāšana un oficiāla dokumentu noformēšana par uzņēmuma juridiskās pastāvēšanas izbeigšanu. Latvijā ir vairāki likvidācijas veidi: 1.pašlikvidācija jeb brīvprātīgā likvidācija; 2.likvidācija kā viens no privatizācijas paņēmieniem; 3.piespiedu likvidācija jeb likvidācija ar tiesas lēmumu.

35. Brīvprātīgā likvidācija Var būt vairāki uzņēmuma brīvprātīgās likvidācijas iemesli: - ir sasniegts uzņēmējdarbības mērķis; - tā turpmāka darbība nav lietderīga; - ja gada laikā pēc reģistrēšanas nav sākta uzņēmējdarbība. Uzņēmuma brīvprātīgai pašlikvidācijai nepieciešams dalībnieku sapulces lēmums, kurā norādīti likvidācijas iemesli. Brīvprātīga likvidācija ir iespējama, ja firmai nav parādu kreditoriem.

36. Brīvprātīgas likvidācijas posmi - dalībnieku sapulce pieņem lēmumu par likvidāciju un ieceļ likvidācijas komisiju; - likvidācijas komisija novērtē uzņēmuma mantu, sastāda likvidācijas bilanci, veic inventarizāciju, piedzen parādus, nokārto savas saistības utt.; - tiek veikts kompleksais nodokļu audits; - tiek sagatavoti un noformēti likvidācijas dokumenti, tos iesniedz Uzņēmumu reģistrā; - firmas dokumenti tiek iesniegti Valsts arhīvā.

37. Likvidācijas nepieciešami dokumenti 1.reģistrācijasd apliecības oriģināls; 2.dalībnieku sapulces protokols par likvidāciju; 3.publikācijas oriģināls laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” par uzņēmuma likvidāciju; 4.likvidācijas akts; 5.izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta, ka uzņēmumam nav parādu; 6.kvits par valsts nodevas samaksāšanu.

38. Uzņēmuma piespiedu likvidācija parasti nosaka ar tiesas lēmumu. Tā var būt saistīta ar: - uzņēmuma maksātnespēju; - ja uzņēmums veic nelikumīgu darbību. Uzņēmumu var izslēgt no Uzņēmumu reģistra arī bez tiesas, ja: - Uzņēmuma reģistra nodaļā netiek iesniegts gada pārskats; - uzņēmums neatrodas tā juridiskajā adresē; - gada laikā pēc reģistrācijas uzņēmums nesāk darbību. Šajā gadījumā uzņēmuma darbība tiek izbeigta saskaņa ar Uzņēmuma reģistra notāra lēmumu.

39. Uzņēmuma maksātnespēja Jebkuram uzņēmumam var pienākt brīdis, kad jākonstatē: uzņēmuma kredītsaistības pārsniedz uzņēmuma aktīvus, un ir iestājusies faktiskā maksātnespēja. No ekonomiskā viedokļa maksātnespēja ir tāds stāvoklis, kad uzņēmuma parādi pārsniedz uzņēmuma aktīvus, tas nozīmē, ka uzņēmums vairs nespēj nokārtot visas savas parādu saistības. Kreditoru un parādnieku savstarpējas attiecības Latvijā regulē likums “ Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”.

40. Maksātnespēja no juridiskā viedokļa ir ar tiesas spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis, kurā tas nespēj nokārtot savas parādu saistības. Uzņēmumu var pasludināt par maksātnespējīgu, ja tiesa konstatē vienu no maksātnespējas pazīmēm: - parādnieks nespēj pienācīgi nokārtot savas parādu saistības; - parādnieks ir pārtraucis kārtot parādu saistības, kurām iestājies izpildes termiņš un parādniekam ir paziņots iesniegt maksātnespējas pieteikumu; - parādnieka parādu saistības pārsniedz tā aktīvus.

41. Maksātnespējas lieta Maksātnespējas lietu var ierosināt uz maksātnespējas pieteikuma pamata, ko var iesniegt: - pats parādnieks; - tā likvidators (likvidācijas komisija); - kreditors (kreditoru grupa); - kompetentas valsts institūcijas (prokuratūra).

42. Parādnieka pienākums iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumu, ja ir vismaz viens no šādiem apstākļiem: - parādnieks nespēj nokārtot parādu saistības triju nedēļu laikā kopš saistību izpildes termiņa iestāšanās dienas un nav panākta rakstveida vienošanas par šā parāda nokārtošanu; - parādnieka parādu saistības pārsniedz tā aktīvus.

43. Maksātnespējas process ir process, kas risinās uzņēmumā no maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dienas līdz tiesas dienai, kad pieņemts lēmums par procesa izbeigšanu. Maksātnespējas procesā ir iesaistītas vairākas personas: - parādnieks un tā pārstāvji; - administrators (zvērināts advokāts, licencēts jurists, audita uzņēmumi) kam jānodrošina maksātnespējas procesa likumīga un efektīva gaitā; - parādnieka kreditori ( kreditoru sapulce).

44. Maksātnespējas stāvokļa risinājumi

45. Mierizlīgums ir maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā vienošanās starp kreditoriem un parādnieku par parāda saistību izpildi. Mierizlīgums pieļaujams visās maksātnespējas procesa stadijās līdz mantas izsoles sākumam. Mierizlīgums var izpausties kā prasījuma summas samazināšana, atteikšanās no līgumsoda, saistību izpildes termiņa atlikšana u. tml. Noslēgto mierizlīgumu apstiprina tiesa. Mierizlīguma noteikumi ir obligāti, un tie jāievēro arī kreditoriem. Mierizlīgums tiek plaši izmantots, tā priekšrocības ir tas, ka mierizlīguma paredzētās darbības var realizēt samērā ilgā laikposmā, pat 5-6 gadus.

46. Sanācija ir maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā plānveida pasākumu veikšana nolūkā novērst parādnieka iespējamo bankrotu, atjaunot maksātspēju un apmierināt kreditoru prasības. Sanācija ir ražošanas organizācijas un vadīšanas uzlabošana, noieta tirgus izpēte un citi pasākumi. Parādnieka sanāciju vada administrators saskaņā ar kreditoru sapulces pieņemtu sanācijas plānu, kas jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā. Sanācijas plāna paredzēto pasākumu termiņš nedrīkst būt garāks par diviem gadiem.

47. Bankrots ir maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas izpaužas kā uzņēmuma-parādnieka – likvidācija un kreditoru prasības apmierināšana ar līdzekļiem, kas iegūtu likvidācijas procesā. Bankrota procedūras mērķis ir, gūstot maksimālu ienākumu no parādnieka mantas izpārdošanas, iespējami pilnīgāk apmierināt kreditoru prasības.

48. Bankrota priekšrocība un trūkumi Priekšrocība - tiek pārtraukta ražošana nerentablajos uzņēmumos, tādējādi atbrīvojas šajos uzņēmumos iesaistītie neefektīvi izmantotie resursi, kas tiek novirzīti labāk strādājošiem uzņēmumiem. Trūkumi: - bankrotējoša uzņēmuma strādnieki kļūst par bezdarbniekiem; - kreditori gandrīz nekad nesaņem atpakaļ savus aizdevumus pilnā apmēraā.

49. Parādnieka mantas izpārdošana notiek atklātās izsolēs, kuras organizē administrators. No izsoles iegūtajiem naudas līdzekļiem tiek segtas pilnībā bankrota procesa administrācijas izmaksas un atlikušie līdzekļi sadalīti šādās grupās: - darbinieku prasījumi par darba samaksu; - sociālā nodokļa parādu samaksāšana; - valsts prasības par valsts garantēto kredītu atmaksāšanu; - prasījumi par citu nodokļu parādu atmaksāšanu. Lai maksimāli izvairītos no bankrota, jāmācās pareizi organizēt un vadīt uzņēmuma darbību.