Uzņēmējdarbības riski. Uzņēmuma finansēšanas avoti.

1. Uzņēmējdarbības riski.Uzņēmuma finansēšanas avoti. 1.Uzņēmējdarbības risks, tā veidi 2.Pasakumi risku samazināšanai 3.Apdrošināšanas būtība un nozīme uzņēmējdarbībā 4.Finansēšanas būtība un avoti

2. Riska būtība Jebkura saimnieciska darbība ir saistīta ar risku. Uzņēmējs nekad nevar būt drošs par savu plānu realizēšanos. Risks eksistē neatkarīgi no tā, vai mēs to apzināmies vai ne. Risks ir nevēlama rezultāta iestāšanās varbūtība. Risks ir tādu apstākļu rašanās iespēja, kas var radīt materiālus zaudējumus vai kaitējumu.

3. Tirgus risks • jaunu konkurentu parādīšanās; • neparedzētas cenu izmaiņas; • jaunas prasības kvalitātes standartos; • aizstājējpreču parādīšanās; • pieprasījuma samazināšanās; • pirktspējas krišanās.

4. Ražošanas risks • mašīnu un iekārtu lūzumi, bojājumi • novecojušas tehnoloģijas un ražošanas iekārtas • ražošanas faktoru neatbilstība vajadzīgā daudzuma un kvalitātes produkcijas ražošanai (nekvalitatīvas izejvielas, neatbilstoša darbaspēka kvalitāte) • neparedzētas izmaiņas ražošanas procesā

5. Finanšu risks • neparedzēta naudas līdzekļu kustība (neplānoti izdevumi); • valūtas kursu izmaiņas; • biznesa partneru maksātnespēja, saistību nenokārtošana paredzētajā laikā; • nepietiekama apgrozāmo līdzekļu aprite, kas izsauc naudas trūkumu; • aizdevumu neatgūšana.

6. Ekonomiskais un politiskais risks • nelabvēlīgas nodokļu izmaiņas; • valsts ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās; • inflācijas pieaugums; • ekonomiskās un politiskās sistēmas nestabilitāte; • ekonomiskā krīze valstī, uz kuru tiek eksportētas preces; • nelabvēlīga muitas politika; • attiecību pasliktināšanās ar citu valsti.

7. Cilvēciskā faktora risks • kvalificēto darbinieku zaudēšana; • uzņēmuma vadītāja pēkšņa slimība; • darbinieku bezatbildība, nolaidība; • biznesa partneru neparedzēta rīcība; • darbinieku rakstura, uzvedības, veselības izmaiņas.

8. Ļaunprātības • zādzības, postījumi; • informācijas noplūde; • antireklāma; • ugunsgrēks; • preču bojāšana u.c.

9. Ar dabas negadījumiem saistītais risks • negaidītas dabas stihijas (plūdi, sausums, vētras); • ugunsgrēki.

10. Riska līmenis • Zems, kad uzņēmums nesaņem daļu no savas peļņas; • Pieļaujams (vidējais), kad uzņēmums var zaudēt peļņu un sastapties ar zaudējumiem; • Augsts, kad iespējams zaudēt visus investētus līdzekļus kādā projektā; • Kritiskais, kad uzņēmumam draud bankrots un viņš zaudē visu savu kapitālu.

11. Riska koeficients Kr = Z/K, kur Kr – riska koeficients Z – maksimāli iespējamie zaudējumi; K – pašu kapitāla apjoms. Ja riska koeficients ir robežās no: 0 – 0,3 – zems risks; 0,3 – 0,5 – vidējais; 0,5 – 0,7 – augsts; < 0,7 – kritiskais.

12. Attieksme pret risku • Riska pretinieki – cilvēki, kas cenšas izvairīties no riska situācijām; • Cilvēki, kuru attieksme pret risku ir neitrālā; • Riskantie – cilvēki, kuri izvēlas riska situācijas, ja tās ir saistītas ar iesēju saņemt augstāku peļņu.

13. Riska mērīšana • Riska mērīšanai izmanto četrus rādītājus: - gaidāmā rezultāta nozīme; - novirze; - dispersija; - standartnovirze.

14. Gaidāmā rezultāta nozīme E = P₁X₁ + P₂X₂ + …PnXn = PiXi, kur • E – gaidāmā rezultāta nozīme; • P – attiecīga rezultāta varbūtība; • X – iespējamais rezultāts.

15. Novirze Novirze ir starpība starp reālo un gaidāmo rezultātu. Piemērs: Darba varianti Labāka gadījumā Sliktāka gadījuma Varbūtība Ienākums Varbūtība Ienākums 1. 0,5 100 0,5 50 2. 0,8 90 0,2 15

16. Gaidāmā ienākuma (rezultāta) aprēķins E = P₁X₁ + P₂X₂ E₁ = 100 x 0,5 + 50 x 0,5 = 75 E₂ = 90 x 0,8 + 15 x 0,2 = 75 Novirze Darba varianti Labāka gadījumā Sliktāka gadījumā Rezultāts Novirze Rezultāts Novirze 1. 100 25 50 25 2. 90 15 15 60

17. Dispersija D² = Σ Pi(Xi – E)², kur D² - dispersija X - iespējamais rezultāts P - attiecīga rezultāta varbūtība E - gaidāmā rezultāta nozīme. Mūsu piemērā: D² = P₁(X₁ - E)² + P₂(X₂ - E)²

18. Dispersijas un standartnovirzes aprēķins D₁² = 0,5 (100 -75)² + 0,5 (50 -75)² = 625 D₂² = 0,8 (90 -75)² + 0,2(15 – 75)² = 900 Standartnovirze ir kvadrātsakne no dispersijas: s₁ = Ѵ625 = 25 s₂ = Ѵ900 = 30, kur s – standartnovirze. Pirmais variants, kur ir zemāka standartnovirze, ir labāks nekā otrais variants.

19. Riska novērtējums

20. Investīciju projektu novērtēšana 1.Projekta atmaksāšanas periods. Atmaksāšanas periodu aprēķina pēc formulas: Pilns gadu skaits pirms atmaksāšanas gada + (Nekompensēta vērtība uz atmaksāšanas gada sākumu / Naudas līdzekļu ienākums atmaksāšanas gada laikā).

21. Piemērs

22. Atmaksāšanas perioda aprēķins Atmaksāšanas periods = 2 + 300/600 = 2,5 gadi, t.i. projekts atmaksāsies pēc 2,5 gadiem. Trūkumi – netiek ņemts vērā laika faktors, kas ietekmē naudas vērtības samazināšanas nākotnē, ka arī ar šī projekta realizācijas saistītos riskus.

23. Piemērs Izvēlētā projektā nepieciešams ieguldīt Ls 1000. Izvēlētā diskonta likme - 15%(ienākums, kurš apmierina uzņēmēju). Atmaksāšanas periods = 3 + 53/457 = 3,1 gads.

24. Tīrā pašreizēja vērtība NPV = (PV1 + PV2 + ….PVn) – (PC1 + PC2 + … PCn), kur PVn – nākotnē saņemamās naudas plūsmas tagadnes vērtība; PCn – investīciju izmaksu tagadnes vērtība. Projekts tiek akceptēts ar doto diskonta likmi, ja NPV ir pozitīva: NPV > 0 – akceptēt NPV < 0 - noraidīt

25. Piemērs Summārā tagadnes naudas plūsmu vērtība = 174 + 378 + 395 + 457 + 447 = 1851 NPV = 1851 – 1000 = 851 NPV > 0 – projekts ir pieņemams

26. Riska samazināšanas pasākumi Visus saimnieciskā riska, nedrošības un nenoteiktības samazināšanas pasākumus var iedalīt vairākās grupās: - piesardzības un profilakses pasākumi; - ierobežojošie pasākumi; - kompensējošie pasākumi.

27. Piesardzības un profilakses pasākumi • Ir saistīti ar riska iespēju samazināšanu, piemēram, lai novērstu bīstamus notikumus – ugunsgrēku, nelaimes gadījumus darbā u.c., ir jāievēro darba drošības, darba aizsardzības, ugunsdrošības noteikumi.

28. Ierobežojošie pasākumi • Ir vērsti uz savlaicīgu nodrošināšanos pret dažādiem riska faktoriem; piemēram, efektīva biznesa plānošana un sekošana procesiem, kas norisinās attiecīgajā nozarē, ļauj laikus prognozēt situāciju un pieņemt pareizus lēmumus.

29. Kompensējošie pasākumi • Ir saistīti ar nodarīto zaudējumu daļēju atlīdzināšanu; piemēram, apdrošināšanas pasākumi, rezerves fondu veidošana u.c. Uzņēmējam ir jāatceras, ka nepieļaut saimnieciskā riska radītos zaudējumus ir izdevīgāk nekā tos atlīdzināt.

30. Risku veidi un pasākumi to samazināšanai

31. Uzņēmuma risku vadība • Uzņēmējdarbības vadībā arvien populārāka kļūst jauna menedžmenta funkcija – uzņēmuma risku vadība. • Uzņēmuma riska menedžments ir riska analīzes process, kurā tiek izstrādāta visu uzņēmuma darbību aptveroša stratēģija. • Patlaban daudzas auditoru un konsultantu firmas piedāvā uzņēmumu darbības risku analīzes programmas un biznesa riska vadības modeļus. • Lielajos uzņēmumos darbojas riska menedžeri, kas piedalās uzņēmuma vissvarīgāko lēmumu pieņemšana.

32. Apdrošināšanas būtība • Apdrošināšana ir mehānisms risku pārvietošanai – dažu grupas locekļu ciestie zaudējumi tiek kompensēti ar visu grupas dalībnieku apdrošināšanas maksājumiem (prēmijām). • Apdrošināšanas mērķis ir segt riska radītos finansiālos zaudējumus no kopīgi izveidota fonda.

33. Apdrošināšanas uzdevumi • radīt drošības izjūtu; • nodrošināt zaudējumu kontroli; • garantēt ražošanas procesa nepārtrauktību; • sniegt sociālo nodrošinājumu; • izveidot investīciju fondus. Lai samazinātu uzņēmējdarbības risku, ir iespējams izmantot gan brīvprātīgo, gan obligāto apdrošināšanu. Obligāto apdrošināšanas veidus nosaka likumi. Brīvprātīgus apdrošināšanas veidus izvēlas pats uzņēmējs.

34. Apdrošināšanas līguma sastāvdaļas - apdrošināšanas risks; - apdrošināšanas summa; - apdrošināšanas prēmija; - klientu pašrisks; - apdrošināšanas līguma valūta; - apdrošināšanas līguma darbības periods.

35. Apdrošināšanas risks Ir apdrošināšanas polisē paredzētais no apdrošināta gribas neatkarīgs notikums, kura iestāšanas iespējama nākotnē. Apdrošināšanas summa ir līgumā noteiktā naudas summa, par kuru ir apdrošināts objekts. Apdrošināšanas prēmija ir polisē noteiktais maksājums par apdrošināšanu.

36. Klienta pašrisks Ir polisē uzrādīta naudas izteiksmē vai procentos izteikt daļa no apdrošināšanas summas, par ko, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, atbildību uzņemas apdrošinātais (klients). Līguma valūta. Apdrošinātais var brīvi izvēlēties, kurā valūtā būs noslēgts līgums.

37. Pārapdrošināšana • Ir darbība, kad daļa no apdrošinātāja akceptētā riska tiek nodota citam apdrošinātājam (pārapdrošinātājam). Pārapdrošināšana ļauj samazināt zaudējumu lielumu atsevišķiem riskiem.Piemēram, apdrošināšanas AS “Balta” pārapdrošina savus riskus pasaules lielākajās pārapdrošināšanas sabiedrībās Swiss Re, Lloid’s u.c.

38. UZŅĒMUMA FINANSIĀLĀ PLĀNOŠANA • Dibinot jaunu uzņēmumu, ir jānosaka finansēšanas apjoms un finansēšanas avoti. Apjoms ir atkarīgs no darbības sfēras un mēroga. Piemēram, ražošanas sfērā ir nepieciešami lielāki līdzekļi nekā apkalpojošā sfērā.

39. Finansēšanas būtība • Finansēšana – šaurā nozīmē ir kapitāla nodrošinājums uzņēmumā, tas ir naudas un materiālu sagāde ar mērķi sākt uzņēmējdarbību. • Finansēšana ietver sevī visas uzņēmējdarbības procesus un problēmas, sākot no sagādes līdz pat noietam. Jo visos procesos ir darīšana ar naudas plūsmu, kas tieši saistīta ar finansēšanu.

40. Finansēšanas avoti Finansēšanas avotus var iedalīt pēc kapitāla ieguldītāja: • finansēšana ar pašu kapitālu; • finansēšana ar aizņemto kapitālu.

41. Pašu kapitāla avoti uzņēmumā ir šādi: • pamatkapitāls (statūtfonds) - līdzekļi no akciju pārdošanas un dalībnieku daļas iemaksasuzņēmējdarbības veikšanai; • uzņēmumā uzkrātās rezerves - • citas juridisko un fizisko personu iemaksas - mērķa finansējums, ziedojumi, labdarībasiemaksas u.c.

42. Pamatkapitāla palielināšana var notikt: • Ar naudas daļu iemaksām;• Ar mantisku ieguldījumu (zeme, ēkas, iekārtas);• Ar nemantiskiem ieguldījumiem (lietošanas tiesības, licences u.c.).

43. Ārējā finansēšana • notiek tajos gadījumos, kad uzņēmumā no ārpuses ienāk papildu līdzekļi, turklāt ir vienalga, vai šie līdzekļi ienāk no konkrētā brīdī esošiem dibinātājiem jeb dalībniekiem, vai no jauniem dalībniekiem (ārējā pašfinansēšana), vai arī no uzņēmuma piesaistītiem līdzekļiem (aizņēmumiem), vai kredītu veidā.

44. 2007.- 2013g. ES fondu plānošanas perioda finansējuma sadalījums pa nozarēm no kopēja LVL 3,18 mljrd. (EUR 4,53 mljrd.) Nozare Finansējums LV L Finansējums EUR % Transports 950477129 1352407113 29,9 Vide 552563821 786227485 17,4 Uzņēmējdarbība 370456229 527111725 11,6 Izglītība 312894470 445208721 9,8 Nodarbinātība 203617460 289721544 6,4 Pilsētvide 192923990 274506107 6,1 Zinātne 188199785 267784169 5,9 Veselība 159446957 226872580 5,0 Enerģētika 117955786 167835963 3,7 Tehniskā palīdzība 78064529 111075818 2,5 Kultūra 23335214 33203018 0,7 Administratīvas 18619661 26493391 0,6 kapacitātes stiprināšana Tūrisms 15461688 22000000 0,5

45. Iekšējā finansēšana • naudas līdzekļi tiek iegūti no paša uzņēmuma peļņas. Tā var būt nesadalītā peļņa (iekšējā pašfinansēšana) vai ilgtermiņa peļņas atskaitījumi, piemēram, pensiju mērķiem (rezerves fondā).

46. Finansēšanas avoti Pēc kapitāla izcelsmes avota Pēc kapitāla devēja tiesiskā stāvokļa Pēc kapitāla atvēlēšanas termiņa Iekšējā finansēšana Ārējā finansēšana Finansējums ar pašu kapitālu Finansējums ar aizņemto kapitālu Bez termiņa Ar termiņu No uzņēmuma peļņas Līdzdalības finansējums No uzņēmuma peļņas Piegādātāju kredīti Dibinātāju iemaksas un akciju emisija Īstermiņa – līdz 1 gadam Akciju emisija No dibinātāju iemaksām Banku kredīti Uzņēmuma peļņas uzkrājumi Ilgtermiņa – vairāk par 1 gadu No aizņemtā kapitāla, kreditoriem Vekseļu parādi Kombinētā finansēšana Līzings

47. Iekšējā finansēšana • paātrināta pamatlīdzekļu amortizācija; • dalībnieku ieguldījumu novērtēšanas kārtība; • ražošanas krājumu novērtēšanas metožu izvēle; • banku kredītu procentu uzskaite, izmantojot aizņemto kapitālu finansēšanai; • atsevišķu izdevumu veidu ieskaitīšana realizētās produkcijas pašizmaksā.

48. Peļņas sadale • ir uzņēmuma rezervju veidošanas process, lai apmierinātu uzņēmuma ražošanas un sociālās sfēras vajadzības un nodrošinātu uzņēmēju (akcionāru) interešu realizāciju. • Kā sadalīt peļnu uzņēmums izvēlas pats, kādas rezerves un uzkrājumus atstāt, un kā nodrošināt uzņēmuma konkurētspēju.

49. Peļņa tiek sadalīta : • ražošanas attīstībai, • darbinieku sociālajām vajadzībām, • labdarības mērķiem, • akciju sabiedrībās - akciju dividenžu izmaksām, • zinātniski pētnieciskājam darbam, • projektēšanas un tehnoloģiju izstrādes darbiem, • jaunu produkcijas veidu ieviešanai ražošanā u.c. vajadzībām.

50. Rezerves kapitāls • Kapitāls, kas paredzēts iespējamu zaudējumu segšanai un ko veido no peļņas daļas, kura paliek uzņēmuma rīcībā. • Jebkurā uzņēmumā vienmēr ir vajadzīgs rezerves kapitāls, kuru varētu izmantot iepriekš neparadzētu izdevumu, vai zaudējumu rašanās rezultātā.