210 likes | 623 Views
Alkohola lietošanas un izplatības sekas Latvijā 2009. gadā. Māris Taube Veselības ekonomikas centrs 2/02/2011. Absolūtā alkohola patēriņš litos Latvijā, 2000. – 2009. gadā. Absolūtā alkohola patēriņš litros uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstīs 2007. – 2009. gadā.
E N D
Alkohola lietošanas un izplatības sekas Latvijā 2009. gadā Māris Taube Veselības ekonomikas centrs 2/02/2011
Absolūtā alkohola patēriņš litos Latvijā, 2000. – 2009. gadā
Absolūtā alkohola patēriņš litros uz vienu iedzīvotāju Baltijas valstīs 2007. – 2009. gadā Avots: CSP, Igaunijas ekonomisko pētījumu institūts, 2010
Iedzīvotāju dzeršanas paradumu maiņas (alkohola daudzums, dzeršanas veids) ietekme uz alkohola radīto kaitējumu - mirstību Visu mirstības cēloņu izmaiņas (%), mainoties alkohola patēriņam par vienu litru Avots: Norström T (2006) Per capita alcohol consumption and all-cause mortality in Russia
Mirstība no ārējās iedarbes uz 100 000 iedzīvotājiem un absolūtā alkohola patēriņš uz 1 iedzīvotāju 2004.-2009. gadā Latvijā
Mirstība no saindēšanās ar alkoholu uz 100 000 iedzīvotājiem 2004.-2009. gadā (% ārējās iedarbības nāvēm)
Mirstība no saindēšanās un traumām uz 100 000 iedzīvotājiem Baltijas valstīs 2005.-2008. gadā
Mirstība no aknu cirozes uz 100 000 iedzīvotājiem 2001.-2009. gadā, Latvijā -Absolūtā alkohola patēriņš uz 1 iedzīvotāju
Transportlīdzekļa vadītāja alkohola reibumā izdarīto smago ceļu satiksmes negadījumu īpatsvars visu CSN vidū 1995. – 2009. gadā Latvijā
Saslimstība ar alkohola psihozēm uz 100 000 iedzīvotājiem 2000. – 2009. gadā un alkohola patēriņš
Saslimstība ar alkohola psihozēm uz 100 000 iedzīvotājiem Latvijā un Lietuvā 2005.-2008. Avots: Euroean health for all database (HFA-DF) 10.06.2010
No stacionāriem (ar narkoloģiskā profila gultām) izrakstīto alkohola psihožu pacientu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem 1995.–2009. gadā
Hospitalizācijas gadījumu skaits ar T51 diagnozi (alkohola toksiski bojājumi) 2007.- 2009. gadā Latvijā
Bērni ar pirmo reizi mūžā reģistrētiem ar alkohola lietošanu saistītām diagnozēm 2005.-2009. gadā Latvijā
Pētījumu rezultāti (1) • Eurobarometer aptaujas rezultāti „EU citizensattitutestowardsalcohol 2009”: Salīdzinājumā ar citām ES aptaujātajām dalībvalstīm pēdējo 30 dienu laikā alkohola lietotāju īpatsvars Latvijā bija 74 %, kas ir viszemākais rādītājs aptaujāto 27 valstu vidū • Pētījums „Iedzīvotāju veselības apsekojuma rezultāti Latvijā” (CSP): Šajā apsekojumā konstatēts, ka pēdējo 12 mēnešu laikā nekad 6 vai vairāk alkohola devas nav lietojuši 34,8 % aptaujāto, retāk kā reizi mēnesī 27,4 %, reizi mēnesī 23,2 %, reizi nedēļā 12,5 %, ik dienas vai gandrīz ik dienas 2,1 %. • ESPAD 2007 (Eiropas skolu aptaujas projekts par alkoholu un citām narkotiskajām vielām 15-16 gadīgu skolēnu vidū) dati liecina, ka to Latvijas skolēnu īpatsvars, kuri alkoholu pēdējo 30 dienu laikā lietojuši 10 un vairāk reižu, kopš pētījuma veikšanas pirmo reizi 1995.gadā ir pieaudzis no 2% līdz 8% 2007.gadā
Secinājumi • Samazinās absolūtā alkohola patēriņš (reģistrētā) uz 1 iedzīvotāju no 9,9 litram 2008.gadā līdz 6,1 litram 2009. gadā • Samazinās mirstība no ārējās iedarbes sekām • Samazinās mirstība no aknu cirozes • Samazinās saslimstība ar alkohola psihozēm • Samazinās transportlīdzekļu vadītāju alkohola reibumā izraisīto smago ceļa satiksmes negadījumu skaita īpatsvars visu ceļu satiksmes negadījumu vidū • Eirobarometra pētījuma dati par ES iedzīvotāju attieksmi pret alkohola lietošanu uzrāda, ka Latvijā pēdējo 30 dienu laikā alkohola lietotāju īpatsvars - 74 % , kas ir viszemākais rādītājs aptaujāto valstu vidū un kopš 2006. gadā samazinājies par 3%.
Iespējamie iemesli I • Alkohola tirdzniecības ierobežojumi (vecums, sodi par pārdošanu nepilngadīgajiem) +/- • Informatīvas kampaņas (jauniešiem, plašsaziņas līdzekļi) - • Braukšanas dzērumā ierobežošana (koncentrācija asinīs, pārbaudes, sodi, ārstēšana, kampaņas) + • Nodokļu likmju palielināšana +/- • Komerckomunikācija (reklāmu, sponsorēšanas ierobežošana) +/-
Iespējamie iemesli II • Pašregulācijas sistēma - • Brīdinājumi uz iepakojumiem, maldinošas informācijas nesniegšana - • Vide, pilsētvides plānošana, licenzēšana - • Īsa padoma došana primārās aprūpes līmenī - • Pirktspējas samazināšanās + • Iedzīvotāju struktūras izmaiņas + • Dzeršanas paradumu maiņa +/-
PALDIES PAR UZMANIBU! Veselības ekonomikas centrs Duntes iela 12/22 Rīga, Latvija, LV-1005 Tālrunis: +371-67501590 E-pasts:info@vec.gov.lv www.vec.gov.lv