Latvietis, tabaka, alkohols, narkotikas, psihotropās vielas un neveselība Lekcija openminded.lv

1. Latvietis, tabaka, alkohols, narkotikas, psihotropās vielas un neveselība Lekcija openminded.lv ciklam par sabiedrības veselību Pēteris Apinis,Latvijas Ārstu biedrības prezidents

2. Jautājums– kas ir nozīmīgākais veselību graujošais kaitējums Latvijā ?

3. (i) mazkustīgs dzīvesveids un aptaukošanās epidēmija;(ii) pārliecīga smēķēšana, īpaši jauniešu vidū; (iii) pārliecīga alkohola lietošana;(iv) neveselīgs un neatbilstošs uzturs;(v) stress un psiholoģiski nelabvēlīgs sabiedrības noskaņojums

4. Kāpēc vidējais latvietis (vidējais Bērziņš) dzīvo par 8 gadiem īsāku mūžu nekā vidējais zviedrs (vidējais Svensons)?

5. Vienlīdz tīrs gaiss un ūdens ir Zviedrijā un Latvijā. Kāpēc Svensons dzīvo 8 gadus ilgāk nekā Bērziņš? Salīdzinājumā ar vidējo Svensonu vidējais Bērziņš: (i) mazāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm; (ii) gandrīz 2x vairāk patērē sāli (NaCl); (iii) par 20% lieto vairāk disaharīdus; (iv) par 30% vairāk lieto alkoholu; (v) par 30% vairāk smēķē; (vi) mazāk lieto svaigus augļus un dārzeņus; (vii) mazāk lieto ekoloģiskus produktus; (viii) mazāk lieto ekoloģiski nekaitīgus tīrīšanas līdzekļus

6. Kāpēc vīrieši Latvijā dzīvo vismaz desmit gadus īsāku mūžu nekā sievietes (68.4 un 78.3 gadi)?

7. Smēķēšana Latvijā ir galvenais pāragras nāves cēlonis

8. Galvenās problēmas:(i) pieaug smēķējošo jauniešu un bērnu skaits; (ii) smēķē 10% grūtnieču; (iii) 30% iedzīvotāju pakļauti pasīvās smēķēšanas iedarbei

9. Smēķēšana nav norma, tā nav attaisnojama

10. Latvijas iedzīvotāji zin tabakas kaitīgumu, bet pret to izturas vieglprātīgi, smēķē vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju, pie kam arvien vairāk smēķē sievietes

11. Salīdzinājumam:(i) Jakoba– Kreicfelda slimības uzliesmojuma laikā cilvēki pārstāja lietot liellopu gaļu, kaut saslimšanas risks bija 1: 1000000000;(ii) pēc Černobiļas avārijas pārstāja lietot sēnes, kaut saslimšanas riska nebija vispār;

12. Katru dienu Latvijā tiešās vai pasīvās smēķēšanas dēļ pāragri mirst 20 cilvēkuMēnesī– 600, tas ir aptuveni tā, ka mēnesī nogāztos četras Air Baltic lidmašīnasSmēķētājs vidēji dzīvo 8– 10 gadus īsāku mūžu nekā nesmēķētājs

13. Klasiskais arguments– katrs ir redzējis vai dzirdējis par kādu smēķētāju, kas nodzīvojis līdz 90 gadiem veselsIespējas nodzīvot smēķētājam veselam garu mūžu ir tieši tikpat lielas kā azartspēlmanim vinnēt miljonu. Protams, tāda iespēja pastāv

14. Smēķēšana nereti dzīvi saīsina tieši 1/2 no dzīvi sadegušajiem (80–90 gadā) ir smēķētāji, kas ugunsgrēku paši piesmēķējuši vai dzērumā aizmiguši ar degošu cigareti. Tātad 80 – 90 līķu uz tabakas tirgotāju sirdsapziņas Divi dzīvi sadeguši zīdainīši

15. Smēķēšana rada milzīgus zaudējumus valsts tautsaimniecībai >1/3 visu ugunsgrēku (mājas, meži, lauksaimniecības un ražošanas ēkas) izraisa smēķēšana. Smēķētāji gadā Latvijā nodedzina 150– 300 ēku, tas ir– vismaz trešdaļa no ugunsgrēkiem ar nopietnām sekām

16. Ar lielāko varbūtību Rīgas pils degšana bija celtnieka nomests izsmēķis, kaut apdrošināšanas iemeslu dēļ ir izdevīgāk teikt, ka ugunsgrēka iemesls ir metāla griešanas laikā radusies dzirkstele

17. 80% meža ugunsgrēku izraisa nomests izsmēķis

18. Smēķēšana bieži ir par pamatu lauksaimniecības ēku, darbvietu ugunsgrēkiem. Parasti bojā iet govis un citi mājlopi

19. Smēķēšana rada milzīgus zaudējumus valsts tautsaimniecībai

20. Tabakas lietošana ir viens no briesmīgākajiem tautsaimniecības slogiem. Latvijā tabakas izstrādājumu naudiskais apgrozījums ir aptuveni 500 miljoni eiro, tikai nedaudz mazāk kā summa, ko valsts tērē medicīniskiem pakalpojumiem.

21. Tabakas lietošana ir viens nobriesmīgākajiem tautsaimniecības slogiem. Latvijā tabakas izstrādājumu naudiskais apgrozījums ir aptuveni 500 miljoni eiro, tikai nedaudz mazāk kā summa, ko valsts tērē medicīniskiem pakalpojumiem.

22. Trešā daļa no tabakai tērētās naudas aiziet kontrabandas cigaretēs, par ko nekādi nodokļi netiek maksāti. Pēc Muitas kriminālpārvaldes datiem garām valsts kasei pērn gāja 90 miljoni latu

23. Trešā daļa no tabakai tērētās naudas aiziet kontrabandas cigaretēs, par ko nekādi nodokļi netiek maksāti.

24. Smēķētājs gadā nokūpina 600–1200 eiro. Smēķētājam nav tiesības gauzties par sliktu valsts ekonomisko stāvokli, jo tieši šādā veidā nauda „aizplūst” no Latvijas.

25. Eiropas savienības Baltā grāmatā teikts, ka vismaz ceturtā daļa (24– 32%) valsts veselības aprūpes izdevumu saistīti ar to slimību ārstēšanu, ko tiešā veidā izraisījis alkohols un tabaka.

26. No mediķa viedokļa smēķētājs ir grūti ārstējams pacients. Mēs gadā Latvijā nogriežam 1000 kājas, kam smēķēšana aiztrobozējusi artērijas.

27. Amputēta kāja, izgriezts plaušu vēzis, starošana un ķīmijterapija kuņģa vēža gadījumā– tas viss smēķētājiem uz līdzcilvēku nodokļu rēķina.

28. Smēķētājs vairāk slimo, bet šajā laikā nestrādā, nerada pievienoto vērtību, bet pārtiek no sociālā budžeta, tas ir nodokļu maksātāju nuda. Jāpiebilst, ka tas lielā mērā attiecas arī uz „pasīvajiem smēķētājiem”.

29. Smēķētāju darba ražīgums ir mazāks par nesmēķētāju darba ražīgumu– smēķējot samazināta asins apskābekļošana plaušās un smēķētāja asinīs ir mazāka skābekļa saturācija, līdz ar to ātrāk veidojas nogurums, uzmanības traucējumi. Bez tam smēķētājs pamanas darba laikā uzsmēķēt, šajā laikā nestrādājot.

30. Ekonomiskais slogs ir īpaši augsts darba devējiem un ietver:(i) zemāku darbinieku produktivitāti, kuras iemesls ir smēķēšanas pārtraukumi, kā arī paildzināta prombūtne slimības dēļ; (ii) smēķētāju izraisīto ugunsgrēka radītie zaudējumi; (iii) tīrīšanas un remonta papildu izmaksas saistībā ar smēķēšanu.

31. Smēķētājs gadā nokūpina 600–1200 eiro. Smēķētājam nav tiesības gauzties par sliktu valsts ekonomisko stāvokli, jo tieši šādā veidā nauda „aizplūst” no Latvijas.

32. Smēķēšana pie stūres izraisījusi tūkstošiem autoavāriju uz zemeslodes. Nav šādas statistikas Latvijā, bet ceļu policisti apliecinās, ka viņiem daudz zināmi gadījumi, kad avārija tiek izraisīta, jo uzmanību novērsusi aizsmēķēšana.

33. Smēķējot tabakas izstrādājumus cilvēks un apkārtējie (pasīvie smēķētāji) uzņem 40 kancerogēnas vielas Pasaulē tiek strikti ierobežots okoloģiskās slimības izraisošais akrilamīds, un tā saturu rūpīgi uzmana čipšos, frī kartupeļos utt. Bet jebkuras cigaretes izsmēķēšana like uzņemt simtkārt vairāk akrilamīda

35. Nikotīns ir pasaulē izplatītākais insekcīds

36. Tabakas industrija cigaretēm pievieno visdažādākās vielas, kas izraisa atkarību Mentols cigaretēm tiek pievienots, lai smēķētājam būtu iespējams dziļāk ievilkt tabakas dūmus, un nikotīns vairāk uzsūktos, pastiprinot atkarību

37. Plaušu vēzi 90% gadījumu izraisa smēķēšana Plaušu vēzi izraisa nevis nikotīns, bet darvas produkti, kas rodas smēķēšanas procesā

38. Attiecībā uz bronhu karcinomu smēķēšana un pasīvā smēķēšana ir vienīdz kaitīgas

39. Smēķēšana ir visu vēža formu riska faktors Nr. 1. Īpaši:kuņģa, aknu, barības vada, elvada, lūpu, balsenes vēzim

40. Smēķēšana ir visu vēža formu riska faktors Nr. 1. Īpaši:kuņģa, aknu, barības vada, elvada, lūpu, balsenes vēzim

41. Jebkurš smēķētājs agri vai vēlu tiek pie hroniska bronhīta un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS)

42. Izzūd elpceļu bārkstiņas, alveolās nonāk darva, putekļi.Alveolas saplūst, veidojas emfizēma.Plaušas nespēj apskābekļot asinis, sirds labais kambaris nespēj pumpēt pietiekami daudz asiņu apskābļošanai caur plaušām, cilvēks mirst ar sirds asinsvadu mazspēju

43. Vislielāko ļaunumu smēķēšana nodara sirds un asinsvadu sistēmai Smēķētāji sagaida savu pirmo infarktu 5–12 gadus ātrāk nekā nesmēķētāji.Smēķēšana korelē ar augstu asinsspiedienu, aterosklerozi un insulta risku

44. Nekas tā neveicina cilvēka ātru novecošanos kā smēkēšana

45. Laikā, kad Latvijā samazinās smēķējošo pieaugušo skaits, palielinas smēķējošu pusaudžu un bērnu skaits (īpaši meteņu vidū)

46. Ļoti bīstama bērniem ir pasīvā smēķēšana, kad bērnam jāuzturas smēķējoša pieaugušā klātbūtnē

47. Smēķēšana izraisa astmu. Biežākais bērnu astmas cēlonis ir pieaugušo smēķēšana bērnu klātbūtnēSmēķēšana izraisa alerģijas. Lielākais bērnu alerģiju skaits ir kombinētas alerģijas, kur viens no būtiskākajiem faktoriem ir vecāku smēķēšana bērnu klātbūtnē

48. „Otrreizējie dūmi” ir īpaši bīstami maziem bērniem un zīdaiņiem.Smēķēšana bērna klātbūtnē ir vardarbība pret bērnu, kas apdraud bērna dzīvību un veselību. „Otrreizējie dūmi” ir saistīti ar pēkšņu zīdaiņu nāvi, bērniem rada pneimoniju, astmu, bronhītu, vidusauss iekaisumu, palielina risku saslimt ar vēzi, infekcijas slimībām, īpaši– vīrusu infekcijām

49. Smēķēšana grūtniecības laikā rada samazinātu augļa svaru, embrija nāvi un priekšlaicīgas dzemdības Arī „otrreizējie dūmi” ir ļoti bīstami nedzimušam auglim. Smēķēšana grūtnieces klātbūtnē ir vardarbība pret grūtnieci un viņas nedzimušo bērnu, tātad noziegums pret valsti.

50. Tiesības atrasties no tabakas dūmiem brīvā telpā ir cilvēktiesības– tiesības uz dzīvību un dzīves kvalitāti