Dienas kārtības kontrole 9.lekcija

1. Dienas kārtības kontrole9.lekcija

2. Politikas analīze un politikas process

3. Problēmas strukturēšana un kļūdu labošana P. izvērtēšana Problēmas situācija Problēmas strukturēšana P. Dissolving P.Unsolving Politikas problēma NĒ Problēma? JĀ Problēmas risināšana P. Resolving Problēmas risināšana JĀ NĒ Problēmas risināšana

4. Jautājumi: • Kā (pa kādiem kanāliem) problēmas nonāk dienas kārtībā • Kas (kādi aģenti) nosaka dienas kārtību

5. DK jautājumi kā publiskās un privātās sfēras diskursi Simboli un statistika gan patiesi gan safabricēti var kalpot par DK jautājuma argumentiem DK jautājumu konstruēšana

6. Teorijas par DK • Sabiedriskā doma, m-m un DK • Teorijas par DK kontroli

7. Sabiedriskā doma, m-m un DKMcCombs & Shaw • xx Augsta M-m uzmanība Politikas jautājums Zema Sabiedrības interese par Politikas jautājumu pieaug

8. Roger & Dearing DK modelis • xx Personīgā pieredze. Starppersonu komunikācija Vārt- sargi M-m Jaut Sabiedrības Jautājumi Politikas Jautājumi M-m Ietekme Reālās dzīves indikatori, kas raksturo DK jautājuma nozīmīgumu

9. Laikrakstu citēšanas indekss Cit. Sk. laiks

10. Jautājuma uzmanības cikliDowns 2.Sakāpināta uzm 1.pirmsprobl.st. 3. izvērtējums 5. postprobl. stadija 4. Pakāpeniska inter. mazināšanās

11. Politikas jautājuma cikls un valdības darbība (Peters & Hogwood) Jautājuma izvirzīšana Valdības darbības 3. Sab. Uzma- nība Valdības Darbības turpinājums 2. 5. 1. Laiks

12. Cook & Skogan modelis par jautājuma aktualitāti Augsts Formālā līm jaut. nozīmīgs Kontraviedoklis par jaut. Birokr. Iejaukš. Jautāj. Pārform. Jaut. pārformul Pol kopienas pieaugums Bir. Iejaukš sabruk Pol.kop. vājināš M-m Uzm. M-m Uzmn. mazin Birokr Iejaukš sabrukums Pol Kop. vājināš M-m uzm minimāla zems

13. DK Kontrole

14. Teorijas par DK kontroliPlurālisti par DK • Plurālistu perspektīva – dažādu grupu sāncensība, publiskas debates (Trumann, Dahl, Lindblom) • Kritika: Schattschneider “Semisovereign Peple” • Valdības varas būtība ir tikt galā ar konfliktu pirms tas ir sācies • Politikas sfēra nav kaut kas atvērts un plurālistisks

15. Plurālistu kritikaSchattschneider “Semisovereign People” • Politika ir strukturēta spēle, tai ir noteikumi, ko nosaka spēlētāji (partijas, grupas, institūcijas) • Visām politiskajām organizācijām piemīt tieksme uz konfliktu un citu apspiešanu. Politika ir savu prioritāšu nostiprināšana • Fundamentāla politiskās varas izpausme, ka tā spēj noteikt dienas kārtību • Politikas alternatīvas noteikšana ir stiprākais varas instrumenta pielietojums

16. Schattschneider “Semisovereign Peple” • Vinnētāji nosaka konflikta jautājumu • Zaudētāji iesaistīti konflikta izplatībā

17. Cobb & Elder & Schattschneider • Politikā valdošo intereses nosaka, ietekmē konkrētās problēmas noturēšanu uzmanības centrā un ka tā tiks attīstīta un novesta līdz lēmuma pieņemšanas procesam

18. Cobb & Elder • Līdzekļi, ko izmanto jautājumu formulēšanā: • Apstrādājot pretējās puses, kas kā netaisnību uztver resursu vai pozīciju sadali • Safabricēt jautājumu personas vai grupas interešu labā • Neparedzēti notikumi • “Labais tēvocis”

19. Cobb & Elder. Divu veidu izraisītāji, kā jautājums nonāk dienas kārtībā: Iekšējie faktori • dabas katastrofas, • Tehnoloģiskas pārmaiņas • Ekoloģiskas pārmaiņas • Neparedzēti cilvēciski notikumi (AIDS) • Nelīdzsvarotība resursu sadalē Ārējie faktori: • Karš, • Jaunievedumi tehnoloģijās • Starptautiski konflikti • Pasaules grupējumu veidošanās

20. Kā jautājums iegūst sabiedrības uzmanību Cobb&Elder • Jo jautājums ambiciozāks, jo lielāka iespējamība, ka to pamanīs sabiedrība • Jo lielāka sociāla nozīmība.. • Ja tas definēts ka ilgtermiņa jautājums • Jo mazāk “tehniski” jautājums definēts • Jo lielāka pārliecība, ka līdz šim šāds jautājums nav risināts

21. Cobb & Elder. Dienas kārtība: • Sistēmiska – veidojas no tiem jautājumiem, kas ir sabiedrības uzmanības centrā • Institucionālā – skaidri formulētu ziņu kopums, ko izteikuši autoratīvi lēmumu pieņēmēji

22. Dienas kārtības izplatība un kontrole. Cobb & Elder Jaut. Rakstur. Iniciatori, izraisītāji Jautāj. radīšana Lēmuma Pieņēmēj d.k. M-m Izplatība Sab-bā Pieeju modeļi Ierosināšanas kārtība Simbolu izmantošana Sistēmiska d .k. Instituc. d.k.

23. Sabiedrības, ekspertu, lēmuma pieņēmēju ietekme uz DK

24. Cobb, Ross DK veidošanas process: trīs modeļi • Ārējās iniciatīvas modelis (lib. plurālisma sabiedrībās, NVO iniciatīvas) • Mobilizācijas modelis (totalitārām sab.) • Iekšējās iniciatīvas modelis

25. Ārējās iniciatīvas modelis: sabiedrības iniciēts politikas jautājums • Verbalizē problēmu, • Izplata to citās grupās • Izdara spiedienu pie lēmumu pieņēmējiem, lai panāktu jautājuma iekļaušanu DK

26. Mobilizācijas modelis • Lēmuma pieņēmēji cenšas jautājumu izplatīt sabiedrībā • Sabiedrības atbalsts ir svarīgs, lai politiku īstenotu • Plaši mītiņi, politisko līderu aicinājumi

27. Iekšējās iniciatīvas modelis • Nav nepieciešams sabiedrības atbalsts • Jautājums zināma noteiktu ekspertu, spec. Interešu grupu vidū (korporatīvās sab.) • Kritika: visi šie modeļi ir iespējami pie dažādām politiskajām sistēmām un jāskatās, kā dažādas sabiedrības apakšsistēmas darbojas • Svarīgākais – kāda ir pati problēma.

28. John Kingdon. ‘Plūsmu modelis’. Sabiedrība, politiķi, eksperti • Trīs politikas jautājumu plūsmas: • no politiķu puses – kā krīze vai kā citas politikas atgriezeniskā saite • no sabiedrības puses - kā kaut kas vēlams • eksperti un analītiķi, kas norāda uz dažādām problēmas interpretācijām un risinājumiem

29. John Kingdon. ‘Plūsmu modelis’. Sabiedrība, politiķi, eksperti • Kur trīs straumes krustojas, veidojas DK jautājumi: • Gadījumi, • Neparedzēti ārēji apstākļi • Negadījumi, • Nekā nedarīšana • Institucionāli notikumi vēlēšanas, budžeta apspriešana

30. Simbolu nozīme jautājuma izplatīšanā • Simboli ar vēsturisku nozīmi • Izmanto simbolus pozitīvā vai negatīvā nozīmē • Simboliska pārsātināšana • Simboliska nostiprināšana (ar citu simbolu) • Simbolu neatlaidība (simboli, kas mudina uz darbību ir efektīgāki)

31. Kopiena un politikas veidotāji: dienas kārtības izvirzīšana . Rihardson Politikas veidotāji tiecas iegūt saskaņu 2. 1. Pol.veid. Cenšas Paredzēt problēmu Reaģē uz problēmām 4. 3. Čenšas uzspiest lēmumu

32. Dienas kārtības noteikšana. Paul Sabatier • Lai radītu pārmaiņas dienas kārtībā, nepieciešama analīze, informācija un idejas. • Nepieciešamas jaunas teorijas, kas analizē politikas procesus

33. Dienas kārtības noteikšana. Paul Sabatier • Politikas analīzei piemīt ilglaicīga izglītošanas funkcija. PA laika gaitā maina argumentus • Uzskati, vērtības, idejas ir svarīgi momenti politikas veidošanā • Elites uzskatu sistēmai piemīt ‘struktūra’

34. Uzskatu Struktūra (Paul Sabatier) i Instrumentāli Lēmumi un Informācija, Kas nepieciešama, Lai sasniegtu Pamatvērtības Fundamentālas Politikas pozīcijas Un stratēģijas, Lai sasniegtu Pamatvērtības Fundamentāli uzskati un normas Iespēja mainīt augsta zema

35. Politikas apakšsistēmas Paul Sabatier • PA – viss tas, kas piedalās politisko ideju ģenerēšanā un attīstībā – birokrātija, interešu grupas, akadēmiska analīze, žurnālisti. • Politikas veidošanas procesā dominē elites viedoklis – kādas tās vērtības, uz ko tā orientēta. • Pārmaiņas var notikt – politiski orientētas izglītošanās rezultātā.

36. Literatūra • Wayne Parsons (1999) Public Policy Edward Elgar • Michael Howlett. M. Ramesh (1995) Studying Public Policy. Oxford