Latvijas Ārstu biedrība Openminded.lu

1. Latvijas Ārstu biedrībaOpenminded.lu Telpa, kurā mācās, atpūšas, sporto bērns un pieaugušais Ivars Vanadziņš, Dr.med., Darba drošības un vides veselības institūts, Rīgas Stradiņa universitāte Kontakti: ivars.vanadzins@rsu.lv Rīga, 30.04.2014..

2. Ievads • Telpa – kurā mācās, atpūšās, sporto un uzturās bērns un pieaugušais.... • Citiem vārdiem sakot – iekštelpas! • Ļoti plaši formulējams jēdziens – ietver sevī ļoti daudzas lietas! • Pamatā tomēr: • Iekšteplu gaisa kvalitāte • Vēdināšana, mikroklimats • Materiāli un citi aspekti • Telpās esošās Iekārtas – aprīkojums (mēbeles, piederumi u.c.)

3. Ievadam • Kas tad rada lielākās problēmas? • 2 aspekti! • Neredzamās/nejūtamās sekas – vai vismaz ne uzreiz jūtamās – pamatā viss, kas saistīts ar ķīmiskajām vielām, putekļiem – specifiska un nespecifiska ietekme • Labāk pamanāmās/redzamās sekas – nelaimes gadījumu riski, muskuļu skeleta sistēmas riski (salīdzinoši ātri parādās sāpes) u. c. • Apzinoties sekas, varam labāk saprast, ar ko un kā cīnities!

4. Vai Jums pēdējā gada laikā ir bijušas sāpes, kas ilgākas par 3 dienām? (Darba apstākļi un riski Latvijā 2012-2013: darba ņēmēji, n=2383) • Sievietēm (38,6%) sāpes ir bijušas biežāk nekā vīriešiem (28,9%). • Vecāka gadagājuma respondentiem pieaug arī sāpju biežums (18-24 gadi – 25,4%, 25-34 gadi – 26,8%, 35-44 gadi – 34,8%, 45-54 gadi – 39,9%, 55-80 gadi – 37,5%).

5. Kurā (-ās) ķermeņa daļā (-ās) Jums bija sāpes? (Darba apstākļi un riski Latvijā 2012-2013: darba ņēmēji, kuriem pēdējā gada laikā ir bijušas sāpes, kas ilgākas par 3 dienām, n=814) • Sievietes visbiežāk ir minējušas sāpes sprandā (31,4%) un galvassāpes (28,9%), bet vīrieši – sāpes muguras lejas daļā (63,5%)

6. Kā jūs rīkojāties sāpju dēļ? (Darba apstākļi un riski Latvijā 2012-2013: darba ņēmēji, kuriem pēdējā gada laikā ir bijušas sāpes, kas ilgākas par 3 dienām, n=810)

7. Kāpēc īpašam fokusam būtu jābūt bērniem/jauniešiem? • Bērni / Jaunieši ir vairāk apdraudēti, jo: • Organisma atīstība tuprinās pat līdz 20-25 gadu vecumam! • Fizioloģiskajam vecumam neatbilstoši apstākļi vai darbs (smagumu pārvietošana, troksnis, vibrācija, ķīmiskās vielas u.c.) var būtiski ietekmēt organisma attīstību un veselības stāvokli visā tālākajā mūžā • Latvijā ļoti daudz piemēru!

8. Iekštelpu gaisa kvalitāte(Indoor air quality IAQ) Kas pamatā veido? Iekštelpu klimats (toC, mitrums, gaisa plūsmas ātrums, ventilācija) Gaisa kvalitāte (ārējā gaisa ietekme, emisijas telpā, putekļi, tīrība, platība, smakas u. c.) Vizuālā vide (noslēgtība, apgaismojums, dienas gaisma, āra skats u. c.) Akustiskā vide (troksnis, mūzika, sarunas) Iekštelpu ekspozīcija cilvēkam ~ 90%

9. Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji: • Oglekļa dioksīds • Mikroklimata rādītāji: temperatūra, mitrums, gaisa kustības ātrums • Putekļi (putekļu daļiņas), t.sk., nanodaļiņas • Gaistošie organiskie savienojumi (GOS's) - trihloretilēns, benzols, toluols, spirti, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži, pesticīdi, aldehīdi u.c. • Formaldehīds • Ozons un slāpekļa oksīdi

10. Iekštelpu gaisa kvalitātes rādītāji: • Mikroorganismi un citi bioloģiskie piesārņotāji – vīrusi, pelējuma sēnes, baktērijas, nematodes, amēbas, ziedputekšņi, blaugznas, un ērces. • Neorganiskās gāzes – amonjaks, sērūdeņradis, sēra dioksīds • Oglekļa monoksīds • Radons • Azbests un sintētiskās šķiedras (mminerālvates) • Tabakas dūmi

11. Galvenie iekštelpu gaisa piesārņojuma avoti • Atmosfēras piesārņojums • Telpu apdares un mēbeļu materiāli • Antropotoksīni (400 ķīmiskās vielas!) • Kurināmā un gāzes sadegšanas galaprodukti • Sadzīves ķīmijas un higiēnas līdzekļi

13. Oglekļa dioksīda paaugstinātas koncentrācijas ietekme uz veselību • Paaugstināta ogļskābās gāzes koncentrācija gaisā var izsaukt subjektīvi nepatīkamas sajūtas: • nogurumu, • nelabuma sajūtu, • pulsa paātrinājumu, paaugstinātu asinsspiedienu un ādas temperatūru, • galvas sāpes, • fizisko un garīgo darba spēju pazemināšanos; • Telpās ar neesošu vai sliktu ventilāciju, pārsniedz normu pat 3-4 reizes!!!

14. Mikroklimata rādītāju ietekme uz veselību – gaisa mitrums • Zems relatīvais gaisa mitrums palielina statisko elektrību, kas izraisa diskomfortu un var traucēt datoru izmantošanu, • augsts mitruma līmenis rada kondensāciju ēkas struktūrā uz iekšējās un ārējās virsmas un sekojošu pelējuma sēnīšu, piepju attīstību. • Zems relatīvais gaisa mitrums palielina darbinieku sūdzības par acu kairinājumu, sausu roku un sejas ādu. • Augsts mitruma līmenis kopā ar paaugstinātu gaisa temperatūru var traucēt situma apmaiņu starp cilvēka organismu un apkārtējo vidi, kas rezultātā var novest pie organisma pārkaršanas.

15. Mikroklimatarādītāju ietekme uz veselību – gaisa temperatūra • Vispiemērotākā gaisa temperatūra telpā ir tā, pie kuras cilvēks jūtas vislabāk. • Siltuma avoti telpā var izstarot tik lielu siltuma daudzumu, kas izsauc organisma pārkaršanu.

16. Mikroklimatarādītāju ietekme uz veselību – gaisa kustības ātrums • Telpās gaisa kustību veicina ventilācija, tādējādi apmainot piesārņoto gaisu pret tīrāku gaisu. • Ja telpā nav nodrošināta optimālā gaisa kustība, tad var tikt traucēta vienmērīga gaisa apmaiņa telpā, kā arī siltuma atdevi starp organismu un apkārtējo vidi. • Taču pārlieku liela gaisa kustība telpās rada caurvēju, kas var izsaukt diskomfortu un saaukstēšanos.

17. Putekļu daļiņas iekštelpu gaisā • Putekļu daļiņām ir gan āra, gan iekštelpu izcelsme. No āra daļiņas var tikt ienestas, piemēram, ar apaviem, kā arī mehāniskā ventilācijas sistēma var būt putekļu daļiņu avots. • Putekļu daļiņu iekštelpu raksturīgākie piesārņotāja avoti: • biroju tehnika (printeri, kopētāji, dokumentu arhivēšanas procesi u.t.t.), • telpu apdares materiāli (piemēram, mīkstais grīdas segums u.c.), • telpu uzkopšanas process, izmantojot gan tehniskos, gan ķīmiskos līdzekļus.

18. Putekļu daļiņu ietekme uz veselību: • Pārmērīgs respirablo putekļu (PM2,5) daudzums var izraisīt alerģiskas reakcijas, piemēram, sausas acis, kontaktlēcu problēmas, deguna, kakla un ādas kairinājumu, klepošanu, šķaudīšanu u.c.

19. Gaistošie organiskie savienojumi (GOS): • Pētījumi norāda, ka daudzas telpas ir piesārņotas ar dažādiem ķīmiskiem savienojumiem, kas telpās nonāk caur ventilācijas sistēmām, atvērtiem logiem no apkārtējās vides, kā arī darba procesa laikā (printējot, kopējot, laminējot u.t.t.) un veicot uzkopšanas darbus.

20. Gaistošo organisko savienojumu ietekme uz veselību • Ilgstoša gaistošo organisko savienojumu ietekme uz nerūpnieciskās vides cilvēkiem var izraisīt: • ādas un gļotādas kairinājumu, • elpošanas sistēmas traucējumus, • alerģijas, • CNS darbības (galvassāpes, nogurums, reiboņi, slikta dūša, vemšana) u.c. traucējumus.

21. Mikrobioloģiskais piesārņojuma ietekme uz veselību • Bioloģiskie piesārņotāji izraisa tādus veselības traucējumus kā šķaudīšanu, asarojošas acis, klepu, reiboni, aizdusu, gremošanas traucējumus un drudzi. • Hroniska saskarsme ar lielāko daļu no sēnītēm var izraisīt alerģiskas reakcijas.

22. Bioloģiskais piesārņojums • no cilvēkiem (mikrobi, vīrusi) • no vides apstākļiem (pelējums, putekļu ērcītes) Legionella

23. Slimo ēku sindroms • Termins slimo ēku sindroms ieviests 20.gs. 80. gadu sākumā un jau sākotnēji tika saistīts ar nespecifiskiem simptomiem. • Šos simptomus nevar saistīt ar specifisku slimību un parasti tie arī nav identificējami saistībā ar konkrētu cēloni. • Svarīgākais nosacījums ir saistība ar konkrētu ēku vai telpu. • Šie simptomi nav saistīti ar draudiem dzīvībai, tomēr tie ir traucējoši, izraisa diskomfortu, ir saistīti ar veselības pasliktināšanos un pazeminātu darba produktivitāti .

24. Slimo ēku sindroms • SĒS tiek definēts kā simptomu komplekss, kas ietver deguna, acu gļotādu iekaisuma reakcijas, neproduktīvu klepu, galvassāpes, nogurumu, miegainību, sausu ādu, reiboņus, apgrūtinātu elpošanu, elpceļu infekcijas, alerģijas. • Šiem simptomiem ir subjektīvs raksturs, retāk ir arī klīnisks apstiprinājums, bet raksturīgi ir tas, ka šie simptomi ir vairākiem darbiniekiem un regulāri, atrodoties konkrētajās telpās.

25. Slimo ēku sindroms • Lai apgalvotu, ka sūdzības ir saistītas ar telpas gaisa problēmām un klasificētu tās kā SĒS, simptomu biežumam jābūt vismaz 1-3 reizes nedēļā viena mēneša laikā. • Parasti visi šie simptomi ātri pāriet vai mazinās, ja darbinieks atstāj savu darbavietu, vai iziet no ēkas.

26. Kas ir iemesls SĒS? 50% - ventilācija 30% - piesārņojuma avots telpā 10% - kaitīgo vielu iekļūšana telpās no āra 10% - nezināms izraisītājs, kombinēts izraisītājs (NIOSH, ASV, 2005.dati)

27. Studentu vērtējums par telpu gaisa kvalitāti RSU auditorijās M.Baķe, 2011

28. Sūdzības par pašsajūtu M.Baķe, 2011

29. Telpu iekārtojums? • Svarīga, bet maz novērtēta lieta! • Svarīgākais: • Ergonomika • Ļoti slikti un nepārdomāti risinājumi kombinācijā ar mūsu pašu uzvedību • Traģiska situācija «mājas birojos»! • Izvēlētie materiāli • Pērkam lētāko un ne labāko.... • Drošības apsvērumi un nelaimes gadījumu riski • Elementāras lietas, piemēram, vadi, kabeļi, kāpnes u.c.

31. Ko tad piedāvā un pērk vecāki?

36. Svarīgākais - Displejs • Attālums līdz displejam 60cm (15cm) • Augšējā mala acu līmenī vai nedaudz zem tā • Tieši pret lietotāju! • Viegli pagriežams un noliecams • Viegli regulējama kontrastainība un gaišums • Ieteicams izmantot liela izmēra rakstu zīmes, vienkāršus fontus, Ieteicams - tumši burti uz gaiša fona • Elektromagnētiskais starojums? • Attēls stabils bez mirgošanas

37. Darba drošības un vides veselības institūts

41. Secinājumi • Iekštelpu kvalitātei var būt ļoti liela nozīme gan «augošu organismu» attīstībā, gan jau strādājošu cilvēku veselībā un labsajūtā • Virkne problēmu un kļūdu ir mūsu pašu radītas • Virknei lietu trūkst arī adekvāta normatīvā regulējuma • Zinot pamata prasības un problēmas, lielāko daļu problēmu varētu novērst!