260 likes | 576 Views
Dabas aizsardzības prasības un teritorijas plānošana. Agnese Priede Kristīne Vilciņa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu un plānojumu departaments. Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) sistēma Latvijā.
E N D
Dabas aizsardzības prasības un teritorijas plānošana Agnese Priede Kristīne Vilciņa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu un plānojumu departaments
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (ĪADT) sistēma Latvijā Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā un saskaņā ar kompetentu valsts varas un pārvaldes institūciju lēmumu un tiek izveidotas, aizsargātas un apsaimniekotas nolūkā: — aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību (retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus utt.); — nodrošināt zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību; — saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas. ĪADT iedala šādās kategorijās: dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas parki, dabas pieminekļi, dabas liegumi, aizsargājamās jūras teritorijas un aizsargājamo ainavu apvidi. Likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (02.03.1993.)
Kas izveido ĪADT? • Saeima - ar likumu: dabas rezervāti, nacionālie parki un biosfēras rezervāti • Ministru kabinets – ar Ministru kabineta noteikumiem: dabas liegumi, dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi, aizsargājamās jūras teritorijas, dabas pieminekļi • Pašvaldība – ar saistošajiem noteikumiem: dabas liegumi, dabas parki, dabas pieminekļi (vietējas nozīmes)
Vai dabas liegums ir tas pats kas dabas lieguma zona? • ĪADT var noteikt funkcionālās zonas (nav obligāti). • Funkcionālo zonu nosaukumi ir līdzīgi kā ĪADT kategoriju nosaukumi, bet to izveidošanas mērķis, aizsardzības un izmantošanas prasības noteiktas ĪADT likumos vai individuālajos noteikumos un var būt atšķirīgas. • Var noteikt stingrā režīma jeb dabas rezervāta zonu, regulējamā režīma zonu, dabas lieguma zonu, dabas parka zonu, ainavu aizsardzības zonu, kultūrvēsturisko zonu un neitrālo zonu. Var noteikt arī sezonas liegumu. Nosaukumā “dabas parka dabas parka zona” nevar izlaist vienu “dabas parku”! • Funkcionālo zonu noteikšanai nepieciešams zinātnisks pamatojums, kas parasti iekļauts dabas aizsardzības plānā, pašlaik VARAM gatavo metodiskos noteikumus funkcionālo zonu noteikšanai.
Kur noteiktas ĪADT robežasun to funkcionālā zonējuma robežas? Ārējās robežas: • likumos – dabas rezervātu, nacionālo parku, biosfēras rezervāta, • MK noteikumos – dabas liegumu, dabas parku, aizsargājamo ainavu apvidu, aizsargājamo jūras teritoriju. Funkcionālā zonējuma robežas: • likumos – Moricsalas, Teiču, Krustkalnu DR, Slīteres, Ķemeru, Rāznas NP, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātam, • MK noteikumos – individuālajos ĪADT aizsardzības un izmantošanas noteikumos, arī Gaujas NP. Ja nav izdoti individuālie ĪADT aizsardzības un izmantošanas noteikumi, teritorija nav iedalīta funkcionālajās zonās un tajā jāievēro speciālais likums (Grīņu DR) vai arī vispārējie ĪADT noteikumi (ja teritoriju izveido MK)! ĪADT var arī pārklāties jeb ĪADT var ietilpināt citas kategorijas ĪADT!
Kur noteiktas dabas pieminekļu robežas? MK noteikumos noteikti ar robežu aprakstiem: • aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, • aizsargājamie dendroloģiskie stādījumi, • aizsargājamās alejas. MK noteikumos noteikti tikai izmēri, kurus sasniedzot kļūst par ĪADT – dabas pieminekli: • dižakmeņi -laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 un vairāk kubikmetru, • aizsargājamie koki (dižkoki) - vietējo un svešzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par ĪADT vispārējo aizsardzības un izmantošanas noteikumu 2.pielikumā noteiktajiem izmēriem).
Kur noteiktas dabas pieminekļu (arī ĪADT) robežas? • Dabas pieminekļiem parasti nenosaka funkcionālo zonējumu, tas līdz šim noteikts tikai vienam ģeoloģiskajam un ģeomorfoloģiskajam dabas piemineklim – Kaltenes krasta veidojumiem. • Jāņem vērā, ka: • LVĢMA veidotā informācijas sistēma “Īpaši aizsargājamie koki” ir tikai informatīvs materiāls, jo to, vai koks vai laukakmens ir aizsargājams, nosaka tikai tā izmēri (kokiem – konkrētajai sugai noteiktie), • šobrīd Latvijā nav pilnīgas datu bāzes par aizsargājamiem kokiem un akmeņiem – aicinām piedalīties šādas datu bāzes veidošanā!
Kas atšķirīgs vietējas nozīmes ĪADT? Vietējas nozīmes ĪADT var izveidot un tās aizsardzībai un apsaimniekošanai izdot saistošus noteikumus var jebkura pašvaldība. Visbiežāk vietējā līmenī tiek aizsargāti dabas pieminekļi: dižkoki un ģeoloģiskie pieminekļi, retāk - retas sugas vai biotopi vietējas nozīmes dabas liegumos. Pašvaldība, izveidojot ĪADT, var nodrošināt sev nozīmīgu atpūtas un tūrisma resursu saglabāšanu. Dati par vietējas nozīmes ĪADT nenonāk kopējā ĪADT valsts reģistrā Dabas aizsardzības pārvaldē. Informācija par šīm teritorijām jāmeklē vietējā pašvaldībā. Aicinām pašvaldības nosūtīt informāciju par tās izveidotām ĪADT Dabas aizsardzības pārvaldei iekļaušanai jaunajā dabas datu pārvaldības sistēmā “OZOLS”!
Kas ir Natura 2000 teritorijas? Natura 2000 ir Eiropas Savienības dabas daudzveidības saglabāšanai izveidoto aizsargājamo dabas teritoriju tīkls – Latvijā 332 teritorijas. Natura 2000 teritorijas Latvijā aptver gandrīz visas ĪADT kategorijas un atsevišķus mikroliegumus, izņemot aizsargājamos kokus, dendroloģiskos stādījumus un alejas. Avots: www.eea.europa .eu
Kas ir Natura 2000 teritorijas? • Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju saraksts iekļauts likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pielikumā, bet robežas ir tās pašas, kas noteiktas Latvijas normatīvajos aktos. • Uz jebkuru Natura 2000 teritoriju attiecas nacionālās likumu normas. • Natura 2000 tīklā iekļauti arī daži mikroliegumi, kas Latvijā nav noteikti kā ĪADT.
Normatīvie akti • Likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (02.03.1993.) • Nacionālo parku, dabas rezervātu un biosfēras rezervāta likumi – skat. attiecībā uz konkrētām teritorijām. • MK 09.05.1999. noteikumi Nr. 83 „Noteikumi par dabas parkiem” • MK 15.06.1999. noteikumi Nr.212 "Noteikumi par dabas liegumiem“ • MK 23.02.1999. noteikumi Nr.69 "Noteikumi par aizsargājamo ainavu apvidiem" • MK 05.01.2010. noteikumi Nr. 17 „Noteikumi par aizsargājamām jūras teritorijām” • Ministru kabineta 17.04.2001. noteikumi Nr. 175 "Noteikumi par aizsargājamiem ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem dabas pieminekļiem“
Normatīvie akti (turpinājums) • MK 22.11.2005. noteikumi Nr.888 "Noteikumi par aizsargājamām alejām“ • MK 20.03.2001. noteikumi Nr.131 "Noteikumi par aizsargājamiem dendroloģiskajiem stādījumiem" • MK 16.03.2010. noteikumi Nr. 264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” • ĪADT individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi - skat. attiecībā uz konkrētām teritorijām. Ja individuālie noteikumi nav izdoti, uz teritoriju attiecas vispārējie noteikumi. Ja ĪADT individuālie noteikumi stājušies spēkā pirms 2005.gada 10.novembra, vispārējos noteikumus piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar aizsargājamās teritorijas individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.
Mikroliegumi Mikroliegumi - teritorijas, kuras veido, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus ĪADT. Mikroliegumus var veidot arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja ĪADT funkcionālās zonas nenodrošina aizsargājamās sugas vai biotopa aizsardzību. Parasti mikroliegumi ir mazāki nekā ĪADT (0.1-20 ha, putniem – līdz 200 ha) un to izveidošanas process ātrāks nekā ĪADT, tādējādi operatīvi nodrošinot atbilstošu sugu un/vai biotopu aizsardzības režīmu. Lēmumu par mikrolieguma izveidošanu pieņem Valsts meža dienests (meža zemēs ārpus ĪADT), VARAM (ĪADT un ārpus meža zemēm). Mikroliegums nav ĪADT!
Mikroliegumi Mikroliegumu izveidošanu, aizsardzību un apsaimniekošanu nosaka MK noteikumi Nr.45 "Mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi“, kas izdoti uz Sugu un biotopu aizsardzības likuma pamata. Konkrētas apsaimniekošanas prasības teritorijai nosaka arī eksperta atzinumā norādītie nosacījumi un ieteikumi. Mikroliegumi tiek veidoti īpaši retām un jutīgām sugām un biotopiem, tādēļ informācijas publiskošana par to, kam mikroliegums veidots, var kaitēt dabas vērtībām! Pašvaldības un zemes īpašnieka rīcībā ir nodota informācija par mikrolieguma “objektu”, taču tā nedrīkst tikt publiskota. Piemēram, kartēs nevajadzētu attēlot “medņa mikroliegumus”, “retu augu atradnes”, “melnā stārķa mikroliegumus”. Risinājumi – mikroliegumus atzīmēt plānojuma kartēs kā teritorijas ar aizsardzības statusu, taču nenorādīt sugu vai biotopu (“objektu”).
Dati un datu bāzes, ko uztur Dabas aizsardzības pārvalde • Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju datu bāze (valsts reģistrs) – pašlaik vairs netiek aktualizēta, tiks integrēta jaunajā datu sistēmā. Taču Dabas aizsardzības pārvaldes rīcībā ir jaunākie aktuālie ĪADT robežu un zonējumu dati (vektordati). • Mikroliegumu datu bāze (valsts reģistrs, ierobežotas pieejamības). • Īpaši aizsargājamo augu sugu datu bāze (ierobežotas pieejamības). • Informācijas sistēma “Īpaši aizsargājamie koki” http://vdc2.vdc.lv:8998/lva/dk_read/DK_PCKG_WWW.SAK (brīvi pieejama) • Citi dati (teritoriju inventarizācijas dati, kartējumi, monitoringa dati).
Dabas datu pārvaldības sistēma OZOLS ERAF finansēts, Dabas aizsardzības pārvaldes ieviests projekts „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu elektronizācija” (2009-2011) Tiek izstrādāta informācijas sistēma, kas integrē visas iepriekšminētās datu bāzes un datus, pirmo reizi Latvijā piedāvājot iespēju aplūkot visus pieejamos dabas datus vienuviet.
Kādus datus var pieprasīt Dabas aizsardzības pārvaldē? • ĪADT robežas un zonējumi vektrodatu formā. Katru gadu notiek datu precizēšana vai izmaiņas teritoriju robežās/zonējumos, tādēļ nevajadzētu izmantot pirms dažiem gadiem iegūtus vektordatus, kas ir novecojuši! • Mikroliegumu datu bāze, lēmumi par ML izveidi un atrašanās vietas vektordatu formā. Pašlaik digitizēti visi mikroliegumi (centra koordinātes), poligonu veidā digitizēti ~ 2/3 mikroliegumu. Mikroliegumi tiek izveidoti katru gadu, tāpēc, sniedzot nosacījumus teritorijas plānojumam, DAP sniedz pēdējo svaigāko informāciju. Nevajadzētu izmantot novecojušus datus par mikroliegumiem konkrētajā teritorijā! Valsts mežu dienesta rīcībā ir tikai dati par mikroliegumiem, kas izveidoti meža zemēs!
Ainavu politika Latvijā • 2000. gada 20.oktobrī Eiropas Padome pieņēma Eiropas ainavu konvenciju. • Latvijā likumu „Par Eiropas ainavu konvenciju” pieņēma 2007.gada 29.martā. • Eiropas ainavu konvencijas mērķis ir veicināt ainavu aizsardzību, pārvaldību un plānošanu, kā arī organizēt sadarbību par ainavu jautājumiem Eiropā. Konvencijā noteiktas definīcijas terminiem „ainava”, „ainavu politika”, „ainavu aizsardzība”, „ainavu pārvaldība”, kā arī „ainavu plānošana” un „ainavu kvalitātes mērķis”. • Pieņemot Eiropas ainavu konvenciju, VARAM (kādreizējai RAPLM) šobrīd jāizstrādā savu ainavu politiku, kas ietver principus, stratēģiju un vadlīnijas, lai veiktu pasākumus, kas nodrošina ainavu aizsardzību, pārvaldību un plānošanu. (No www.varam.gov.lv)
Pašvaldību iespējasainavas aizsardzībā, pārvaldībā un plānošanā • ĪADT vispārējo noteikumu 32.1.apakšpunkts, kas attiecas uz aizsargājamo ainavu apvidiem un nacionālo parku un biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonu: ainaviski vērtīgās teritorijās, ja tādas noteiktas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, aizliegts veikt darbības, kas būtiski pārveido ainavu un tās elementus, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un reģionam raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību un ainavas ekoloģisko kvalitāti; • Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumu 4.5.apakšpunkts: ņem vērā saudzējamās ainaviskās teritorijas, izstrādājot teritorijas plānojumu. • Pašvaldībai ir iespējas noteikt savas ainavas aizsardzības prasības un saglabāt savai attīstībai (tūrismam, rekreācijai, iedzīvotāju dzīves kvalitātei) nozīmīgās ainavas vērtības.
ĪADT dabas aizsardzības plāni Pašlaik dabas aizsardzības plāni izstrādāti apmēram 1/3 ĪADT, dažām plāns ir aktualizēts (izstrādāts no jauna). Tāpēc būtiski izmantot plāna jaunāko versiju! Dabas aizsardzības plāni – pieejami elektroniski Dabas aizsardzības pārvaldes interneta mājas lapā www.daba.gov.lv, sadaļā Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.
Dabas aizsardzības plānu statuss • Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumu 30.8.apakšpunkts - dabas aizsardzības plānus ņem vērā, izstrādājot vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu. • Likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 18.pants: 1) apstiprina atbildīgais ministrs, 2) plānam ieteikuma raksturs.
Dabas aizsardzības plānu integrēšana teritorijas plānošanas procesā – ideja, kas jātestē Ieguvumi - vienots plānošanas process: • līdzekļu ekonomija sabiedriskajai apspriešanai, • nav pretrunu par to, kurš plāns svarīgāks. Problēmas: • Vai iespējams realizēt valsts un Eiropas Savienības dabas aizsardzības politiku, ja aizsardzības un izmantošanas noteikumus valsts izveidotās ĪADT nosaka pašvaldības? • Kā plānot lielās ĪADT, kas neatrodas vienas pašvaldības teritorijā? • Dabas aizsardzības plānā būtiska teritorijas izpēte un apsaimniekošanas pasākumu definēšana, kas nav raksturīgi teritorijas plānojumiem. Jautājums diskusijai!
Nosacījumi un atzinumi teritoriju plānojumiem • Ietveram normatīvajos aktos noteikto • Tas, kas nav noteikts normatīvajos aktos – ieteikumu formā • Ieteikumus pašvaldības visbiežāk ignorē, “stiprās” pašvaldības dažkārt neņem vērā arī normatīvajos aktos noteikto Jautājumi diskusijai: Vai ir nepieciešami nosacījumi un atzinumi teritoriju plānojumiem, ja tajos nekas “jauns” nav uzrakstīts? Kā nodrošināt normatīvo aktu ievērošanu plānošanas procesā? Vai nosacījumi un atzinumi palīdz vai tikai traucē? Ko pašvaldības un plānotāji sagaida no valsts institūcijām plānošanas procesā?
Paldies par uzmanību! agnese.priede@daba.gov.lv kristine.vilcina@daba.gov.lv www.daba.gov.lv