Īstenoto ERAF un Kohēzijas fonda aktivitāšu ietekme uz teritorijas ilgtspējīgu attīstību

1. Īstenoto ERAF un Kohēzijas fonda aktivitāšu ietekme uz teritorijas ilgtspējīgu attīstību LR Vides ministrijas Projektu finanšu un atbalsta departamenta direktors Jurijs Spiridonovs 10.12.2010.

2. Investīcijas tautsaimniecības attīstībā Latvijā ES fondi: PHARE, ISPA/KF, ERAF, Transitionfacility, Interreg Norvēģijas valdības un EEZ finanšu instruments Valsts budžets Pašvaldību un to kapitālsabiedrību līdzekļi Privāto uzņēmumu līdzekļi Pasaules banka ERAB Depa, Nefco, NIB, EIB, Sida utt.

3. Kohēzijas politika Paweł Samecki, Eiropas komisārs, kas atbildēja par reģionālo politiku, noteica kohēzijas politikas mērķus šādi: - uzlabot konkurētspēju un nodarbinātību reģionālā līmenī;- veicināt izaugsmi mazāk attīstītajos apgabalos Eiropas Savienībā;- veicināt integrāciju pāri robežām.

4. 2007.-2013.gads Galvenie ES Kohēzijas politikas instrumenti: Eiropas Reģionālās attīstības fonds Eiropas Sociālais fonds Eiropas Savienības Kohēzijas fonds

5. Izmaiņas ES fondu finansējuma apjomā (2004.-2006.gada plānošanas periods salīdzinājumā ar 2007.-2013.g)

6. Izmaiņas ES fondu finansējuma apjomā (2004.-2006.gada plānošanas periods salīdzinājumā ar 2007.-2013.g)

7. ES 2014-2020 Intensīvas diskusijas notiek par šiem trīs virzieniem: ES budžeta kopapjoms un finansējuma sadale starp ES politikām; Kohēzijas politika pēc 2013.gada un tai piešķiramais finansējums; Kopējās lauksaimniecības politikas reforma un tai piešķiramais finansējums.

8. ES 2014-2020 Īpaši rūpīgi tiks analizēti iespējamie samazinājumi divās finanšu ietilpīgākajās ES politikās – Kohēzijas politikā (sastāda 36% no ES kopbudžeta) un Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) (sastāda 42% no ES kopbudžeta). Tā kā Latvijas ieguvums no ES budžeta pamatā veido KLP un Kohēzijas politikas aploksnes, tad tas var būtiski ietekmēt Latvijai pieejamo ES finansējumu. Šobrīd Kohēzijas politikas finansējumu saņem visas 27 dalībvalstīs, un lielākā finansējuma daļa (82%) tiek novirzīta nabadzīgākajiem ES reģioniem jeb t.s. konverģences reģioniem (kuru IKP uz iedzīvotāju <75% no ES vidējā). Latvija, savukārt, uzskata, ka Kohēzijas politikas finansējumu jāsaņem tikai mazāk attīstītajiem, t.i., konverģences reģioniem.

9. Diskusijas par Kohēzijas politikas rezultātiem un nākamo plānošanas periodu Prioritātes 2014.-2020.gada plānošanas periodā būs atkarīgas no diskusijas par iepriekšējo plānošanas periodu rezultātiem Sava viedokļa aizstāvēšanai ir nepieciešams orientēties aktuālajos plānošanas dokumentos, jābūt priekšstatam par diskusiju akadēmiskajā vidē Jāņem vērā tas, ka ir ievērojami mainījušies priekšstati par to, kas īsti ir politikas īstenošanas rezultāts un kādi rādītāji (indikatori) to raksturo

10. F.Barka ziņojums (BarcaReport) Dr.Fabrizio Barca (ģenerāldirektors, Itālijas Ekonomikas un finanšu ministrija) pēc reģionālās politikas komisāres Danutas Hübneres aicinājuma ir sagatavojis neatkarīgu ziņojumu par Kohēzijas politikas efektivitātes novērtējumu, kā arī izstrādājis priekšlikumus politikas reformēšanai pēc 2013.gada. F.Barca. An agenda for a reformed Cohesion Policy. A place-based approach to meeting European Union challenges and expectations, 2009 http://ec.europa.eu/regional_policy/policy/future/barca_en.htm

11. Ietekmes novērtēšanas uzdevums Kas tiek atbalstīts? Ko ietekmē atbalsts? Ietekmes modelēšana – efekts tautsaimniecībā

12. C scenārijs Cits process Rezultāts ES fonda intervence

13. Saņēmēju veidi

14. Ietekmes novērtējums

15. 5.Kohēzijas ziņojums Uz rezultātiem balstītas pieejas izveidošanas sākuma posmā iepriekš jānosaka skaidri un izmērāmi mērķi un rezultātu rādītāji. Rādītājiem jābūt skaidri saprotamiem, statistiski apstiprinātiem, pilnībā atbilstošiem politikas darbībai un tieši saistītiem ar to, precīzi izvēlētiem un publicētiem. http://ec.europa.eu/regional_policy//sources/docoffic/official/reports/cohesion5/index_lv.cfm

16. Ceļā uz politikas ietekmes apzināšanu Vai šādi indikatori ļauj spriest par politikas ietekmi? Atbalstīto projektu skaits Iedzīvotāju skaits apdzīvotajās vietās, kurās tiek īstenoti projekti Apmācīto personu skaits

17. Horizontālā prioritāte Kā viena no horizontālajām prioritātēm, īstenojot ES fondu aktivitātes (projektus) ir noteikta „Ilgtspējīga attīstība” Valsts stratēģiskajā ietvardokumentā (VSID) attiecībā uz šo prioritāti ir norādīts, ka ilgtspējīga attīstība mērķtiecīgi tiek aplūkota kā vides aizsardzība. Vadlīnijas: http://www.vidm.gov.lv/lat/finansu_instrumenti/kohez/?doc=6669

18. Horizontālā prioritāte “Ilgtspējīga attīstība” ES fondu kontekstā horizontālai prioritātei “Ilgtspējīga attīstība” noteikti šādi mērķi: vides piesārņojuma samazināšana un kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, dabas un energoresursu racionāla izmantošana, draudu novēršana iedzīvotāju veselībai, vides piesārņojuma kontrole un uzraudzība, vides apziņas paaugstināšana

19. Projektu skaits uz 2009.gada beigām

20. Atsevišķi kvantitatīvo datu piemēri Pārskata periodā 3.1.4.3.aktivitātes ietvaros noslēgusies sešu projektu īstenošana un to ieguldījumi, kas veicinājuši horizontālās prioritātes īstenošanu un mērķu sasniegšanu ir šādi (viens projekts sniedz ieguldījumus vairākas jomās): Kopējais ieguldījums horizontālās prioritātes īstenošanā pārskata periodā ir 427 716,35 LVL, kas sastāda 1,73% no aktivitātei pieejamā finansējuma. Pārskata periodā 3.6.1.1.aktivitātes ietvaros viena projekta īstenošana ir pabeigta un tā ieguldījums, kas veicinājis horizontālās prioritātes īstenošanu un mērķu sasniegšanu ir šāds: Kopējais ieguldījums horizontālās prioritātes īstenošanā pārskata periodā ir 309 856,06 LVL, kas sastāda 0,15% no aktivitātei pieejamā finansējuma un 13, 9% no projekta līguma summas.

21. Atsevišķi kvantitatīvo datu piemēri

22. Atsevišķi kvantitatīvo datu piemēri

23. Ūdenssaimniecības attīstības projekti 88 pašvaldībās

24. Piesārņotājs maksā princips: tarifu izmaiņas procentos no iedzīvotāju (mājsaimniecību) ienākumiem – dati par 88 projektiem

25. Pakalpojumu pieejamība - notekūdeņu savākšana, % no iedzīvotāju skaita (3.5.1.1. aktivitāte, 88 projektu dati)

26. ES fondu pieejamība nākotnē ES fondu finansējuma pieejamība ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tomēr, neskatoties uz “lielo jautājumu” dominēšanu ir jābūt gataviem sniegt un aizstāvēt priekšlikumus tajās jomās, kuras ir svarīgas konkrētajam sektoram Pamatojums nav un nevar būt naudas nepietiekamība – Latvijā vairākās nozares ir ļoti sarežģīta situācija ar līdzekļu pieejamību Nozarei, ierosinot papildus aktivitātes, jāidentificē tās attīstības mērķi, politikas īstenošanas iespējamā ietekme un šo mērķu ietvaros sasniedzami ietekmes rādītāji. Vides nozarē tiek izstrādāti pamatoti priekšlikumi nākamajam investīciju ciklam. Programmas iznākuma novērtējums atkarīgs no indikatoriem, kuri ļauj spriest par programmas veiksmīgu īstenošanu. Vides ministrija (un turpmāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija) vienmēr būs gatava atbalstīt nozares pamatotus papildus atbalsta virzienus Kohēzijas politikas kontekstā, bet direktīvu mērķu sasniegšana ir galvenā prioritāte.

27. Paldies par uzmanību!www.vidm.gov.lv