A pmācību modulis 3 Vides komunikācija: sadarbības princips 4. nodaļa, 3.daļa Vides izglītība

1. Apmācību modulis 3Vides komunikācija: sadarbības princips4. nodaļa, 3.daļaVides izglītība Ērika Lagzdiņa LU, EVF, Vides pārvaldības katedra

2. Saturs • Vides izglītības pārvaldība • Vides izglītības jēdziens • Vides izglītības vēsturiskās attīstības svarīgākie posmi un koncepti pasaulē, Eiropā un Latvijā • Vides izglītības attīstību ietekmējošie procesi • Vides izglītības pārvaldības instrumenti • Vides izglītību nodrošinošā infrastruktūra un institucionāla sistēma • Vides izglītības saturs • Vides izglītības metodiskie aspekti • Vides izglītības saturs, formas un līdzekļi • SVID analīze:Vides izglītības stiprās un vājās vietas, iespējas • Vides izglītības procesa dalībnieki un mērķa grupas • Vides izglītības piemēri dažādās mērķa grupās • Vides komunikācija atkritumu saimniecības uzņēmumos: Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas piemērs

3. Vides izglītības procesa dalībnieki un mērķa grupas

4. Vides komunikācijas 5 galvenās mērķgrupas

5. Vides izglītības procesa dalībnieki un mērķa grupas: Valsts sektora piemēri Ar Vides ministrijas atbalstu tiek īstenotas būtiskas sabiedrībai VIz programmas: Ekoskolas, Zilie karogi, Zaļais sertifikāts lauku tūrismā u.c. un kampaņas. Ne tikai pati ministrija īsteno šo darbu, bet arī tās sistēmas iestādes; Vides valsts dienests (VVD) un tā 8 reģionālās struktūras (RVP) organizē VIz aktivitātes saviem darbiniekiem, iesaistās lektoru un ekspertu kapacitātē, veic komunikāciju attiecībā uz vides jautājumiem savā teritorijā īpaši uzņēmējiem un attiecībā uz aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu, kur aktīvi izglīto iedzīvotājus. VIz tiek realizēta caur Vides informācija un izglītības centriem, kuru darbība gan pēdējā laikā apsīkusi. Vides pārraudzības valsts birojs Viz aktivitātes realizē netieši caur līdzdalību sabiedriskajās apspriešanās, piedalīšanos semināros, skaidrojošo darbu Dabas aizsardzības pārvalde: DAP īpašais ieguldījums VIz ir tās profesionāli izdotajiem informatīvajiem materiāli par dabas aizsardzību, par atsevišķām ĪADT teritorijām Līdz šim prakse rāda, ka ĪADT administrācijas ir atslēgas institūcijas Viz īstenošanai reģionos. Īpaši aktīvi un profesionāli vides izglītību realizē: GNP, ZBR, TNP u.c. Lielāka daļa vides izglītības speciālistes ir profesionālas vides gides LVĢMA 2006.gadā projekta „Institucionālā stiprināšana Monreālas protokola īstenošanai Latvijā” ietvaros organizēja konkursus skolēniem „3 mm ozona”,

6. Vides izglītības procesa dalībnieki un mērķa grupas:Pašvaldību sektors Vides izglītības aktivitātes izpaužas pašvaldībās, kur eksistē sekojoši priekšnoteikumi: ir tradicionāli spēcīgi Vides izglītības aktīvisti tieši skolu izglītības sistēmā (Jūrmala) ; ir izstrādāti vides politikas plāni ( Cēsis, Liepāja, Ventspils); ir iesaistījušās Zilo karogu kustībā, ka kā obligātu uzliek par pienākumu organizēt Vides izglītību ir mazās pašvaldības, kurās aktīvi darbojas Ekoskolas, kas iesaista pašvaldības administrāciju Vides izglītības procesos (Amatas novads, Priekuļu novads) kur ir laba sadarbība ar uzņēmējiem, kas saistīti ar vides jautājumiem ( Kā piem., ZAAO Valmierā, Cēsīs) pašvaldība ir realizējusi nozīmīgu vides (infrastruktūras) projektu, kur VIz ir bijusi kā komponente un tādejādi veidojusi pašvaldības kapacitāti Starptautiskie pašvaldību sadarbības tīkli (UBC u.c.) ir būtiski iniciatīvu veicināšanai Koncentrētākās VIzaktivitātes risinās ap Vides dienām (Diena bez auto, Zemes diena) Diemžēl Viz netiek integrēta pārdomāti ar citiem VK instrumentiem, tādejādi mazinot iespējamo sinerģiju

7. Kā novērtēt vides izglītības procesus?indikatori • Ieguldītais finansējums vides izglītībā (Ls/g.); • Vides izglītības projektos ieguldītie līdzekļi (Ls/g.) • Vides apmācībās pavadīto dienu skaits darbiniekiem (dienas/g.) • Rīkoto VI aktivitāšu skaits gadā(sk.); • VI tēmu skaits gadā, par ko izdoti informatīvie materiāli(sk.); • Izplatīto informatīvo materiālu skaits(sk.) • Pētījumu un aptauju skaits (sk./g.); • Pozitīvu piemēru apzināšana un popularizēšana (gad.sk.gadā);

8. Vides izglītības procesa dalībnieki un mērķa grupas: Mediju sektors Masu mediji, kas veic Vides izglītības aktivitātes caur informācijas izplatīšanu ir klasificējami sekojoši: Drukātie laikrakstu tipa mediji nacionālā, mazākā mērā reģionālā un vietējā līmenī Žurnāli: specializētie žurnāli ( Vides Vēstis, MMD) pēdējā laikā VIz tematikai pievienojušies daudzi nespecializētie žurnāli, īpaši saistīti ar bērnu audzināšanu, sieviešu žurnāli. TV raidījumi : specializētie ( Vides fakti, Zaļais īpašums, Dabas taka), ziņu un tematiskie raidījumi vidi pavisam nesaistītos raidījumos arvien vairāk ieskanas ar zaļo dzīvesveidu vai vides jautājumiem. Elektroniskie mediji (TV net) Portāli un diskusiju forumi Jaunie sociālās komunikācijas e- kanāli ( Delfi, blogi, twitter )

9. Vides izglītības procesa dalībnieki un mērķa grupas: Uzņēmējdarbības sektors • valsts sektora uzņēmumi • pašvaldību uzņēmumi • privātie uzņēmumi • bankas Tendences • Vides izglītība kļūst par neatņemamu uzņēmējdarbības sastāvdaļu • Viz ir komunikācijas instruments organizācijas mērķu sasniegšanai • Uzņēmumi Vides izglītību realizē arī ar profesionāla Vides izglītības speciālista palīdzību • Uzņēmumi ne tikai realizē atsevišķas Vides izglītības aktivitātes, bet ir izstrādājuši ilgtermiņa programmas: • ZAAO un LZP izglītības programmas Cilvēks vidē • LZP Zaļā skola (2008./ 2009. mācību gadā LZP vides izglītības programmā piedalījās 300 Latvijas skolu !! • LVM Mammadaba meistarklase  • Uzņēmumu finansētie Vides izglītības metodiskie materiāli un pedagogu apmācība ir būtisks ieguldījums Vides izglītības cilvēkresursu attīstībā • Liels skaits uzņēmumu mājas lapās attīsta sadaļu Vides izglītība

10. A/s „Latvijas valsts meži” (LVM) • Kopš 2000. gada ir uzticēta valsts īpašumā esošo mežu apsaimniekošana Latvijā. • Korporatīvajā stratēģijā ir formulēts, kā uzņēmums, racionāli apsaimniekojot valsts mežu, attīstības plāna īstenošanas rezultātā realizēs valsts intereses • gūt peļņu no valsts kapitāla (meža) apsaimniekošanas, saglabāt dabas vērtības un • nodrošināt sabiedrībai pieejamību mežam. • LVM mērķis dabas un vides aizsardzībā ir bioloģiskās daudzveidības (ģenētisko resursu, reto un saimnieciskās darbības apdraudēto sugu un ekosistēmu) saglabāšana un ar to saistīto vides vērtību – augsnes, ūdeņu un ainavu aizsardzība. • 10-12% mežu apsaimniekot ar mērķi saglabāt meža lomu vides vērtību: augsnes, ūdeņu un ainavu aizsardzībā un nodrošinot sabiedrībai izziņas un rekreācijas iespējas mežā; pilnveidot uzņēmuma darbinieku, sadarbības partneru un sabiedrības izpratni par ilgspējīgu meža apsaimniekošanu un vides aizsardzību LVM • Vides politika 2007-2012

11. A/s „Latvijas valsts meži” (LVM) • Mammadaba meistarklase ir pastāvīga un vispusīga iespēja skolām tuvināt mācību procesu dabai. Tā piedāvā 1.-9. klašu skolotājiem un skolēniem apgūt vides izglītības programmu "Izzini mežu" caur atpūtu Mammadaba tūrisma objektos un a/s "Latvijas valsts meži" mežsaimniecībās. Katrai klasei ir iespēja kļūt par Mammadaba Meistarklasi un izvēlēties sev zaļākās balvas! • Skolas klasei vai interešu pulciņam ir viena mācību gada laikā kopīgi jāveic noteiktas meža izzināšanas aktivitātes, par kurām var saņemt noteiktu meistarības punktu un balvu skaitu • Katru pavasari Mammadaba un a/s "Latvijas valsts meži" mežsaimniecības aicina skolas un citus dabas draugus piedalīties gadskārtējās Meža dienās visā Latvijā - stādīt mežu, izlikt putnu būrīšus un sakopt dabu no atkritumiem, par to publiski tiek paziņot ar aktivitāšu kalendāra un mediju palīdzību. • Deviņās Latvijas skolās 2009./2010. mācību gadā sadarbojoties LVM un Izglītības un Zinātnes ministrijai Valsts izglītības satura centram, akreditētas Mammadaba vēstniecības Skatīt tālāk http://www.mammadaba.lv/

12. Latvenergo Energoefektivitātes centrs • Energoefektivitātes centrs ir izveidots ar mērķi konsultēt elektroenerģijaslietotājus par iespējām drošāk un efektīvāk izmantot elektroenerģiju, lietojotdažādas elektroierīces savām ērtībām. • http://www.eec.latvenergo.lv/portal/page?_pageid=73,639480&_dad=portal&_schema=PORTAL

13. Vides politikas komunikācija ISO 9001:2000 ISO 14001:2004 11. 2002. piešķirti 11. 2005. atkārtota sertifikācija

14. Komunikācija caur aprīkojumu

15. Komunikācija ar klientu sadzīves vidē

16. Sadarbība ar “Latvijas zaļo punktu” vides komunikācijai sadzīves vidē

17. Komunikācija atkritumu šķirošanai – rīcības maiņa Ekolaukumi Ekopunkti Papīra, stikla un plastmasas dienas

18. Vides izglītība: apmācības materiāli

19. Sabiedrības informēšana

20. Papildu informācija par Vides izglītību Latvijā • Vides izglītības pārskats (2000) • ir neformāls dokuments, ko izstrādā Latvijas Universitātes Ekoloģiskais centrs (NVO) http://www.liis.lv/vi . Pārskats ieskicē situāciju uz 2000.gadu un attīstības tendences VIz un saziņas jomā Latvijā un aplūko dažas problēmas un šķēršļus, kas kavē tās attīstību. Pārskatā galvenā uzmanība ir pievērsta bērnu un jauniešu VIz un tās iespēju analīzei gan formālajā izglītībā, gan ārpus tās, kā arī profesionālās izglītības sistēmai, augstākajai un pieaugušo izglītībai, to ilustrējot ar piemēriem no dažu organizāciju un iestāžu darbības.Pārskats ir pieejams arī VIDM mājas lapā. • Orhūsas konvencijas nacionālie ziņojumi. • Orhūsas Konvencijas 2. nacionālais ieviešanas ziņojums (2008). Viz jautājumi ziņojumā ir skarti nelielā apmērā, pamatā neformālās izglītības kontekstā, ko veic nevalstiskās organizācijas. Pašlaik tiek gatavots 3.ziņojums, skatīt detaļas • http://www.vidm.gov.lv/lat/darbibas_veidi/vides_informacija_un_sabiedribas_lidzdaliba/ • Vides izglītība augstskolā (2009). • Grāmata, kas izdota Latvijas Universitātē projekta Vides zinātnes studiju satura attīstība un studiju materiālu izstrāde” ietvaros. Būtu uzskatāms par līdz šim izsmeļošāko informatīvi analītisku materiālu par mūsdienu VIz un IIA tendencēm un sasniegumiem augstskolā. • http://www.geo.lu.lv/vides_izglitiba/DDwENGINE/SPAW_RTE/uploads/files/Vides_izglitiba_augstskola.pdf