Apmācību modulis 3 Vides komunikācija: sadarbības princips 2. nodaļa, 4.daļa Sadarbības komunikācijas princips vides pār

1. Apmācību modulis 3Vides komunikācija: sadarbības princips2. nodaļa, 4.daļaSadarbības komunikācijas princips vides pārvaldībā Sintija Kuršinska Prof. Raimonds Ernšteins LU, EVF, Vides pārvaldības katedra

2. Saturs Ievads vides komunikācijā Sadarbības komunikācijas modelis Vides komunikācijas kā sadarbības komunikācijas instrumenti pašvaldībā Vides informācijas instrumenti Vides izglītības instrumenti Sabiedrības līdzdalības instrumenti Videi draudzīgas rīcības instrumenti Sadarbības instrumenti 4. Vides komunikācijas labās prakses piemēri Latvijas piekrastes pašvaldībās

3. Vides komunikācijas labās prakses piemēri Latvijas piekrastes pašvaldībās

4. Vides komunikācija Latvijas piekrastē: labās prakses piemēri - I

5. Dabas Māja Papes dabas parkā, 2001-2007(Ints Mednis, Pasaules Dabas Fonds)

6. Papes dabas parks: vietas raksturojums • Dabas parks • Natura 2000 • Ramsāres teritorija • 22 Eiropas Savienības nozīmes biotopi, 2 augu, 75 putnu un 19 citu dzīvnieku grupu aizsargājamas sugas • Teritoriju šķērso Baltās – Baltijas jūras putnu migrācijas ceļš • Kopējā platība: 51777 ha 

7. Dabas mājas izveides koncepcija PDF iniciatīva Izveides mērķis - izveidot vienotu multifunkcionālu informācijas centru, kura galvenās funkcijas ir: 1. Vides izglītība un pakalpojumi: - “Vienas pieturas vieta” vispārīga informācija par ĪADT DP “Pape” t.i. Dabas vērtības, informācija apmeklētājiem - PDF projektu popularizēšana (LZ utt.) - pakalpojumi parka apmeklētājiem (laivu noma, naktsmājas utt.) 2. Teritorijas administrēšana: - projektu administrēšanas vieta (Phare, Life utt.) - iespējamā ĪADT administrācijas atrašanās vieta.

8. Padarītais 2001. Iegādāts īpašums Pirmais biznesa plāns/ Dabas mājas koncepcija - multifunkcionāls centrs. Projekti par DM pārbūvi atbilstoši biznesa plānam. Uzsākta līdzekļu piesaistīšana/Econet/Prince Bernard Fund/Pin Matra/WWF NL/WWF DK/ WWF SE. 2002. DM vispārējs remonts. Iekārtota DM pastāvīgā ekspozīcija. Iegādātas mēbeles B&B otrais stāvs Iespiests DM promo buklets/info ceļvežos/web. Uzsākta neoficiāla viesu uzņemšana. 2003. Uzsākta oficiāla viesu uzņemšana. Izstrādāti dokumenti finansu plūsmas kontrolei/algots darbinieks Papildus remonti otrajā stāvā. 2004-2007. PHARE projekts/putnu istaba/WC remonti/apsilde. EU LIFE projekta administrācijas vieta DP “Pape” Apmeklētāju uzņemšana. 2008. - Dabas mājas aizvēršana

9. PDF gūtās atziņas Valsts vides politikas nepieciešamība ĪADT bez administrācijas Nepieciešama NVO, valsts un pašvaldību sadarbība

10. Vides komunikācija Latvijas piekrastē: labās prakses piemēri - II

11. Kolkas pamatskola: Piekrastes ekoskolas piemērs (Aiga Ūdre)

12. Kolkas ekoskola Pēc talkas ciemā uzrodas dīvains plastmasas pudeļu vīrs – zohans, kurš aicina cilvēkus nepiemēslot apkārtni

13. Kolkas ekoskola Zaļās aktivitātes: Kāpu sakopšanas talkas, priedīšu stādīšana kāpās Zaļā karoga svētki skolā Sadarbība ar Slīteres Nacionālo parku u.c. organizācijām, konkursi - skolēni Slīteres Nacionālā parka speciālistu vadībā Vīdāles grants karjerā pētīja fosilijas akmeņos - pārgājieni ar jūras putnu vērošanu un ornitologa stāstījumu - Visa mācību gada laikā šķirojam klasēs un skolā atkritumus, vācam un nododam makulatūru. - Anitras Toomas stāstījums par ekoprecēm Latvijas veikalos, pēc tam – dalīšanās pieredzē Piedalījāmies arī Latvijas Daba fonda rīkotajā konkursā ‘Zaļākā klase’ un Zaļās jostas eseju konkursā par baterijām vācam un nododam izlietotās baterijas ‘zaļajai jostai’ Sadarbojoties ar Rendas ekoskolu, piedalāmies plakātu konkursā ‘Ūdens ir dzīvība’

14. Šogad piedalījāmies vides izziņas spēļu konkursā. Tapa sēle ‘’ klimata pārmaiņas’’ Dažādus ar vides izglītību saistītus jautājumus izlemjam Ekopadomes sēdēs Divas reizes gadā dodamies reidos pa klasēm, lai pārbaudītu, kā klasēs taupa elektroenerģiju starpbrīžos un šķiro atkritumus. Laba prakse skolā ir integrētās mācību priekšmetu nedēļas. To laikā skolēni daudzpusīgi izzina nedēļas tēmu, praktiski darbojas. Piem., tēma ‘atkritumi’ Esam mērījuši savu ekoloģiskās pēdas nospiedumu! Rezultāti nebija slikti, bet vienmēr var būt labāk! Marta mēnesī visai skolai zaļās pēcstundas, kurās ir jāpelna punkti sporta zālē un domātavā’- atkal izzinām skolas gada tēmu Marta beigās – projektu nedēļa, kura skolēni veido individuālos vai klašu projektus par skolas gada tēmu un sagatavo materiālus bukletam Materiāli no integrētajām mācību priekšmetu nedēļām un projektu darbiem tiek apkopoti bukletā, kura svinīgie atvēršanas svētki notiek pēdējā skolas dienā. Kolkas ekoskola

15. Vides komunikācija Latvijas piekrastē: labās prakses piemēri - III

16. Sabiedrības līdzdalība Pāvilostas Pelēkās kāpas aizsardzībai(Marita Horna)

17. Sabiedrības līdzdalība Pāvilostas pelēkās kāpas aizsardzībai(Marita Horna) Pateicoties sešu gadu neatlaidīgam darbam, kas nesis represijas, pazemojumus, prieku par izdošanos un galīgo uzvaru, PPK ir ieguvusi dabas lieguma statusu, aizsardzības plānu un individuālos apsaimniekošanas noteikumus. Dabas lieguma platība – 42,5 ha Vērtības – ES aizsargājami biotopi – 2130 * „Ar lakstaugiem klātas pelēkās kāpas” un 2140* ”Pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm”, - ainava, - pavisam 103 augu un ķērpju taksoni (sugas un ģintis) 812 m

18. Galvenie mērķi un uzdevumi Iniciatori: Pāvilostas pilsētas domes Kāpu un zaļās zonas aizsardzības komisija, kas pēc reorganizācijas 2002.gada rudenī nodibina VAK Pāvilostas nodaļu „Dzintarjūra” Sadarbības partneri: Latvijas universitātes mācībspēki Brigita Laime, Didzis Tjarve, Vija Znotiņa u.c., Pāvilostas vidusskolas skolēni, jaunsargi, Pāvilostas baptistu draudze un mācītājs Deniss Doroņins, Rīgas Doma kora skolas audzēkņi, Mākslas akadēmijas studenti, arhibīskaps Jānis Vanags, Pāvilostas iedzīvotāji. • Saglabāt Pāvilostas pelēko kāpu • kā īpaši aizsargājamu biotopu • Neļaut to apbūvēt • Izveidot PPK (sākotnējā iecere • mikroliegumu), pēc tam jau dabas • liegumu • Aktivitātes • Tika rīkotas akcijas, kurās iesaistīti sabiedrībā pazīstami cilvēki, skolu jaunatne, studenti • Kāpas aizsardzībai tika veltīti dievkalpojumi • Notika nemitīgā sarakste ar ministrijām un citām valsts institūcijām • Tika vākti paraksti pelēkās kāpas aizsardzībai (kopā savākti vairāk kā 3000) • Veicām aptauju par dabas vērtībām Pāvilostā • Jaunieši rakstīja un sūtīja vēstules, uzņēma filmas, rakstīja zinātniski pētnieciskos darbus, projekta darbus • Komponēja skaņdarbus • Pieteicās vizītē pie Ministru prezidenta • Uzaicināja ciemos Valsts prezidenti V.Vīķi- Freibergu • Rīkoja foto un mākslas izstādes

19. Biedrība `Ziemeļkurzemes piekraste` - Iedzīvotāju interešu lobijs Slīteres Nacionālajā parkā (Dženeta Marinska) Dibināta 2007.gada 18.novembrī Mērķis - saskaņotas iedzīvotāju ekonomiskās un saimnieciskās vajadzības ar dabas aizsardzības prasībām un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu sakārtotā vidē, nodrošinot indivīda pamattiesību ievērošanu. Apvienojušies - ap 20 piekrastes iedzīvotāji/zemju īpašnieki Aktivitātes Līdzdarbošanās Slīteres nacionālā parka Dabas aizsardzība plāna izstrādē DAP sociālekonomiskais konteksts: Neobjektīvs saimniekošanas veidu izvērtējums SNP teritorijā Neprofesionāls ainavu novērtējums Nesaprotamas procedūras novadgrāvju attīrīšanai SNP teritorijā Ko biedrība panāca? Neitrālā zona visos zvejniekciemos Saturiski atbilstoši izstrādātu nodaļu par ainavām Pasākumus ainavu aizsardzības īstenošanai (piem., ainavu inventarizācija) Priekšlikumus tūrisma attīstībai SNP Konsultācijas ar Vides ministriju - Pirms DAP apstiprināšanas SNP nāk klajā ar ierosinājumu veidot mikro liegumus (melnalkšņu staignājs) privātās zemēs - Biedrība lūdz neapstiprināt VM mikroliegumu izveidi - VM neatbalsta mikroliegumu izveidi - VM pieņem konceptuālu lēmumu noraidīt mikroliegumu (melnalkšņu staignājs) izveidi zvejniekciemu teritorijās

20. Biedrība `Ziemeļkurzemes piekraste` - iedzīvotāju interešu lobijs Slīteres Nacionālajā parkā Riņķa dancis ap novadgrāvjiem un pārpurvojušies ciemi • Pieci Saunaga ciema privātīpašnieki iesniedz lūgumu • atļaut iztīrīt aizsērējušus, aizaugušus novadgrāvjus • SNP dod atļauju tīrīt tikai daļai no īpašumiem • (2 īpašumos no 5), pamatojoties uz to, ka tajos konstatēts • īpaši aizsargājams biotops – melnalkšņu staignājs. • Īpašnieki apstrīd lēmumu Dabas aizsardzības pārvaldē • un gaida atbildi... • Biedrība iesniedzot priekšlikumos SNP DAP, izteica ierosinājumu • izveidot rokasgrāmatu par novadgrāvju apsaimniekošanu SNP • Latvija 2030 stratēģija: • Dabas kapitāla pārvaldība (apvieno vides un ekonomikas aksiomas, ļaujot kombinēt dabas kapitāla pārvaldību ar ekonomisku lēmumu pieņemšanas un attīstības praksēm) • Tirgus instrumentu izveide (jāievieš instrumenti , kas ļautu attīstīt pakalpojumus, kas veicinātu uzņēmēju un zemes īpašnieku iesasiti dabas daudz veidības atjaunošanā) • Dabas aktīvu kapitalizēšana (Latvijas dabas kapitāls paver iespēju attīstīt daudzveidīgu un eksportspējīgu “zaļo ekonomiku”) • Ilgspējīga dzīvesveida veicināšana • Mēs vēlamies dzīvot tādā valstī/nacionālā parkā, kur ir radīti ekonomiskie nosacījumi, pie kādiem dabas un dabas resursu aizsardzība ir izdevīga vietējiem iedzīvotājiem.

21. Vides komunikācija Latvijas piekrastē: labās prakses piemēri - IV

22. ATPŪTAS KOMPLEKSS `KAPTEIŅU OSTA` SALACGRĪVĀ - VIDEI DRAUDZĪGAS UZŅĒMĒJDARBĪBAS PIEMĒRS PIEKRASTĒTija Alondere

23. Tehnoloģiskās inovācijas Ekoloģiju un enerģiju taupošas dzesēšanas un sildīšanas sistēmas (ģeotermālo sūkņu sistēmas) Vietējo ekoloģisko zemes un jūras produktu izmantošana Ekoloģiski orientēta uzņēmējdarbība SIA “Kuivižu osta” atpūtas kompleksa darbības nodrošināšanai tiek piesaistīti vietējie zemnieki un zvejnieki. Atbilstoši kompleksa idejai, pie ziedu mājiņām ir ķirbju, diļļu un garšaugu dobes, kā arī pīlādžu, smiltsērkšķu, mežrozīšu krūmu grupas. Viesnīcas un restorāna ēkai tiek izmantots zaļais jumts (zemes uzbērums ar apstādījumiem).

24. Uzņēmuma vides politika atkritumu šķirošana (sadzīves atkritumi, stikls, pārtika, papīrs); bateriju un akumulatoru savākšana; zemās enerģijas patēriņa spuldzes; videi draudzīgu tīrīšanas un telpu uzkopšanas līdzekļu izmantošana; interjerā izmantots kokmateriāls, lins un dabīgie materiāli; viesiem tiek piedāvāti videi draudzīgi vienreizējās lietošanas trauki; plānots sakopt pludmali un iegūt zilo karogu; kompleksa darbības nodrošināšanai plānots papildināt tehnisko bāzi ar elektrokāriem un nevis automašīnām.

25. Vides māja Liepājā: vides un kultūras apziņas veicināšana caur jauniešu iniciatīvu un brīvprātīgo darbu (Agata Babina, biedrība Radi Vidi Pats)

26. Vides māja Liepājā Dibinātājs: biedrība „Radi vidi pats” Biedrības mērķi: Sabiedriska labuma darbības veikšana, kas saistīta ar pieejamas vides veidošanu jauniešiem aktīvai līdzdalībai sabiedriskajos un sociālajos procesos. Sabiedrības, īpaši jauniešu, izglītošana kultūrvides, pilsētvides un sociālās vides sakopšanai un lauksaimniecības vides uzturēšanai un pilnveidošanai. Aktivitātes: piemēri Vietēja jauniešu iniciatīva “Do it Green” - ar tematiskiem vakariem un radošām darbnīcām saistība ar vides ilgtspeju un resursu ilgtspējīgu izmantošanu. - Izdota “Zaļo padomu rokasgrāmata”, ko veidojuši pasi jaunieši. - Izgatavoto lietu piedāvāšana Liepājas pilsētas svētku maiņas tirdziņā Radošās darbnīcas, ekskursijas ar mērķi iepazīt pilsētas vidi un tās vērtības, iesaistot jauniešus ar ierobežotam iespējām un piedāvājot darbnīcas bez maksas Starptautiskās klimata pārmaiņu akcijas 350 organizēšana sadarbībā ar organizāciju NEXT un Jāņa Brizgas lekcija par globālo sasilšanu. Atkritumu vākšana pludmalē, velobrauciens gāzmaskās Starptautiskās jauniešu apmaiņas par dabas daudzveidību un saglabāšanu U.c.

27. Vides komunikācija Latvijas piekrastē: labās prakses piemēri - V

28. Kolkasrags: dažādu interešu grupu sadarbības piemērs(Jānis Dambītis, SIA `Kolkasrags`) www.kolkasrags.lv

29. Kolkasraga piemērs: dažādu interešu grupu sadarbība kā vietējas ilgtspējīgas attīstības stūrakmens Vietējais uzņēmums - SIA `Kolkasrags` kā: Kolkas Apmeklētāju un informacijas centra dibinātājs Plašas un daudzpusējas sadarbības veicinātājs Starpnieks un sadarbības veicinātājs starp: Vietējiem iedzīvotājiem, Līvu kultūras mantojuma patroniem, Vietējās ĪADT teritorijas administrāciju (Slīteres Nacionālais parks), Vietējo pašvaldību Uzņēmējiem (tūrisms u.c.) Aktivitātes Dokumentālās filmas par vietējiem cilvēkiem un kultūru sadarbībā ar līvu kultūras mantojuma entuziastiem Ikgadējā Vides diena in Kolka (creative workshops, educational activities, games, competitions, beach clean-up actions, concerts etc.) Putnu vērošanas dienas Jūras festivāls Izstādes u.c.

30. Lībiešu kultūras mantojums – iespējas sadarbībai(DŽENETA MARINSKA) Sadarbības formas: • NVO ↔ radoši indivīdi • NVO ↔ pašvaldība • NVO ↔ valsts iestādes • NVO ↔ privātuzņēmēji • Biedrības “Latvijas Nacionālais Parks” un lībiešu kultūras mantojuma pētnieku sadarbība – dokumentālo īsfilmu veidošana • Lībiešu Saieta nams Kolkā Misija -Uzturēt dzīvu lībisko identitāti etniskajā lībiešu apdzīvotajā teritorijā Ziemeļkurzemes jūrmalā, integrējot lībiešu kultūras vērtības mūsdienu kultūras apritē • Lībiešu kultūras mantojums un mārketings