Sporta politikas pamatnostādnes 2013. – 2020.gadam

1. Sporta politikas pamatnostādnes 2013. – 2020.gadam STRUKTŪRA

2. IEVADDAĻA 1. Ievads Iepriekšējais sporta politikas plānošanas periods (Sporta politikas pamatnostādnes 2004.-2012.gadam un Nacionālā sporta attīstības programma 2006.-2012.gadam (NSAP)), to izpildes informatīvie ziņojumi, pētījumi u.tml. 2. Pamatnostādņu sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem un Latvijai saistošajiem starptautiskajiem tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem Valdības rīcības plāns, Stratēģiskie politikas plānošanas dokumenti (Latvija 2030, Nacionālās attīstības plāns); citu nozaru politikas plānošanas dokumenti (piemēram, Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017.gadam, Jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.-2018.gadam), starptautiskie dokumenti (Eiropas sporta harta, ES sporta darba plāns 2011.-2014.gadam, Baltā grāmata par sportu, starptautiskās konvencijas).

3. I. SITUĀCIJAS RAKSTUROJUMS UN SPORTA NOZARES PROBLĒMU FORMULĒJUMS • Institucionālā struktūra un nozares pārvaldība (no 2006.gada). • Valsts finansējums sportam, tā izlietojums pa valsts budžeta programmas 09.00.00 „Sports” apakšprogrammām (piešķirtā finansējuma apjoms, samazinājuma ietekme uz NSAP izpildi, pedagogu algas kritēriju pilnveide, utt.). • Sporta nozari reglamentējošie normatīvie akti (izstrādāto normatīvo aktu un to grozījumu ietekme uz situāciju sporta nozarē Latvijā). • Problēmu formulējums, kuru risināšanai nepieciešams īstenot noteiktu valdības politiku.

4. II. SPORTA POLITIKAS PAMATPRINCIPI, MĒRĶI, MĒRĶGRUPAS UN PRIORITĀTES (1)Pamatprincipi:1. Vienlīdzīgu iespēju princips – radīt iespējas katram indivīdam nodarboties ar sportu un fiziskajām aktivitātēm bez jebkādas diskriminācijas, lai katram, kam ir interese un spējas, būtu dota iespēja uzlabot savu sasniegumu sportā.2. Bērnu un jauniešu pilnvērtīgas fiziskās attīstības nodrošināšanas princips – radīt iespējas katram bērnam un jaunietim apgūt nepieciešamās sporta pamatiemaņas un radīt apstākļus bērnu un jauniešu fizisko spēju pilnveidē.3. Augstākās sporta meistarības un augstas klases sasniegumu sporta atbalstīšanas princips – radīt iespējas izcilu sasniegumu sportistiem pilnībā attīstīt viņu sportiskās un cilvēciskās spējas, meklēt apdāvinātus sportistus, nodrošināt viņiem iespēju trenēties un iegūt izglītību sporta meistarības paaugstināšanas nolūkos, kā arī rūpēties par viņu sabalansētu integrāciju sabiedrībā, attiecīgi attīstot viņu darba karjeras perspektīvas un medicīnisko uzraudzību aktīvo sporta gaitu laikā un pēc aktīvo sporta gaitu beigām.

5. II. SPORTA POLITIKAS PAMATPRINCIPI, MĒRĶI, MĒRĶGRUPAS UN PRIORITĀTES (2) 4. Labvēlīgu sociālo un ekonomisko priekšnosacījumu princips – veicināt tādu sociālo un ekonomisko apstākļu veidošanos, kas nodrošinātu visiem pilsoņiem iespēju nodarboties ar sportu un fiziskajām aktivitātēm, īpašu vērību veltot sociālajam riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām un cilvēkiem ar invaliditāti. 5. Mobilitātes un sociālā dialoga princips – veicināt un attīstīt valsts institūciju un nevalstisko sporta organizāciju sadarbību vietējā un starptautiskajā līmenī. 6. Informācijas pieejamības princips – veikt pasākumus ar sportu saistītās informācijas vākšanai un izplatīšanai. 7. Izpētes attīstības princips – veicināt zinātniskās pētniecības darbu visās sporta jomās, veikt pasākumus minētās informācijas un pētījumu rezultātu apmaiņai un izplatīšanai vietējā un starptautiskajā līmenī. 8. Līdzekļu sadales un izlietojuma atklātuma princips – radīt sistēmu sportam piešķirto valsts budžeta līdzekļu sadalei prioritārajās jomās procentos no attiecīgā gada sporta budžeta.

6. III. RĪCĪBAS VIRZIENI UN UZDEVUMI SPORTA POLITIKAS MĒRĶU SASNIEGŠANAI UN PROBLĒMU ATRISINĀŠANAIRīcības virzieni un attiecīgi darbības rezultāti grupēti atbilstoši sporta politikas apakšmērķiem.IV. PIEDĀVĀTĀ RISINĀJUMA SĀKOTNĒJAIS IETEKMES NOVĒRTĒJUMSSituācijas raksturojums sporta nozarē, sasniedzot pamatnostādnēs definētos politikas mērķus un politikas rezultātus.

7. V.POLITIKAS REZULTĀTI, DARBĪBAS REZULTĀTI UN REZULTATĪVIE RĀDĪTĀJI TO SASNIEGŠANAI • Piemēram: • Rīcības virziens (apakšmērķis): Radīt iespējas iedzīvotājiem nodarboties ar dažāda veida un līmeņa fiziskajām aktivitātēm • Politikas rezultāti: • A1. Veicināta sporta bāzu pieejamību sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām. • A2. Atbalstīti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīto sporta federāciju pasākumi tautas sporta attīstībai. • A3. Atbalstīta pasākumu organizēšana, kas sekmē veselības nostiprināšanu, sociālās saskarsmes, integrāciju, kā arī atpūtu. • Darbības rezultāti: • B1. Organizēts konkurss „Sporta bāzu pieejamība sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām”. • B2.Veicināta vairāku simtu Latvijas ģimeņu un skolēnu iesaistīšanās fiziskajās aktivitātēs. • B3. Sadarbībā ar Veselības ministriju atbalstīta veselību veicinošo sporta pasākumu organizēšana. • Rezultatīvie rādītāji (pa posmiem 2013./2016./2020.): • Organizēto pasākumu vai atbalstīto projektu skaits. • Dalībnieku skaits. • Informatīvi izglītojošo kampaņu skaits, konkursu skaits.

8. VI. PAMATNOSTĀDNĒS PAREDZĒTO UZDEVUMU UN PASĀKUMU PLĀNS

9. VII. IETEKMES UZ VALSTS BUDŽETU NOVĒRTĒJUMSPamatnostādņu īstenošanai nepieciešamais finansējums būs atkarīgs no iesaistīto institūciju plānotajiem izdevumiem, lai risinātu to kompetencē esošos uzdevumus un identificētās problēmas. Tāpat tiks norādīts attiecīgā pasākuma īstenošanai nepieciešamais papildus finanšu līdzekļu apjoms.

10. VIII. PĀRSKATU SNIEGŠANAS UN NOVĒRTĒŠANAS KĀRTĪBA Pamatnostādņu īstenošanu uzrauga Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).Pamatnostādņu ieviešanu nodrošina IZM struktūrvienības, kā arī citas valsts un pašvaldību institūcijas, kas ir iesaistītas sporta politikas īstenošanā un attiecīgi arī norādītas pamatnostādnēs ietvertajā pasākumu īstenošanas plānā. IZM sniedz Ministru kabinetā informāciju par pamatnostādņu īstenošanu divas reizes pamatnostādņu darbības periodā: 1) informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu starpposma novērtējumu 2017.gadā;2) gala ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanu 2020.gadā. Nepieciešamības gadījumā IZM sagatavo grozījumus pamatnostādnēs un iesniedz tos izskatīšanai MK.

11. Paldies par uzmanību!