Kultūra Krievijā 18.-19.gs.

1. Kultūra Krievijā 18.-19.gs. Kulturoloģija 12.klasei

2. 18.gs. otrā puse, Krievijā (Katrīna II) • Pētera I ideoloģija – eiropejiskot Krieviju, likt domāt kā eiropiešiem un piekopt to dzīvesveidu, neizdevās. • Katrīna II aktīvi centās izveidot trešo, jeb vidusšķiru, aktīvi attīstot tirdzniecību un uzņēmējdarbību; • Katrīna II uzmanīgi sekoja literatūras un teātra jaunumiem, atbalstīja zinātniekus un dzejniekus. Tieši pateicoties Katrīnai II tikai izveidota viena no lielākajām mākslas krātuvēm pasaulē – Ermitāža. • Katrīna pievērsa uzmanību pilsētbūvniecībai, mākslai, žurnālistikai un grāmatu izdošanai, sekmējot valsts attīstību.

3. 18.gs. otrā puse, Krievijā (Pēteris I un Katrīna II) Sadzīve un mode Jau pēc Pētera I atgriešanās no ārzemēm, 1698.gadā Krievijā tika ieviesta jauna laika skaitīšanas sistēma – no Jēzus dzimšanas, nevis no pasaules radīšanas. Tādēļ arī Krievijā jauno gadu svin 1.janvārī, ne septembrī. Pēteris I ieviesa likumus, kas kontrolēja, kā cilvēkiem jāģērbjas. Visiem vīriešiem, izņemot garīdzniekus un zemniekus, jānodzen bārda, obligāti jāvalkā īsie ungāru kažociņi, vasarā vācu kostīmi un zābaki. Tērpi bija neveikli un smieklīgi.

4. Pētera I - mode 17.gadsimta beigās ārzemju sūtņi bija pamanījuši, ka krievu sievietēm nav slaida vidukļa un staltas kājas. Tajā laikā par skaistām uzskatīja sievietes ar kuplām formām. Ja “apaļumu” nebija, tika parakstīts gultas režīms uz vairākām dienām, dzirdīja ar maizes degvīnu un bagātīgi ēdināja neļaujot kustēties. Lai iegūtu apaļīgākas formas, sievietes valkāja kleitas vairākās kārtās, gan ziemā gan vasarā. Viena no tām bija no vilnas, bagātākajām no samta. Matiem bija jābūt saņemtiem uz augšu un noslēptiem mazā cepurītē, kurai virsū vēl bija otra. Izlaisti mati simbolizēja bēdas vai sēras.

5. Katrīnas II laika - mode 18.gadsimtā šai modei pienāca beigas. Pēc Rietumu modes, izplūdušos ķermeņus vajadzēja iespīlēt korsetēs un matus, plecus, dekoltē bija jāizceļ. Tika noteikts pārejas laiks, kurā bija jānomaina apģērbs. Vecais apģērbs tika zīmogots, norādot mēnesi un gadu.

6. Katrīna II No 1762.gada Krievijas imperatore, līdz precībām ar Krievijas troņmantinieku (Pēteri III, kurš pie varas bija tikai nepilnus 6 mēnešus) – vācu princese Sofija Federika Augusta. Varu ieguva ar Pētera III gvardes palīdzību. Ieviesa muižnieku kārtas privilēģijas. Nostiprināja Krievijas valsti, tai pievienojot Melnās jūras ziemeļu piekrasti, Krimu, Ziemeļkaukāzu, rietumukraiņu, baltkrievu, lietuvas zemes. Viņai ļoti patika glaimi, taču katru kritiku viņa uztvēra slimīgi, bet savu gaumi uzspieda citiem. Pēteris III Katrīna II

7. Kad Pēteris III tika pasludināts par imperatoru. Viņa valdīšana izsauca daļas mužniecības neapmierinātību, bet nemīlamai sievai draudēja izsūtīšana uz klosteri. 1762. gadā Katrīna II veica apvērsumu. 1764. gadā  Katrīna II veica iepazīšanās ceļojumu pa Baltijas guberņām. Rīgā viņu pieņēma svinīgi, pat par godu viņas vizītei izveidoja strūklaku no sarkanvīna un baltvīna, lai katrs pilsētnieks varētu cienāties. Tas netraucēja Katrīnai II kritiski novertēt Rīgas rātes darbu. Jau 1765. gadā parādījās rīkojums par Rīgas komercdarbību, kas veicināja tirdzniecības attīstību. 1783. gadā valdība attiecināja uz Vidzemi guberņas pārvaldes reformu, vācu muižniecība pārtstāja ievēlēt ierēdņus, tos sāka norīkot valdība. Netiešā veidā tas pavājināja dzimtbūšanas jūgu, jo kaut vai nedaudz ierobežoja vietējās muižniecības varu un patvaļu.

8. Katrīnas II valdīšanas laikā Rīgas iedzīvotāji bija sadalīti birģeros (pilsētas pilsoņos – namniekos) un nebirģeros ( nepilsoņos, kuri nebija namnieki). Pilsoņi bija vācieši, nepilsoņi – pārsvarā latvieši un krievi. 1886. gada 6. augustā Katrīna II atcēla šādu pilsētnieku dalīšanu pilsoņos un nepilsoņos. Pēc viņas nāves imperators Pāvels I atcēla savas mātes reformas un atgrieza Rīgā veco kārtību. Bet viņas valdīšanas laikos balsstiesības ieguva visi bagātie rīdzinieki, rāte tika likvidēta, pilsētas Domes sēdēs piedalījās ne tikai vācieši, bet arī latvieši un krievi. Katrīnas Lielās valdīšanas laikos Rīgā sekmīgi attīstījās krievu uzņēmējdarbība. Semjons Ļeļjuhins dibināja balzama ražošanas fabriku, tirgonis Grjaznovs – pirmo kaut cik lielo metālapstrādes uzņēmumu, Šeļuhins un Djakonovs  – ādas apstrādes manufaktūras. 1789. gadā pēc ķeizarienes pavēles Rīgā dibināja pirmo krievu skolu. Tā tika nosaukta ķeizarienei par godu – ķeizarienes Katrīnas Tautas skola.

9. 1794. gadā Kurzemes muižniecības delegāti uzsāka sarunas ar Krievijas varas pārstāvjiem par iespēju Kurzemes hercogistei pāriet Krievijas Impērijas pakļautībā. Šādu Kurzemes muižniecības  iniciatīvu izsauca politiski nestabīla situācija reģionā, jo Kurzemes hercogistes sizerenvalsts - Reč Pospolita atradās agonijā. 1795. gada janvārī Sanktpēterburgā ieradās hercogs Pēteris Bīrons. Sarunas turpinājās līdz martam. Pēc to beigām  hercogs atteicās no sava troņa par diviem miljoniem rubļu un ikgadējo pensiju  69 tūkstošu dālderu apmērā. 1795. gada 27. maijā Kurzemes hercogiste kļuva par Krievijas Kurzemes guberņu. Tādejādi, Katrīnas Lielās valdīšanas laikos visa mūsdienu Latvijas teritorija nokļuva vienas valsts sastāvā, kas nākotnē būtiski atviegloja vienotas valsts – Latvijas Republikas izveidošanu. Hercogs Pēteris Bīrons

10. Literatūras avoti • 100 ievērojamākās sievietes, “Aplis”, Rīga 2007. • Jauno laiku kultūras vēsture vidusskolām 2, “Raka” 2009. • http://www.russkije.lv/lv/lib/read/catherine-ii.html