Iekšzemes kopprodukts

1. Iekšzemes kopprodukts Marta Paura Klaudija Rudjonoka Lizete Kļaviņa Talsi, 2014

2. Saturs • Makroekonomiskie rādītāji • Iekšzemes kopprodukts • Kopējais pieprasījums un piedāvājums • Makroekonomiskā nestabilitāte • Valsts fiskālā un monetārā politika • Izmantotie informācijas avoti

3. Makroekonomiskie rādītāji • IKP uz vienu iedzīvotāju • reālā IKP pieauguma tempi • inflācijas temps • bezdarba līmenis • investīcijas

4. Galaprodukts un starpprodukts Galaprodukts - paredzēts galīgajam patēriņam Pievienotā vērtība = galaprodukta vērtība - starpprodukta vērtība Galaprodukts Starpprodukti

5. Iekšzemes kopprodukts • Iekšzemes kopprodukts ir valsts tautsaimniecībā gada laikā saražotais galaprodukts naudas izteiksmē. • Nominālo IKP iegūst, summējot galapreču un galapakalpojumu fiziskā apjoma reizinājumu ar konkrētā gada faktiskajām cenām.

6. Nominālais IKP pasaulē 2011. gadā ASV dolāros

7. ATCERIES! IKP=C+G+I+Xn C - patērētāju izdevumi G - valdības izdevumi I - investīcijas Xn - neto eksports (eksports – imports) IKP neieskaita valsts (pensijas, pabalsti) un privātos (dāvinājumi, mantojumi) transfertmaksājumus, darījumus ar vērtspapīriem un lietotām precēm.

8. Kas veido kopējo pieprasījumu? • personiskais patēriņš • investīcijas (uzņēmumu izdevumi) • valsts izdevumi preču iegādei • neto eksports (eksports - imports)

9. Kas ietekmē kopējo pieprasījumu? • izmaiņas patērētāju ienākumos • investīciju izmaiņas • izmaiņas valsts izdevumos • tīrā eksporta izmaiņas • valsts fiskālā un monetārā politika

10. Kopējā piedāvājuma 3 posmi • posms: augsts bezdarba līmenis, ekonomiskā lejupslīde, krīze, nenoslogota ražošanas jauda • posms: ražošanas un nodarbinātības pieaugums • posms: nav iespējams palielināt reālo IKP; palielinās ražošanas izmaksas

11. Kas ietekmē kopējo piedāvājumu? • resursu cenu izmaiņas • dominējošais stāvoklis tirgū • ražīguma izmaiņas • nodokļu izmaiņas • valsts ekonomiskā politika

12. Kurā piedāvājuma posmā atrodas makroekonomiskais līdzsvars? 1. posmā - zems AD un ražošanas līmenis, augsts bezdarba līmenis, iespējams ievērojami palielināt reālo IKP 2. posmā - ekonomika sasniegusi savu potenciālo ražošanas līmeni, ir dabiskais pieaugums, noslogotas ražošanas jaudas 3. posmā - reālais IKP nepalielinās; vajadzība regulēt AS vai AD

13. Ekonomiskās aktivitātes cikla fāzes • Kāpuma fāze: palielinās investīcijas, ražošanas apjomi, nodarbinātība, iedzīvotāju ienākumi, uzņēmumu peļņa • Virsotnes fāze: pieaug cenas, palielinās produkcijas krājumi • Lejupslīdes fāze (recesija, kritums): samazinās ražošana, investīcijas, iedzīvotāju ienākumi, patēriņš, valdības nodokļu ieņēmumi, pieaug bezdarbs, veidojas lieli produkcijas krājumi • Iedobumu fāze(depresija): viszemākais ražošanas līmenis, zemi iedzīvotāju ienākumi, augsts bezdarba līmenis

15. Lielā depresija • 1929. gada 24. oktobris jeb «Melnā ceturtdiena» • ASV vērtspapīru krahs – Ņujorkas fondu biržā lielā ātrumā pārdoti 13 miljoni akciju • 20. gs. Smagākā ekonomiskā krīze pasaulē

16. Lielās depresijas cēloņi • Sabiedrības pārlieku lielais optimisms, operējot ar saviem finanšu līdzekļiem. • Cilvēki, pieaugot labklājībai ASV «zelta divdesmitajos», intensīvi ieguldīja naudu akciju tirgos, kas savukārt pavēra ceļu tirgus spekulācijām. • http://www.youtube.com/watch?v=f8k0jJdqKP0

17. Bezdarbnieku rinda pēc pusdienām Pūlis Volstrītā pēc Volstrītas sabrukuma 1929. gadā

18. Lielās depresijas sekas • Daudzi cilvēki vienā mirklī zaudēja visus ietaupījumus • Akciju tirgus īsā laikā zaudēja 30 mljrd.dolāru, t.i. vairāk nekā ASV valdība iztērēja visa I Pasaules kara laikā. • Stabilizēt valsts finanšu stāvokli izdevās tikai pēc 25 gadiem. • Augsts bezdarbs (ASV – 25%, citviet pat 33%).

19. IKP procentuālās izmaiņas ASV (1929-1939)

20. Krīze Vācijā pēc 1. Pasaules kara • Cēlonis: pārāk lielas kara reparācijas (132 mljrd. zelta marku), okupēts Rūras apgabals. • 1932. gadā bezdarba līmenis sasniedza 30%. • Sekas: hiperinflācija, naudas reforma (1000 mljrd. veco marku = 1 jaunā marka), saņemti amerikāņu aizdevumi, atsākusies ekonomikas izaugsme. • http://www.youtube.com/watch?v=lfwIXdOoWiE

22. Fiskālā politika jeb “ko dara valsts?” Lejupslīdes fāzē: palielina valdības izdevumus, samazina nodokļus, pieļauj budžeta deficītu. Virsotnes fāzē: samazina valdības izdevumus, palielina nodokļus, veido budžeta pārpalikumu. Ekspansīvā politika, kad tiek samazināti nodokļi un palielināti valdības izdevumi; Ierobežojošā politika, kad nodokļi tiek palielināti un valdības izdevumi samazināti.

23. Monetārā politika jeb «ko dara Centrālā Banka?» Lejupslīdē izmanto lētas naudas politiku (palielina naudas piedāvājumu), pērkot valūtas, valsts vērtspapīrus, samazinot procentu likmes un obligāto rezervju prasības Virsotnes fāzē izmanto dārgas naudas politiku (samazina naudas piedāvājumu), pārdodot vērtspapīrus, valūtas, paaugstinot procentu likmes un obligāto rezervju prasības

24. Izmantotie informācijas avoti • Siņicins, M., Biznesa ekonomiskie pamati. Raka, 2001 • http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=d2d2cd2b-0f0f-4ce8-bcdb-26c921a77628&parentType=VirtualSchool&parentId=679 • http://www.delfi.lv/bizness/pasaule/ekonomikas-katastrofas-pedejas-simtgades-smagakas-krizes.d?id=43317657&page=2#ixzz2r2HBxkye • http://en.wikipedia.org/wiki/Great_Depression • http://en.wikipedia.org/wiki/Hyperinflation_in_the_Weimar_Republic