Satelīts Zemes un kosmosa izpētei

1. Valmieras Viestura vidusskolas 12.a klases skolnieka Armanda Repša zinātniski pētnieciskais darbs Satelīts Zemes un kosmosa izpētei Konkursam «Mums pieder debesis 2012».

2. Saturs 1. Ievads 2. Darba mērķis 3. Sauriešu karjeru dīķi 4. Inčukalna gudrona dīķi 5. Secinājumi

3. Ievads Šo darbu veidoju, jo manā dzīvesvietā, Kocēnos, darbojas Latvijas rīkstnieku – zintnieku brālība, un arī es esmu atklājis, ka man piemīt rīkstnieka spējas. Kosmosa tēma mani ir interesējusi kopš bērnības, un es vēlējos apvienot šo interesi ar rīkstniecības spējām un radīt kaut ko praktiski izmantojamu. Es vēlējos parādīt, ka plaša mēroga pētījumus var veikt arī ļoti vienkārši, izmantojot katram pieejamas tehnoloģijas.

4. Darba mērķis Mana darba mērķis ir apstrādāt satelītuzņēmumus no Google Maps un Google Earth, rediģējot tos ar Microsoft Office programmu. Mainot krāsu gammu ir iespējams noteikt dažādus zemes starojumu veidus, pēc tā var noteikt piesārņojumu, gruntsūdeņu līmeni, plūšanas virzienu arī āderes. Es savā darbā izmantoju Sauriešu karjeru dīķu un Inčukalna gudrona dīķu uzņēmumus.

5. Sauriešu karjeru dīķi Netālu no Sauriešu karjerām atrodas Getliņu atkritumu poligons. Uzskata, ka piesārņojums no izgāztuves nenonāk dīķos, taču attēlā ir redzams, ka dīķu ūdens krāsa atšķiras. Tā tam nevajadzētu būt, jo dīķi ir savstarpēji savienoti un ūdens sastāvam vajadzētu būt vienādam. No spektrogrammas attēla var secināt, ka piesārņojums no Getliņiem nonāk arī karjeru dīķos, iespējams, karsta procesa rezultātā. Atsauce: http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=115&what=50

7. Attēlā redzams, ka dīķu krāsa atšķirās, tādēļ arī to ķīmiskais sastāvs nav vienāds. Lai gan krāsu var ietekmēt dziļums, šajā gadījumā atšķirība ir pārāk liela.

8. Inčukalna gudrona dīķi Inčukalna gudrona dīķi tika izveidoti ap 1960. gadu. Gudrons ir jēlnaftas pārstrādes blakusprodukts, kas tika iepildīts dīķos. Dienvidu dīķis tika aizpildīts ar smiltīm. Šī ir viena no vispiesārņotākajām vietām Latvijā. Speciālisti uzskata, ka piesārņojuma izplatīšanos ir grūti paredzēt, pat ar vismūsdienīgākajām tehnoloģijām. Atsauces: http://www.videsvestis.lv/content.asp?ID=85&what=20 http://www.videsprojekti.lv/lv/projektuarhivs/proj151/

10. Attēlā var novērot, ka piesārņojums (rozā krāsa) ir izplatījies aiz dīķiem gruntsūdeņu plūšanas rezultātā.

11. Secinājumi Izmantojot viegli pieejamus resursus un programmas ir iespējams nolasīt informāciju no satelītuzņēmumiem. Protams, lai iegūtu konkrētu informāciju ir jāveic augsnes un ūdens paraugu analīze. Ir iespējams izmantot citas attēlu rediģēšanas programmas, piemēram, Photoshop, kā arī specializētas programmas uzņēmumu iegūšanai augstā izšķirtspējā (piem. GroundMap). Taču pētījums pierāda, ka to var veikt arī ar visiem pieejamiem līdzekļiem.