Projekts

1. Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pieredzes apmaiņas pasākumiCēsīs, Ludzā, Līvānos un Kuldīgā Projekts „Ogres, Lielvārdes, Ikšķiles un Ķeguma novadu pašvaldību darbinieku kapacitātes stiprināšana” «Turbas», 2012. gada 13. jūlijā (piektdienā) IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ!

2. CēsisKo uzzinājām? 2012.gada 3.maijā pieredzes apmaiņas pasākums Cēsu novada pašvaldībā Tēma: būvniecības procesa organizēšanu ES projektu ietvaros Ar pašvaldības struktūru un pēdējiem īstenotajiem projektiem prezentācijā mūs iepazīstināja Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Dita Trapenciereun Nekustamā īpašuma nodaļas būvinženieris Juris Amans

3. CēsisKo redzējām? • Cēsu pils un parka kompleksu, kura rekonstrukcija tapusi, pašvaldībai piesaistot struktūrfondu finansējumu.

4. CēsisKo redzējām? • Cēsu bērnu zinātnes centrs "Z(in)oo", kas piedāvā interaktīvas ekspozīcijas, lai apmeklētāji varētu paši izmēģināt dažādas tehnoloģijas un pārbaudīt dabas likumus. Vidzemes Inovāciju un uzņēmējdarbības centra projekts ir īstenots ar Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstu.

5. CēsisKo redzējām? • Braucienā pa pilsētu iepazināmies ar citiem projektu objektiem un piesaistītā finansējuma izlietojumu, turpinot sarunas par kopīgām problēmām un to risinājumiem. • Pieredzes apmaiņas braucienā tās dalībnieki uzzināja daudz jauna profesionālajā jomā, kā arī guva patīkamas emocijas, apskatot Cēsu pilsētas skaistākos tūrisma objektus. • Cēsis ir Pilsētvides naudas saņēmēji

6. Cēsis Ko secinājām? • Pašvaldībās ir ļoti dažāds funkciju sadalījums starp nodaļām un to darbiniekiem- pie Attīstības nodaļas mēdz būt gan plānotāji, gan zemes ierīcības speciālisti, vides speciālisti, arhitekti, būvinženieriu.c. Būtiskākais projektu ieviešanas un plānošanas laikā ir konstruktīva sadarbība starp projekta vadītāju, iepirkumu speciālistu (juristu), būvinženieri, Būvvaldes speciālistiem, kas ne vienmēr tā ir; • Vājais posms būvniecības procesa organizācijā ir tehniskie projekti, kuru kvalitāti daudz vairāk būtu jākontrolē būvinženierim un Būvvaldei;

7. Cēsis Ko secinājām? • Iepirkumu gaitu lielā mērā nosaka specifikāciju kvalitāte, tāpēc šajā posmā jāpiesaista kvalitatīvs speciālists, nevis projektu vadītājam jāgatavo specifikācijas viņam svešā jomā, balstoties uz teorētisko materiālu; • Ir pareiza izvēle algot iepirkumu speciālistu, nevis iepirkumu organizēt juristam, kurš neorientējas aktuālajā iepirkumu likumdošanā.

8. LudzaKo uzzinājām? 2012.gada 31.maijā pieredzes apmaiņas pasākumā Ludzas novada pašvaldībā Tēma: Par projektu organizācijas vadību ES projektos, par tūrisma attīstību, uzņēmējdarbības attīstības veicināšanas pasākumiem, dokumentācijas apriti, izglītības projektu gaitu un problēmām un citiem jautājumiem. Ludzā mūs sagaidīja Ludzas novada domes priekšsēdētāja Alīna Gendele, priekšsēdētājas vietnieks Edgars Mekšs, pašvaldības izpilddirektors Sergejs Jakovļevsun Attīstības un nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Aivars Meikšāns.

9. LudzaKo uzzinājām? • Ludzas Mūzikas skolā tika sniegts audzēkņu koncerts, ar pašvaldības struktūru un īstenotajiem projektiem prezentācijā mūs iepazīstināja Edgars Mekšs • Prezentāciju par Ludzas novada tūrisma attīstību sniedza Ludzas novada tūrisma informācijas centra vadītāja Līga Kondrāte.

10. LudzaKo redzējām? • Iepazinām Ludzas pilsētas veco apbūvi, plānoto projektu idejas, iepazināmies ar citiem projektu objektiem un piesaistītā finansējuma izlietojumu • Katram no dalībniekiem bija iespēja aprunāties ar attiecīgo Ludzas novada domes speciālistu viņa darba kabinetā. • Ludzas Novadpētniecības muzejā iepazinām Ludzas vēsturi, Latgalei raksturīgo dzīvesveidu. Jo īpaši saistošs bija Ludzas amatnieku centra apmeklējums, kurā iepazinām senlaiku un mūsdienu amatnieku darinājumus, vienlaikus demonstrējot tūrisma, amatniecības un kultūras iestāžu sadarbību.

11. LīvāniKo uzzinājām? 2012.gada 1. jūnijā pieredzes apmaiņas pasākums Līvānu novada pašvaldībā Tēma: Par projektu organizācijas vadību ES projektos, par tūrisma attīstību, uzņēmējdarbības attīstības veicināšanas pasākumiem, dokumentācijas apriti, izglītības projektu gaitu un problēmām un citiem jautājumiem. Līvānos mūs sagaidīja novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods, Plānošanas un attīstības daļas vadītāja Guntas Ozoliņa, Līvānu Inženiertehnoloģiju un Inovāciju centra vadītāja Zane Gaiduka.

12. Līvāni Ko uzzinājām? • Noklausījāmies prezentācijas par projektu izstrādi un ieviešanu, Līvānu novada pašvaldības pieredzi sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu, kā arī prezentāciju par Līvānu novada pašvaldības un uzņēmēju konsultatīvo padomi un par Līvānu Studiju fonda darbību. • Viens no Inženiertehnoloģiju un Inovāciju centra uzņēmumiem- SIA „Ar gaumi” stāstīja savu veiksmes stāstu un par sadarbību ar pašvaldību.

13. LīvāniKo redzējām? • Iepazināmies ar pašvaldības projektu ietvaros rekonstruētajiem un izveidotajiem objektiem- Kutūras centru, Latgales Mākslas un Amatniecības un Aktīvā tūrisma centra darbību, Līvānu novada Centrālo bibliotēku, kur vienīgajā Latvijā ir elektronizēta grāmatu izsniegšana un atdošana.

14. LatgaleKo secinājām? • Latgales viesmīlība nav mīts- to var sajust pat lietišķajā saskarsmē un attieksmē; • Šķita, ka Latgales „atstumtība” gan ir mīts, jo Ludzā un Līvānos ir ļoti sakārtota infrastruktūra, ko, protams, veicinājuši pilsētvides programmas līdzekļi, kas, diemžēl, Rīgas reģiona pašvaldībām nav pieejami; • Iepirkumu dokumentācijas sagatavošanā un iepirkumu norisē piedalās arī pašvaldības jurists, kas nodrošina juridisko atbalstu konfliktsituāciju risināšanā;

15. LatgaleKo secinājām? • Projektu idejas tiek apspriestas domes sēdēs, tādējādi iesaistot deputātus jau projektu sagatavošanas laikā; • Tūrisma attīstība pašvaldības teritorijā iespējama tikai sadarbībā ar pašvaldību un ir stipri atkarīga no personāla iniciatīvas un radošuma; • Tūrismu veiksmīgi var apvienot ar amatniecību un kultūru vienā centrā (Ludzas amatnieku centrs), kurā tiek gan popularizēts kultūras mantojums, izgatavoti dažādi amatnieku izstrādājumi un turpat tie tiek tirgoti;

16. LatgaleKo secinājām? • Pašvaldībām Latgalē attīstīties ļoti palīdz pārrobežu programmu projekti, kurus iesniedz Latgales plānošanas reģions, tādējādi apvienojot vairāku pašvaldību vajadzības vienā projektā, samazinot to administratīvās izmaksas, līdz ar to gūstot priekšrocības, salīdzinot ar pašvaldību iesniegtajiem projektiem; • Projektu plānošanā vajadzētu iesaistīties no to idejas gan Attīstības, gan Finanšu nodaļai, gan Būvvaldei, gan deputātiem; iepriekšējā plānošanas periodā būtu jābūt skaidram, ko būvēs nākamajā, un jāsagatavo tehniskie projekti, jo daudzās programmās nevar vienlaicīgi iekļaut gan projektēšanu, gan būvniecību;

17. LatgaleKo secinājām? • Veiksmīgu uzņēmējdarbības atbalsta modeli var nodrošināt tad, ja šī struktūra ir pašvaldības pakļautībā un ciešā sadarbībā ar Attīstības nodaļu un citiem speciālistiem pašvaldībā, tādējādi nodrošinot abpusēju informācijas plūsmu; • Bibliotēkas modernizācija nodrošina iedzīvotāju, īpaši jauniešu un bērnu, piesaisti;

18. KuldīgaKo uzzinājām? 2012.gada 6.jūlijā pieredzes apmaiņas pasākums Kuldīgas novada pašvaldībā Tēma: par tūrisma veicināšanu, pašvaldības sadarbību ar NVO, uzņēmējiem, ES projektu īstenošanas pieredzi un pašvaldības radošajām aktivitātēm, kā arī individuālas speciālistu tikšanās Kuldīgā mūs sagaidīja Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas 1.vietnieks Viktors Gotfridsonsun Attīstības departamenta vadītāja Agnese Buka.

19. Kuldīga Ko uzzinājām? • Kultūras pārvaldes vadītāja Dace Reinkopaiepazīstināja ar Kuldīgas publisko tēlu, radošajām aktivitātēm un pasākumiem, pasākumu organizēšanā iesaistītajiem speciālistiem, Kuldīgas tēla veidošanu- logo izstrādi u.c.. • Attīstības departamenta vadītāja Agnese Buka iepazīstināja ar pašvaldības īstenotajiem projektiem dažādu fondu programmās, kā arī ar novada pārvaldes struktūru un attīstības plāniem.

20. KuldīgaKo redzējām? • Ceļā pa īstenoto projektu objektiem iepazinām Kuldīgas pilsētas vēsturiskā centra izveidi, koka apbūvi, ēku restaurācijas darbu specifiku un sadarbību ar iedzīvotājiem, plānoto projektu idejas, iepazināmies ar citiem projektu objektiem un piesaistītā finansējuma izlietojumu, turpinot sarunas par kopīgām problēmām un to risinājumiem, tiekoties ar attiecīgajiem speciālistiem. • Īpaši veiksmīgs likās Kuldīgas Pilsētas dārza iekārtošanas projekts, kā rezultātā pilsēta ieguvusi tūrisma objektu vienotu ansambli ar muzeju un Ventas tiltu.

21. KuldīgaKo redzējām? • Biomasas koģenerācijas elektrostacijas apmeklējums bija visai iedvesmojošs un izraisīja interesi visu pašvaldību speciālistiem, kā rezultātā tika nolemts viesoties vēlreiz ar jomas speciālistiem • Padures klētī, kas ir vienīgā Latvijas teritorijā saglabājusies 3-stāvu klēts un kas tikusi atjaunota ERAF projekta ietvaros, iepazinām Kurzemes vēstures liecības, Kuldīgas apkārtnei raksturīgo dzīvesveidu.

22. KuldīgaKo secinājām? Kuldīgas novada devīze „ …” pilnībā attaisnojas visās jomās, jo akcijas, pasākumi un pieeja restaurācijas darbu organizācijai ir ne tikai remontdarbu veikšana, bet radošas darba grupas alternatīvu un dažādu variantu apspriesta, kā rezultātā novadā īstenoti patiesi inovatīvi pasākumi, kā: • SIA „Kuldīgas komunālie pakalpojumi” darbinieki Kuldīgas vecpilsētas iedzīvotājiem (pieteicās 150 iedzīvotāju) piegādā puķu stādus un puķu kastes, kuras izvietot vecpilsētā seno ēku izrotāšanai, līdz ar to pilsēta zied, un pašvaldība ietaupa līdzekļus šā skaistuma uzturēšanai; • cīņā ar privātīpašniekiem par koka apbūves vēsturiskā izskata saglabāšanu tiek izmantotas ne tikai represijas, bet tika organizēta akcija, kuras laikā seno ēku iedzīvotāji varēja pieteikties uz apmācībām par koka logu atjaunošanu, saņēma materiālus šā darba veikšanai, kā arī reālu restauratora palīdzību sarežģītākos gadījumos; rezultātā pieteicās ap 40 iedzīvotāju, un tika atjaunoti vairāk par 120 logiem, saglabājot to senatnīgo izskatu;

23. KuldīgaKo secinājām? • Kuldīgas sakārtotā infrastruktūra- ielas, publiskās ēkas- Rātsnams, muzejs, bibliotēka- tika sakārtota par pilsētvides programmas naudu (Kuldīgai piešķirti ap 6 miljoni latu), kas Ogrei, vienai no retajām Latvijas pilsētām, nav pieejama, līdz ar to Ogres infrastruktūras sakārtotības līmenis stipri atpaliek; • Novada radošo izpausmju pamatā ir komandas darbs; kultūras pasākumi tiek plānoti un organizēti, pašvaldībai sadarbojoties ar Kultūras departamenta un Tūrisma centra, kā arī Sporta un izglītības departamenta speciālistiem; pie tam ne vienmēr tie ir lielbudžeta pasākumi;

24. KuldīgaKo secinājām? Kuldīgas novada administratīvā struktūra ievērojami atšķiras no citu novadu pārvaldes struktūras: • visas novada administrācijas nodaļas, aģentūras, iestādes nav pakļautas vienīgi izpilddirektoram- tās ir sadalītas starp priekšsēdētāja vietniekiem un izpilddirektoru, piemēram, pagastu pārvalžu vadītāji ir pakļauti domes priekšsēdētājam; • Attīstības pārvaldē ir apvienota Būvniecības nodaļa, Attīstības un projektu vadības nodaļa un Nekustamo īpašumu nodaļa; • izveidotas tādas komisijas kā Kultūras, tūrisma un starptautiskās sadarbības komisija (Sociālo lietu komitejai pakļauta), Pagastu attīstības komisija, Būvniecības komisija (pakļautas Attīstības komitejai).

25. KuldīgaKo secinājām Projektu nodaļa darbam izvēlējusies atvērtā ofisa stilu, kas uzlabo komunikāciju un nodaļas darbu, informācijas apriti, un tās neiztrūkstoša darba sastāvdaļa ir sapulču telpa, kā rezultātā netiek traucēts kolēģu ikdienas darbs

26. Mums ir no kā mācīties un ir ar ko dalīties !!!Turpināsim iesākto un brauksim mainīties ar zināšanām viens pie otra!!

27. Paldies !!! Ogres novada Attīstības nodaļa Jana Briede & Dace Grīsle