Latvijas transporta attīstība Pamatnostādnes 2014 - 2020

1. Latvijas transporta attīstība Pamatnostādnes2014 - 2020 LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

2. Pamatnostādņu izstrādes statuss un gaita • Transporta attīstības pamatnostādņu projekts ir izstrādāts, 18.04.2013. izsludināts VSS • Līdz 07.05.2013. bija atzinumu iesniegšanas termiņš • Līdz 07.06.2013. paredzēts organizēt nepieciešamās starpinstitūciju sanāksmes • Līdz 30.06.2013. paredzēts sagatavot pamatnostādņu projektu iesniegšanai MK • Paralēli tiek veikts SIVN LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

3. Atbilstoši NAP 2014-2020 noteiktajam vadmotīvam „Ekonomikas izrāviens” un prioritātēm – „Tautas saimniecības izaugsme”, „Cilvēka drošumspēja” un „Izaugsmi atbalstošas teritorijas”, transporta politikas mērķis ir konkurētspējīga, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma, kas nodrošina augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus, t.sk. ES fondus. LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

4. Prioritātes līdz 2020.gadam · valsts autoceļu sakārtošana (nodrošināta autoceļu saglabāšanas un attīstības ilgtermiņa plānošanas stabilitāte) Politikas rezultāts - Samazināts valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī garums par 95% un reģionālo – par 85%, salīdzinot ar 2012.gadu · dzelzceļa elektrifikācija (svarīgs transporta sistēmas ilgtspējas faktors – nākotnē noteikti palielinās konkurētspēju) Politikas rezultāts – Par 20 % palielināts elektrificēto dzelzceļa līniju garums; CO2 izmeši dzelzceļa kravu pārvadājumos samazinājušies par 60% LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

5. · sabiedriskā transporta sistēmas sakārtošana (nodrošinās labāku sasniedzamību, efektīvāku finanšu resursu izmantošanu, prioritāru dzelzceļa transporta izmantošanu) Politikas rezultāts – Nodrošināta iespēja visiem iedzīvotājiem nokļūt novada centrā, apmeklēt izglītības iestādes, nokļūt darba vietās, valsts un pašvaldību institūcijās to normālajā darba laikā ar sabiedrisko transportu · koordinēta, integrēta transporta koridora piedāvājuma attīstīšana Politikas rezultāts – Kravu apgrozījuma pieaugums ostās straujāks nekā konkurējošo valstu ostās LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

6. Rīcības virzieni transporta politikas īstenošanai 1. Latvija –ilgtspējīgs transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējs · Svarīgi optimāli izmantot savu izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu, lai veicinātu valsts ekonomisko izaugsmi. · Latvijas ieguvums ir iespēja sniegt eksporta pakalpojumus transporta un loģistikas jomā ārvalstu kravu īpašniekiem, tādējādi vairojot darba vietas Latvijā, ceļot IKP un budžeta ieņēmumus valstij un pašvaldībām. ∙ Jāattīsta pieprasījumam atbilstošu TEN-T tīkla infrastruktūru (autoceļi, dzelzceļš, ostas un gaisa satiksmi) LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

7. TEN-T infrastruktūras pamattīkls un visaptverošais tīkls Baltijas valstīs LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

8. Galvenie autoceļi ∙ Nozīmīgākais kvalitatīva autoceļu tīkla ieguvums ir valsts konkurētspējas ievērojama paaugstināšanās ∙ Labā kvalitātē uzturēts autoceļu tīkls veicina valsts ekonomikas funkcionēšanu un attīstību ∙ Latvijas iekšzemes transportā autopārvadājumu loma ir dominējoša ! Baltajā grāmatā Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” nosaka, ka attālumos zem 300 km, arī turpmāk satiksme galvenokārt notiks ar autotransportu. LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

9. Autoceļu finansēšanas modelis/autoceļu finansēšanas avoti ∙ Satiksmes ministrija sagatavojusi priekšlikumu no 2014. gada ieviest autoceļu finansēšanas modeli, kurā 100 % no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa ieņēmumiem un 20 % no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem tiktu novirzīti valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanai un remontam. ∙ Priekšlikums paredz finansēšanas modeli ieviest pakāpeniski, katru gadu 10 % apmērā palielinot autoceļiem novirzāmo daļu no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kas 2020. gadā sasniegtu 80 % apjomu ∙ Priekšlikums tiks izskatīts jauno politikas iniciatīvu ietvaros, gatavojot valsts budžetu 2014.gadam. LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

10. ∙ Transporta attīstības pamatnostādņu projektā 2014.-2020.gadam tiek plānoti divi potenciālie publiskās-privātās partnerības projekti (E67/A7 Ķekavas apvedceļa izbūve un E67/A7 Baltezers – Saulkalne posma pārbūve. ∙ Autoceļu lietošanas nodevu (eirovinjeta), kas paredz kravas transportlīdzekļiem ieviest maksu par ceļu lietošanu, plānots ieviest 2014.gada rudenī. ∙ Nodevu maksās par noteikto valsts galveno autoceļu posmu lietošanu ar transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 12 t un kuri paredzēti tikai kravu autopārvadājumiem. LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

11. NAP2020 noteiktās darbības un paredzētie indikatīvie finanšu resursi LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

12. LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

13. LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

14. Dzelzceļš ∙ Latvijas dzelzceļa tīkla kopgarums ir 1896,9 km, no tiem - 319,5 km ir divvirzienu ceļi 257,4 km elektrificēti ∙ Pēc dzelzceļa tīkla blīvuma (37,2 km uz 1000 km2) Latvija ieņem vienu no vadošajām vietām Eiropā ∙ Dzelzceļa kravu pārvadājumos 81% (60 milj.t.) sastāda tranzīta kravas, no kā lielākā daļa tiek nogādāta ostās, kas ir Austrumu- Rietumu tranzīta koridora loģistikas posma galapunkts Latvijā LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

15. Dzelzceļa satiksmi iedala: Austrumu-Rietumu virziens − nozīmīgs tranzīta kravu pārvadājumu koridors − vienota tehnoloģiskā platforma Ziemeļu-Dienvidu virziens − pārvadājumi samērā maz pieprasīti − sliežu platumu starpība uz PL/LT robežas, ierobežo pārvadājumu ģeogrāfisko tvērumu Iekšzemes pārvadājumi (tie ir blīvāki ap Rīgu). − vienotība ar starptautiskajiem pārvadājumiem 1520 mm tīklā − pārvadājumi samērā maz pieprasīti, jo ir laikietilpīgi un dārgi − pārvadājumi nekonkurētspējīgi ar auto transportu cenu un mobilitātes ziņā − nav ieinteresētības veikt šādus pārvadājumus no pārvadātāju puses − iekšzemes kravu savācējvilcienu kustība samazina infrastruktūras caurlaides spēju tālsatiksmei LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

16. Eirāzijas loģistikas telpa un Latvijas vieta tajā 1520mm LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

17. Austrumu – Rietumu virziena attīstība ∙ Elektrificējot galvenās dzelzceļa līnijas tiks − samazinātas dzelzceļa koridora kopējās izmaksas − paaugstināta konkurētspēja − piesaistītas papildus kravas − samazinātas ārējās izmaksas un slodze videi − nodrošināta atbilstība ES transporta politikai un ilgtermiņa mērķiem. ∙ Pakāpeniski ieviešot ERTMS tiks aizvietotas nolietotās sistēmas, samazinātas darbības izmaksas, radīta perspektīva būtiskiem ietaupījumiem un infrastruktūras jaudas pieaugumam LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

18. Austrumu – Rietumu virziena attīstība ∙ Attīstot Rīgas dzelzceļa mezglu − tiks nodrošināta piekļuve Daugavas kreisā krasta termināliem un palielināta kopējā jauda − tiek veidota bāze Rīgas apvedceļam kravu vilcieniem − tiek samazinātu risku, kas saistīts ar bīstamo kravu pārvadāšanu caur pilsētas centru − nodrošināta atbilstība ES transporta politikai − radīta iespēja nosacīti atbrīvot dzelzceļa tiltu Rīgas centrā pasažieru pārvadājumiem. LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

19. NAP2020 noteiktās darbības un paredzētie indikatīvie • finanšu resursi un to avoti Rietumu- Austrumu dzelzceļa • infrastruktūras atjaunošanai un modernizācijai • ∙ Latvijas dzelzceļa tīkla galveno līniju elektrifikācija • Plašāka elektroenerģijas izmantošana dzelzceļa tīklā paaugstinās valsts tautsaimniecības efektivitāti; • − samazinās vides piesārņojumu, ko rada dīzeļdegvielas izmeši; • − palielina Latvijas tranzīta satiksmes nozares konkurētspēju; • − samazinās enerģijas izmaksām uz kravas vienību; • − samazinās pasažieru pārvadājumu izmaksas. • Indikatīvais finansējums: KF 258,1 milj. LVL, CEF 70 milj. LVL • Rādītājs: Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums – 1023km LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

20. ∙ Nozīmīgāko dzelzceļa mezglu rekonstrukcija • pamat infrastruktūras modernizācija, kā rezultātā tiks novērsta arī austrumu – rietumu koridora šaurā vieta Daugavpils dzelzceļa mezgls, kā vilcienu pieņemšanas • ∙ Vienotas vilcienu kustības plānošanas un vadības sistēmas ieviešana • − paaugstināsies dzelzceļa satiksmes vadības efektivitāte un kustības drošība • starptautiskajos pārvadājumos vilces vienībās varēs izmantot viena veida sakaru terminālus • pieaugs Latvijas transporta koridora starptautiskā konkurētspēja • Indikatīvais finansējums: KF 75,6 milj. LVL LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

21. Ziemeļu – Dienvidu virziena attīstība (Rail Baltica projekts) Projekta realizācija ļautu būtiski atslogot autoceļus un nodrošināt jaunas mobilitātes iespējas iedzīvotājiem, tai skaitā ērtu, ātru un ekonomiski izdevīgu savienojumu ar Rīgas lidostu kā reģiona galveno gaisa transporta centru. ∙ Panākta vienošanās starp Baltijas valstīm turpināt darbu projektā Rail Baltica ∙ Izstrādāts projekta tehniski ekonomiskais pamatojums ∙ 2012. gadā sagatavotas tehniskās specifikācijas iepirkumam  par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu. LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

22. NAP2020 noteiktās darbības un paredzētie indikatīvie finanšu resursi un to avoti Rail Baltica Latvijas posma tehniskās dokumentācijas izstrāde un izbūves uzsākšana ! Ja tiek piešķirts finansējums Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros, tad laika posmā no 2015 – 2022 paredzēts īstenot aktivitātes, kuras saistītas ar RB galvenās līnijas būvniecību, proti: - savienojums ar lidostu Rīga (tsk., Rīgas lidostas termināls dzelzceļa ievadam) - Daugavas šķērsojums (dzelzceļa tilts) Rīgas pilsētas teritorijā - Saulkalnes šķērsojums (multimodāls tilts) (tsk., autoceļu infrastruktūra, kas saistīta ar Saulkalnes šķērsojumu), savienojums ar Rīgas ostu - Rail Baltica 2 pamatlīnijas izbūves uzsākšana (t.sk. zemes iegāde) Indikatīvais finansējums: CEF 590 milj LVL Uzdevuma izpildes rezultātā 2030.gadā pasažieru skaits starptautiskajā dzelzceļa transportā plānots 2.3milj. (2010.gada bāzes vērtība 338 tūkst.) LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

23. Ostas ∙ Latvijā darbojas trīs lielās ostas (Ventspils, Rīga un Liepāja), kuru īpatsvars kopējā kravu apgrozījumā ir 97,9% ∙ Latvijas lielās ostas tiek attīstītas kā vienotas transporta loģistikas ķēdes sastāvdaļas savienojumiem starp Baltiju un pārējām Eiropas Savienības valstīm, NVS valstīm un Āziju ∙ Lai saglabātu esošo kravu plūsmu un piesaistītu jaunas kravu plūsmas, jānodrošina; − attiecīga autoceļu un dzelzceļa kvalitāte − ostu caurlaides spēju − pieprasījumam atbilstošas Eiropas Transporta (TEN-T) tīklā iekļautās ostu infrastruktūru − sekmēt kravas operāciju novirzīšanu no apdzīvotu pilsētu vides LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

24. LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

25. NAP2020 noteiktās darbības un paredzētie indikatīvie finanšu resursi un to avoti Latvijas lielo ostu pamata infrastruktūras sakārtošana un jaudu palielināšanai Rīgas osta - plānots uzlabot kuģošanas drošību pieejas kanālā un ostas akvatorijā, garantēt drošu kuģu ienākšanu ostā (Austrumu un Rietumu molu rekonstrukcija) un veikt kuģošanas kanāla padziļināšanu un paplašināšanu, lai nodrošinātu lieltonnāžas kuģu apkalpošanu. Ventspils osta - plānota pievadceļu izbūve un rekonstrukcija ostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām, kā arī uzlabot kuģošanas drošību veicot piestātņu un molu kapitālos remontus. Liepājas osta – plānota viļņlaužu rekonstrukcija, lai nepieļaut smilts – sanesu ieplūšanu ostas akvatorijā un uzlabotu kuģošanas drošību, kā arī nodrošināt ostas dzelzceļa infrastruktūras attīstību. Indikatīvais finansējums: KF 77.77 milj. LVL Uzdevuma izpildes rezultātā 2020.gadā kravu apgrozījums Latvijas lielajās ostās plānots 116 milj.t (2011.gada bāzes vērtība 67.4 milj.t) LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

26. Gaisa transports − Gaisa transportam ir liela ietekme uz valsts ekonomikas attīstību un tās iekšzemes kopprodukta pieaugumu − Gaisa pārvadājumu apjoma pieaugums veicina citu nozaru it īpaši tūrisma attīstību un ar to saistītais pakalpojumu klāsts − Gaisa transporta pienesums tautsaimniecībai 2010.gadā veidoja 257 miljonus latu vai 2% no IKP − Gaisa transports 2011. gadā apkalpoja 5,1 milj. pasažieru, kā 12 tūkstošus tonnu kravas − Dažādu sliežu platuma dēļ dzelzceļā (1520mm/1435mm), pašlaik gaisa transports ir faktiski vienīgā alternatīva masveida pasažieru pārvadājumiem starp Latviju un pārējo Eiropu. LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

27. NAP2020 noteiktās darbības un paredzētie indikatīvie finanšu resursi un to avoti VAS „Starptautiskā lidosta „”Rīga”” infrastruktūras II. kārtas attīstībai Drošības pasākumi: lidlauka perimetra uzraudzības un piekļuves kontroles infrastruktūras rekonstrukcija, tajā skaitā lidlauka teritoriju nožogojušā žoga rekonstrukcija, apkalpojošā ceļa un avārijas piebraucamā ceļa būvniecība, kā arī piekļuves kontroles punkta rekonstrukcija. IT pilnveide. Lidlauka infrastruktūras rekonstrukcija un lidlauka tehnikas modernizācija, tai skaitā, peronu manevrēšanas ceļu aprīkošana ar ass gaismām, otrās ātrās nobrauktuves izbūve, 110 kV apakšstacijas izbūve. Indikatīvais finansējums: KF 30,94 milj LVL Uzdevuma izpildes rezultātā 2020.gadā apkalpoto gaisa satiksmes pasažieru skaits plānots 6.9 milj. (2011.gada bāzes vērtība 5.1 milj.). [Īstenojot termināļa paplašināšanas projektus (lidostas investīcijas), pieaugums 2020.gadā plānots 8.5 milj.] LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

28. Rīcības virzieni transporta politikas īstenošanai 2. Nodrošināta iekšējā un ārējā sasniedzamība, un augstas kvalitātes mobilitātes iespējas visā valsts teritorijā Nozīmīgs faktors, kas tieši ietekmē sociālekonomisko attīstību pašvaldībās, ir sasniedzamība, proti transporta infrastruktūras pieejamība un stāvoklis. 50% no ceļu ar melno segumu garuma ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Šāds transporta infrastruktūras stāvoklis ierobežo − iedzīvotāju mobilitāti darba vietu un pakalpojumu sasniedzamībai − teritorijas padara nepievilcīgākas dzīvesvietas izvēlei un uzņēmējdarbības veikšanai LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

29. ∙ primāri reģionālo autoceļu esošās infrastruktūras atjaunošana un rekonstrukcija tiks veikta, koncentrējot publisko investīciju atbalstu attīstības centros visā Latvijas teritorijā, proti, ievērojot nacionālās un reģionālās attīstības centru modeli (9+21) ∙ mērķtiecīgs industriālo zonu atbalsts, nodrošinot to sasniedzamību, var sniegt būtisku ieguldījumu ražošanas attīstībā, jo būtiskāko ietekmi uz produktu tirgu attīstību ir publiskās infrastruktūras kvalitāte un ar to saistītās loģistikas izmaksas ∙ uzņēmējdarbības infrastruktūras kvalitāte ir identificēta kā problēma gan no uzņēmumu un to pārstāvošo organizāciju, gan pašvaldību puses. LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

30. ∙ Nozīmīgs reģionālās attīstības atšķirību cēlonis ir arī zema uzņēmējdarbības aktivitāte ∙ Baltijas jūras piekrastes īpašais novietojums vienlaikus ir gan attīstības priekšnoteikums, gan ierobežojums ∙ Lai padarītu piekrastes teritorijas pievilcīgākas uzņēmējdarbībai, nepieciešams uzlabot publisko infrastruktūru, tsk. kuģošanas drošību ziemas navigācijas periodā NAP2020 noteiktās darbības un paredzētie indikatīvie finanšu resursi mazo ostu un uzņēmējdarbību veicinošas infrastruktūras attīstība piekrastē – ERAF 5.9 milj LVL LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

31. LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

32. LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

33. NAP2020 noteiktās darbības un paredzētie indikatīvie finanšu resursi LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

34. Rīga kā reģiona metropole Līdzšinējā galvaspilsētas transporta infrastruktūras un ceļu, kas savieno galvaspilsētu ar tuvējām pilsētām, attīstība nav spējusi pielāgoties straujajam transportlīdzekļu pieaugumam Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju īpatsvars no visiem valsts iedzīvotājiem no 2003.gada līdz 2012.gadam ir palielinājies par 2,7 procentpunktiem, tādējādi palielinot arī slodzi uz infrastruktūru. Rīgas maģistrālo ielu tīkls ir fragmentārs, un tāpēc lielākā daļa Rīgā iebraucošā autotransporta nonāk pilsētas centrā, kā rezultātā palielinās gaisa piesārņojums Līdz ar to nepieciešama Rīgas pilsētas un Pierīgas transporta infrastruktūras, kā arī sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošana. LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

35. Ielu tīkla struktūras attīstības koncepcija LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

36. LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

37. NAP2020 noteiktās darbības un paredzētie indikatīvie finanšu resursi Rīgas kā reģiona metropoles funkciju veikšanai nepieciešamās infrastruktūras uzlabošanai − Multimodālā transporta mezgla izbūve Torņakalna administratīvā centra teritorijā − Rīgas pilsētas tiltu, pārvadu un tuneļu izbūve un rekonstrukcija (nestspējas palielināšana) − Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta uzlabošana (tramvajs) − Rīgas ostas un Rīgas pilsētas integrēšana TEN-T tīklā (ostas pievedceļi) Indikatīvais finansējums: KF 68.2 milj. LVL un ERAF 175 milj. LVL LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

38. Paldies par uzmanību! LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA