270 likes | 539 Views
Aktualitātes radiācijas drošībā. Sagatavoja : Direktors Andris Abramenkovs. Apskatāmās tēmas. Izmaiņas Nacionālajā likumdošanā; Eiropas Savienības Padomes direktīvas ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem (BSS) projekts;
E N D
Aktualitātes radiācijas drošībā Sagatavoja : Direktors Andris Abramenkovs
Apskatāmās tēmas • Izmaiņas Nacionālajā likumdošanā; • Eiropas Savienības Padomes direktīvas ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem (BSS) projekts; • Radiācijas drošības attīstības pamatprincipi
Likumdošanas izmaiņas 08.11. 2012 Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti: • Ministru kabineta noteikumu projekts „Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtība”; • Ministru kabineta noteikumu projekts „Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā”; • Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījums Ministru kabineta 2005.gada 2.augusta noteikumos Nr.581 „Medicīnisko ierīču reģistrācijas, atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība””
Likumdošanas izmaiņas (turp.) • 10.03.2009. Ministru kabineta noteikumi Nr.219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”; • 20.09.2011. Ministru kabineta noteikumi Nr.723 “ Darbību ar jonizējošā starojuma avotiem licencēšanas kārtība”; TOP : • Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”, • Padomes direktīvas ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem (BSS) projekts.
Galvenās izmaiņu jomas Atļauju un Speciālo atļauju ( licenču ) izsniegšana : • Atļaujas izsniedz jonizējošā starojuma avota iegādei un glabāšanai- derīga 1 gadu; • Atļauju un Speciālo atļauju ( licenču ) iesniegumus izskata Licenču un reģistru daļa; • Darba vadītājus nozīmē operators; • Plānotās darbības var veikt ar vienu Speciālo atļauju (licenci); • Speciālo atļauju ( licenču ) iesniegumu izskatīšanas termiņš ir 15 darba dienas; • Licence nav nepieciešama operatora darbībā izmantota radioaktīvo vielu nesaturoša jonizējošā starojuma avota iznomāšanai vai atsavināšanai;
Galvenās izmaiņu jomas (turp.) Darbinieku apstarošanas kontroles un uzskaites kārtība : • Individuālās dozas noteikšanai var izmantot TLD un EPD dozimetrus; • B kategorijas darbinieka saņemtās jonizējošā starojuma dozas novērtējuma apraksts; • Darba vietas monitoringa veikšanas kārtība; • Detalizēti aprakstīta dozu uzskaites grāmatiņas aizpildīšanas kārtība.
Galvenās darbību jomas ( turp.) Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā nosaka: operatoru pienākumus medicīniskajā apstarošanā; prasības radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas programmai; ārstniecības personu, kuras veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, pienākumus medicīniskajā apstarošanā, kā arī nosacījumus medicīnas fiziķu un medicīnas fizikas ekspertu piesaistei medicīniskajās manipulācijās; VVD RDC, Veselības inspekcijas, Nacionālais veselības dienesta un Zāļu valsts aģentūras pienākumus un tiesības attiecībām uz darbībām ar jonizējošā starojuma avotiem medicīniskās apstarošanas laikā; prasības medicīniski radioloģiskajām manipulācijām: radiodiagnostiskās un radioterapeitiskās manipulācijas;
Galvenās darbību jomas ( turp.) nosacījumus pacientu un darbinieku aizsardzībai pret jonizējošo starojumu medicīniskās apstarošanas laikā, prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu apmeklētajiem un brīvprātīgajiem palīgiem, kā arī prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu grūtniecēm, mātēm zīdīšanas periodā un bērniem; jonizējošā starojuma dozu līmeņus, pie kuriem veic pacientu izmeklējumus (diagnostikas standartlīmeņi); prasības radioloģiskajām ierīcēm, to tehnisko parametru novērtēšanai (ierīču funkciju atbilstības testēšana un novērtēšana) un elektrodrošības pārbaudēm; radioloģisko ierīču tehniskos parametrus un to novērtēšanas nosacījumus.
Galvenās darbību jomas ( turp.) nosacījumus personu apstarošanai medicīniskajā vai biomedicīniskajā pētījumā un apstarošanas manipulācijām, kas tiek veiktas apdrošināšanas vai juridiskiem mērķiem bez medicīniskām indikācijām(tiesu medicīniskās manipulācijas). Ministru kabineta 2005.gada 2.augusta noteikumos Nr.581 "Medicīnisko ierīču reģistrācijas, atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība“: “200.1 Medicīnisko ierīču, kas satur jonizējošā starojuma avotu vai ģenerē jonizējošo starojumu, (radioloģiskās ierīces) elektrodrošības pārbaudes un funkciju atbilstības testēšanu un novērtēšanu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsardzību pret jonizējošā starojumu medicīniskajā apstarošanā.”
BSS Direktīvas projekts Saskaņot darba ņēmēju, sabiedrības un pacientu veselības aizsardzību ar jaunākajiem zinātniskajiem datiem un darbībā gūto pieredzi; Integrēt esošos ES tiesību aktus radiācijas aizsardzības jomā; Nodrošināt atbilstību starptautiskajiem standartiem un ieteikumiem; Aptvert visas iedarbības situācijas, tostarp dabisko starojuma avotu iedarbību mājās, kā arī vides aizsardzību.
BSS Direktīvas projekts par medicīnu VII Nodaļa “Pacientu un citu medicīniskai apstarošanai pakļautu personu aizsardzība”; Šajā nodaļā ir iekļautas attiecīgās prasības no Medicīnas direktīvas, tomēr tās ir pastiprinātas, jo īpaši attiecībā uz: Pamatošanas principa piemērošanu; Pacientu informēšanu par veselības apdraudējumiem un ieguvumiem; Informēšanu par devām (dozām); Diagnostikas standarta līmeņiem; Medicīnas fizikas eksperta iesaistīšanu; Nejaušas un netīšas medicīniskās iedarbības novēršanu.
Efektīvā gada doza* *- 3,7 mSv/ gadā, IRSN estimation in 2010, France
Procedūru biežums un saņemtās dozas* *- The French Nuclear Safety Authority Review, Nr. 192, 2011
Radiācijas drošības attīstības pamatprincipi • Pamatojums ( Justification); • Optimizācija (Optimization); • Ierobežošana (Limitation).
Pamatojums Medicīniskajai apstarošanai ir jādod pietiekams gala ieguvums, ja tās radīto potenciālo kopējo diagnostisko vai terapeitisko ieguvumu, ieskaitot tiešo labumu personas veselībai vai labklājībai un labumu sabiedrībai, salīdzina ar individuālo kaitējumu, ko šī apstarošana var radīt, ņemot vērā efektivitāti, ieguvumus un riskus, ko dod pieejamās alternatīvās tehnoloģijas, kurām ir tas pats mērķis, bet kuras neietver apstarošanu ar jonizējošo starojumu vai ietver to mazākā apjomā. Vērā jāņem arī individuālais kaitējums, ko rada medicīniskās radioloģijas personāla un citu personu apstarošana.
Pamatprasības pamatojumam • visus ar medicīnisko apstarošanu saistītos jaunos praktiskās darbības veidus pirms to vispārējas ieviešanas iepriekš pamato; • ar medicīnisko apstarošanu saistītos esošos praktiskās darbības veidus pārskata, ja ir iegūti jauni svarīgi pierādījumi par to efektivitāti vai sekām; • katru atsevišķo medicīnisko apstarošanu iepriekš pamato, ņemot vērā konkrētos apstarošanas mērķus un attiecīgās personas īpatnības.
Optimizācijas pamatprincipi • Visas dozas, kas rodas medicīniskā apstarošanā radiodiagnostikas un invazīvās radioloģijas nolūkos, tiek saglabātas saprātīgi zemā sasniedzamā līmenī atbilstoši mērķim iegūt vajadzīgo attēlveidošanas informāciju un ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus; • Attiecībā uz visu medicīnisko apstarošanu, ko personas saņem radioterapijas nolūkos, mērķa daudzumu radīto apstarojumu plāno individuāli, ņemot vērā, ka ne mērķa daudzumu dozām, ko saņem audi, ir jābūt saprātīgi zemā sasniedzamā līmenī atbilstoši paredzētajam šīs apstarošanas radioterapeitiskajam mērķim.
Optimizācijas pamatprincipi (turp.) • Optimizācijas process ietver aparatūras izvēli, konsekventu adekvātas diagnostiskās informācijas vai terapeitiskā iznākuma radīšanu, kā arī medicīniskās apstarošanas procedūru praktiskos aspektus, kvalitātes nodrošinājumu un pacientu un personāla dozu vai saņemto procedūru noteikšanu un izvērtējumu, ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus. • Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz pacientiem, kas ir pakļauti ārstēšanai vai diagnostikai ar radionuklīdiem, attiecīgi praktizējošais ārsts vai uzņēmums sniedz pacientam vai aizbildnim rakstveida instrukcijas, lai personām, kas kontaktējas ar pacientu, dozas ierobežotu saprātīgi zemā sasniedzamā līmenī un sniegtu informāciju par jonizējošā starojuma radītajiem riskiem. • .
Ierobežošana • Dalībvalstis nodrošina diagnostikas standartlīmeņu izstrādi, regulāru pārskatīšanu un lietošanu radiodiagnostikas izmeklējumiem un, vajadzības gadījumā, invazīvās radioloģijas procedūrām, kā arī atbilstošu norādījumu pieejamību. • Dalībvalstis nodrošina, ka diagnostikas standartlīmeņu pastāvīgas pārsniegšanas gadījumā tiek veiktas atbilstošas vietējas nozīmes pārbaudes un — attiecīgā gadījumā — korektīvi pasākumi.
Ierobežošana (turp.) Dalībvalstis nodrošina, ka ikvienā biomedicīniskā un medicīniskā pētniecības projektā: • iesaistītās personas piedalās brīvprātīgi; • šīs personas ir informētas par apstarošanas riskiem; • personām, kurām no šīs apstarošanas nav gaidāms tiešs medicīnisks ieguvums, ir noteikts dozas ierobežojums; • tādiem pacientiem, kuri brīvprātīgi piekrīt eksperimentālai diagnostiskai vai terapeitiskai praktiskai darbībai un kuriem no šīs darbības ir gaidāms diagnostisks vai terapeitisks labums, attiecīgos dozu līmeņus individuāli plāno praktizējošais ārsts un/vai nosūtītājs.
Kvalifikācijas celšanas iespējas • Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras tehniskās sadarbības starpreģionālie projekti - 2012.-2013. gadu cikls; • Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras tehniskās sadarbības starpreģionālie projekti -2014.-2015. gadu cikls.
Paldies par uzmanību ! Dr. Andris Abramenkovs Radiācijas drošības centra direktors Valsts vides dienests tel. +371-67084305 fax. +371-371 67084212 mob.tel. +371-29103220 e-pasts: andris.abramenkovs@rdc.vvd.gov.lv