2.2. Aizvēstures laikmeta kultūra

1. 2.2. Aizvēstures laikmeta kultūra Ievadjautājumi Senākie izgudrojumi Dzīvesveids Māksla aizvēstures laikmetā Mākslas (kultūras) sinkrētiskais raksturs Tēlotāja māksla Megalītiskā arhitektūra

2. Kādas iezīmes nodala aizvēsturi no vēstures? Aizvēsture ir cilvēces vēstures periods, par kuru nav saglabājušās rakstiskas liecības.

3. Cilvēka sākotnes problēma Kultūra ir veidojusies mijiedarbībā ar cilvēka darbību; tie savstarpēji papildina viens otru, tomēr pastāv jautājums, kad ir radies cilvēks? Neviens nevar atbildēt uz šo jautājumu, jo cilvēka atmiņa tik tālu nespēj iesniegties, kā arī par tik seniem laikiem nav drošu zinātnes avotu, faktu un pierādījumu, tāpēc ir daudzas hipotētiskas ziņas par tiem laikiem, par cilvēku rašanos, attīstību. Pēdējo pusotra gadsimta laikā ir parādījušās daudzas teorijas, sensacionāli atklājumi, tomēr liekas, ka neviens nespēs īsti precīzi atbildēt uz šiem jautājumiem. Daudz ir arī mēģinājumu rast atbildes mitoloģijā, kā arī reliģijā. Pasaules sākotnes problēma cilvēku ir nodarbinājusi visos laikos, un katrā kultūrā pastāv teorijas par pasaules un cilvēka izcelšanos; daudzas no tās dažādām tautām ir kopīgas.

4. Cilvēka evolūcijas shēma HomoNeander- tales 125 000 3/2 000 Australo-piteks 3 000 000 Homohabilis 2 000 000 Homoerektus 1 000 000 HomoSapiens 40 000 35 000 10/9 000 7/6 000 • Akmens laikmets ir sevišķi svarīgs, izšķirošs periods cilvēka evolūcijas procesā. • Australopiteks– darina primitīvus akmens rīkus. • Neandertālietis – apvienojas ciltīs, mājo alās, pazīst uguni, runātspējas vēl stipri neattīstītas, bet saviem mirušajiem jau kapā līdzi deva noderīgas lietas, kas apliecina domāšanas spēju arī abstraktās kategorijās. • HomoSapiens– pirmo reizi pievērsās attēlošanai (māksl. daiļrades sākums), lieto piktogrāfisko rakstu (rakstība no mākslas nodalās mezolītā), apzinās sevi kā sociālu būtni.

5. Senākie izgudrojumi Ko šie attēli tev stāsta par seno cilvēku intelektuālajām spējām?

6. Dabarīki, to darināšna

7. Kā kultūras procesus ietekmēja senā cilvēka prasme iegūt uguni?

8. Kādus vēl vari nosaukt senā cilvēka lielos izgudrojumus?

9. Medicīniskās prasmes Akmens laikmeta cilvēki cietuši no daudz dažādām slimībām, par ko norāda izrakumos atrasto cilvēku kaulu pētījumi.Jau kopš seniem laikiem ir arī attīstījusies ārstniecība. Senie cilvēki mācējuši sadziedēt brūces, izārstēt kaulu lūzumus, pat esot veikuši operācijas, par ko liecina arheoloģiskie izrakumi.

10. Senā cilvēka dzīvesveids Tajā laikā cilvēku dzīvības ilgums bija apmēram 30 gadi, kaut gan dažu zinātnieku domas atšķiras šajā jautājumā, jo ir atrasti izrakumos arī 50 gadus veci un vecāki kauli. Lai ietu medībās, bija nepieciešamas arī zināšanas un prasmes, jo ne visi mācēja jaunos paņēmos, kas izstrādājās gadu gaitā. Ar medniecību bija saistīti arī dažādi rituāli, kas nodrošināja veiksmi medībās - tātad cilvēkiem nodrošinātu dzīvi vismaz konkrētajās dienās, jo tolaik nevarēja veidot nekādus pārtikas uzkrājumus.

11. Dzīve ledus laikmetā Ledus laikmetā cilvēkiem bijis arī jāmeklē drošs, silts miteklis. Domājams, ka uguns izmantošana varētu būt saistīta ar aukstuma periodu, kad lielā aukstuma dēļ tā bija nepieciešama, lai sasildītos. Ledus laikmetā liela nozīme arī bijusi organizētībai un savstarpējai sadarbībai, lai labāk pārciestu auksto periodu.

12. Ar ko nodarbojās senais cilvēks? Pamatos pirmatnējo cilvēku visu brīvo laiku aizņēmuši pārtikas meklējumi, arī augu vākšana, bet brīvais laiks paiet rituālos un atpūtai, spēlēm, savstarpējai apciemošanai.

13. Kas radīja šīs izmaiņas dzīvesveidā?

14. Māksla aizvēstures laikmetā Kas pamudināja seno cilvēku nodarboties ar mākslu? Mākslas darbi tika radīti apzināti, nevis tikai kā nejaušs laika kavēklis. Noteikti sākumā gleznošanu, veidošanu jāsaista ar reliģiskām vajadzībām, dažādiem rituāliem, priekšstatiem. Pirmie vissenākie tēlotājas mākslas centieni attiecas aptuveni uz 40. g.t. p.m.ē.

15. Mākslas (kultūras) sinkrētisms Senajos laikos māksla nepastāvēja kā neatkarīga kultūras sastāvdaļa, bet gan cieši savijās ar citām kultūras formām - reliģiju un mitoloģiju (sinkrētisms), veidojot nedalāmu vienību.

16. Tēlotājas mākslas veidi ap 20.g.t. Glezniecība, tēlniecība, cilnis, gravēti zīmējumi (petroglifi)

17. Ko gleznoja? Pārsvarā tika gleznoti dažādi dzīvnieki, nereti to dabiskā lielumā. Senākajos laikos netika plaši zīmēti sižeti. Domājams, ka dzīvnieku attēli tika izmantoti rituālos kā gleznoto dzīvnieku aizstājēji, bet iespējams, ka arī kā reliģiskie simboli. Lielie dzīvnieki varēja arī tikt pielūgti kā totēmi vai arī tie kalpoja kā augstākā spēka simboli

18. Ar ko gleznoja? The Hall of Bulls, Panoramic view of a cave wallLascaux, France, early period, 15,000-13,500 B.C. Kā krāsvielu pirmatnējie mākslinieki lietoja okeru (dzeltenu, sarkanu, brūnu). Šo minerālkrāsvielu sajauca ar dzīvnieku taukiem. Izmantoja arī sodrējus, ogli melnās krāsas ieguvei.

19. Negatīvās rokas Uz alu sienām un akmeņiem netika atrasti tikai dzīvnieku un cilvēka attēlojumi, bet arī dažādas ģeometriskas figūras, ornamenti, kā arī līnijas, roku nospiedumi. Sastopami bija arī t.s. negatīvie roku nospiedumi, kas tika apvilkti ar krāsu. Domājams, ka tas varēja nozīmēt aizsardzību, vai arī kādu piederības zīmi maģiskajos rituālos.

20. Kāds varēja būt nolūks cilvēka atveidojumam mākslā ? Domājams, ka šāda cilvēku uztvere saistīta ar maģiskiem rituāliem, medību notikumiem, dejām un dzīvnieku pievilināšanas vēlmi Cilvēku attēlojumi paleolītā ir atrodami, bet samērā maz un interesanti ir tas, ka attēlotie cilvēki bieži ir kariķēti, atspoguļoti tikai to apveidi, nevis gleznoti pilnībā kā to darīja ar dzīvniekiem.

21. Paleolītiskās Venēras Pēc 35.g.t. p.m.ē. Parādās pirmās sieviešu skulptūras. Sakarā ar matriarhātu tiek godāta sieviete. Sievietes tēls noteikti ir kalpojis vairāk kā simbols reliģijā un simbols vispār, kas saistās ar zemes auglību, auglību vispār, dzimtas turpinātāju. Villendorfas Venēra

22. Altamiras alas zīmējumi Vieni no slavenākajiem pirmatnējo cilvēku zīmējumiem ir Altamiras alas zīmējumi Ziemeļspānijā. Tā tika atklāta 19.gs. beigās. Atrodot to, radās šaubas, vai tie vispār ir seno cilvēku zīmējumi, jo to meistarības līmenis bija augsts un zinātnieki neuzskatīja, ka pirmatnējais cilvēks spēj ko tādu.

23. Lasko alas zīmējumi Francijā 1940.g. Francijā tika uzieta Lasko ala. To atrada četri zēni, rotaļājoties pie kāda vētras izgāzta koka. Augstas glezniecības īpašības un lieliska saglabātība ļauj šo kompleksu uztvert kā klasisku senās alu glezniecības paraugu. Vēršu zāle

24. Savvaļas zirgs. Lasko ala Francijā. 17000

25. Kas izmainījies vēlīnā paleolīta zīmējumos? Tikai vēlīnajā paleolītā par galveno kļūst sižets. Senajam cilvēkam kļūst svarīgi parādīt darbību, notikumu, rituālu vai medību, vai kādas citas darbības saturu. Zīmējumi no Lasko alas Francijā

26. Megalītiskā arhitektūra Neolīta laikmetā ap 6.-2.gt.p.m.ē., nostiprinoties lopkopībai, lauksaimniecībai, notiek nozīmīgs apvērsums cilvēka attīstībā, domāšanā, attieksmē pret sevi un dabu. Pāreja no matriarhāta uz patriarhātu. • Notiek iespaidīgu akmens būvju, t.s. megalītu tapšanas laiks. • Megalītiskajām būvēm ir trīs tipi: • menhīri; • dolmeni; • kromlehi

27. Menhīri Menhīri – vertikāli stāvoši akmens stabi, kas dažkārt sniedzas līdz 20 m augstumam. Ievērojams skaits menhīru atrasts Anglijas un Francijas teritorijā.

28. Menhīru lauki Bretaņā Šī menhīru aleja apvieno 2813 megalītus, kas sakārtoti 13 rindās.

29. Dolmeni Pēc sava plānojuma tās ir četrstūrainas būves, kas veidotas no rupji tēstām akmens plātnēm. Tās novietotas stateniski un pārsegtas ar vēl vienu lielu plātni. Dolmeni kalpojuši apbedījumiem.

30. Kromlehs Kromlehs – plašā, koncentriskā aplī stateniski izvietoti menhīri. To centrā – akmens plāksne, kas kalpoja upurēšanai. Atsevišķi menhīru pāri pārklāti ar akmens bluķu pārsegumiem.

31. Te notika senie rituāli

32. Pazīstamākais no kromlehiem – Stonhendžā Anglijā