Kultūra 20.gs. 2.puse I

1. Kultūra 20.gs. 2.puse I Kulturoloģija 12.klasei

2. Sociālie apstākļi, ikdiena • Liela daļa Eiropas valstu pārdzīvo smagu krīzi, daudzās pēc uzlidojumiem sagrautajās pilsētās nav elektrības, ūdens, nav pārtikas; • Produktu sadalē ieviesta kartīšu sistēma; • Lielu problēmu rada bēgļi. Pēc kara ap 16 000 000 cilvēku atradās tālu projām no dzimtenes, bez naudas, pārtikas, valodas zināšanām. Freiburga, Vācija 1945.gads

3. Sociālie apstākļi, ikdiena Totalitārisma režīms ir saļodzījies un fašims cietis sakāvi. Tas radīja neziņu par nākotni, nestabilitātes sajūtu Starptautiskie tribunāli tiesāja “galvenos kara noziedzniekus” arī tos, kas kaut mazliet bija sadarbojušies ar vācu okupantiem. Tiesas notika Nīrnbergā un Tokijā. Spriedumi bija bargi – mūža ieslodzījums vai nāves sods. Rietumu kultūra nebija spējusi sevi aizsargāt pret agresīvu barbarismu, tieši pretēji, tā bija izaudzējusi un kultivējusi totalitārismu. Lai vācu iedzīvotāji savām acīm redzētu visu, ko bija maksājusi cīņa par “tīro āriešu rasi”, sabiedroto militārā administrācija organizēja koncentrācijas nometņu apmeklējumus.

4. Sociālie apstākļi, ikdiena Vissmagākā morālā situācija izvērtās Vācijā: • Tauta bija sašķelta un demoralizēta; • Trūkumu un postu smagāku padarīja pazemojošā okupācija un apziņa par nacistu nodarījumiem, kā arī bailes no Hitlera upuru naida; • Nacisti tika tiesāti, bijušajiem sociāldemokrātu partiju biedriem aizliedza strādāt valdības dienestā un darboties politikā; • Vācijas valdība apņēmās maksāt kompensāciju visiem, kas tika izsūtīti uz koncentrācijas nometnēm un palikuši dzīvi; • Eiropu bija pārsteigusi PSRS ar militāro varenību un sirpis un āmurs ko PSRS parādīja uz Reihstāga drupām;

5. Sociālie apstākļi, ikdiena PSRS karogs uz Reistāga ēkas drupām, Berlīne Reistāgs mūsdienās, Berlīne

6. Sociālie apstākļi, ikdiena Pēc uzvaras pār Hitleru, komunisms sāka izplatīties daudz straujākiem tempiem, kas sāka satraukt Rietumeiropas valstis. Daudzās valstīs uzturējās PSRS karaspēks un centieni izrauties no PSRS kontroles tiek apturēti ar bargu pretestību. • Daudzās valstīs pie varas nāk komunisti, arī Āzijas valstīs; • PSRS īsteno agresīvu ārpolitiku, lai popularizētu komunisma ideoloģiju; • Sabiedrība uzzina par represijām Padomju savienībā un attieksmi pret citādi domājošiem; • PSRS sadarbība ar ASV, kura izvērtās kara laikā, pārtop par sāncensību (tiek veidots kodolieroču arsenāls), to dēvē par “auksto karu”; • Parādās termini: rietumu bloks un austrumu bloks;

7. Sociālie apstākļi, ikdiena “Aukstais karš” Aukstais karš ir stāvoklis starp valstīm, kad nenotiek reāla karadarbība, bet cīņa ar pretējo pusi notiek ar ekonomiskām un politiskām darbībām, spiegošanu, kā arī lokālos karos atbalstot cīņu pret pretinieka sabiedrotajiem vai satelītvalstīm. Tā būtība - cīņa starp ASV un PSRS un to sabiedrotajiem par varu pasaulē. Aukstais karš ilga no 1945. gada līdz PSRS sabrukuma sākumam 1991. gadā.

8. Sociālie apstākļi, ikdiena “Aukstais karš” Austrumu bloka valstis, kurās Padomju Savienība mērķtiecīgi realizēja tādu politiku, lai Padomju armijas okupētajās Eiropas valstīs nodibinātu komunistiskus režīmus. • Sociālisma celtniecība. • Visu valstu politiskā atkarība no Maskavas. • Plānveida ekonomika (5 gadu plāns). • Bruņošanās. • Terors pret režīmam neuzticīgajiem cilvēkiem. • Cenzūra. • Ierobežotas pilsoņu tiesības un brīvības. • Vienpartijas režīms. • Ekonomijas stagnācija. • Dalība vai sadarbība ar Varšavas līguma organizāciju, kas tika izveidota 1955. gada 14. maijā kā pretstats NATO.

9. Sociālie apstākļi, ikdiena “Aukstais karš” Pie rietumu bloka valstīm Eiropā piederēja Vācijas Federatīvā Republika, Beļģija, Dānija, Francija, Islande, Itālija, Lielbritānija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle un Turcija. • Kapitālisms. • Brīvā tirgus ekonomika. • Bruņošanās. • Daudzpartiju sistēma. • Vārda, preses u.c. brīvības. • Strauja ekonomikas attīstība. • Dalība vai sadarbība ar NATO, kas tika izveidots 1949. gada 4. aprīlī.

10. Sociālie apstākļi, ikdiena “Aukstais karš” • Militāristi un politiķi darbojās saskaņā ar “Kodolkontroles” doktorīnu (starp kodolarsenālu tika uzturēts līdzsvars) Abas lielvalstis lika nojaust, ka kodoluzbrukuma gadījumā nekavējoties tiks dots prettrieciens, kas varētu ietekmēt visu pasauli globālā mērogā. • Tika stipri ietekmēts sabiedrības psiholoģiskais stāvoklis, jo kodolkonflikts šķita reāls, kas draudēja ar visas cilvēces iznīcināšanu, to pastiprināja masu mediji, tika uzņemtas filmas par atomkaru (1965.gadā BBC uzņemtā filma, lai novērstu paniku tika aizliegta uz 20 gadiem); • Tika būvētas patvertņu sistēmas, notika civilās aizsardzības mācības, kurās tika stāstīts kā sabiedrībai jārīkojas kodol vai ķīmiskā uzbrukuma gadījumā, tika imitētas kara trauksmes, civilo aizsardzību iekļāva skolu mācību programmās.

11. Sociālie apstākļi, ikdiena “Aukstais karš” Par “aukstā kara” neatņemamu sastāvdaļu kļuva propaganda, jeb ideoloģiskā cīņa, kuros galvenokārt iesaistījās masu informācijas līdzekļi (galvenokārt Rietumeiropā) 1947.gadā ar ASV Valsts departamenta gādību tiek nodibināta radiostacija “Amerikas balss”, kura translē PSRS iedzīvotājiem domātu informāciju krievu valodā. Padomju pusē tiek organizēta raidsignāla slāpēšana – tajā frekvencē tika raidīti speciāli traucējumi, kas traucēja saklausīt raidīto tekstu.

12. Sociālie apstākļi, ikdiena “Aukstais karš” 50.gados populāras kļūst filmas un romāni par spiegiem un speciālajiem aģentiem. Sabiedrība tiek noskaņota tās apziņā radot ienaidnieka tēlu. ASV – padomju VDK aģenti. Populāras kļūst filmas par Džeimsu Bondu. PSRS no iedzīvotājiem slēpj, ka ārvalstīs darbojas PSRS izlūkdienestu tīkls un filmās, romānos tiek stāstīts par padomju robežsargu cīņu ar ārzemju spiegiem. Pastiprinās spiegošana valstu starpā, kas tiek tulkota kā kaitniecība

13. Sociālie apstākļi, ikdiena “Aukstais karš” Spiegojot tiek klaji pārkāptas cilvēku tiesības, par kurām iestājas daudzas organizācijas. Daudzi cilvēki protestējot pret cilvēktiesību pārkāpumiem emigrē no ASV (Čārlijs Čaplins) Eiropā aktivizējas PACIFISTI – cilvēku grupas, kas vērsās pret bruņošanās sacensību, pieprasa atbruņošanos

14. Sociālie apstākļi, ikdiena “Aukstais karš” Pacifistu protesta pasākums 1960.g ASV, Ņujorka, Volstrīta

15. Sociālie apstākļi, ikdiena “Aukstais karš” Sevišķi vērienīgas pacifistu akcijas norisinās 50.gadu beigās, 60.gadu sākumā Lielbritānijā (Pacifistu līderis – Bērtrands Rassels) (18 maijs 1872 – 2 februāris 1970) dzimis aristokrātu ģimenē, Lielbritānijā. Britu filozofs, matemātiķis, vēsturnieks un sociālais kritiķis. Aktīvi darbojies pret-kara akcijās un I Pasaules kara laikā (1918.gadā) par to izcietis cietumsodu

16. Sociālie apstākļi, ikdiena “Aukstais karš” Pamazām nāk klajā fakti, kas liecina par kodolsprādzienu ietekmi uz cilvēka veselību. Sākotnēji to mēģina slēpt. Vietās, kas nav tālu no kodolizmēģinājuma poligoniem dzimst garīgi atpalikuši bērni, izplatās “staru slimība” ko sāk ārstēt 60.gadu vidū, līdz beidzot 70.gados “aukstajā karā” iestājas atslābums. Tiek meklēti citi konfliktu risinājumu ceļi. Līdz ar PSRS sabrukumu Austrumu un Rietumu konfrontācija pārstāj eksistēt.

17. Literatūras avoti • Kultūras vēsture XX gadsimts, “Raka” 2002. • http://en.wikipedia.org/wiki/Bertrand_Russell • http://lv.wikipedia.org/wiki/Aukstais_kar%C5%A1