Reģionālo augstskolu loma Latvijas līdzsvarotā attīstībā Baiba Rivža, Dace Vīksna

1. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas 50.jubilejai veltītā starptautiskā konference Reģionālo augstskolu ilgtspējīga attīstība Eiropas izglītības telpā Reģionālo augstskolu loma Latvijas līdzsvarotā attīstībā Baiba Rivža, Dace Vīksna Anda Vītiņa, Aina Briģe Liepāja, 2004.gada 4.novembris

2. Jautājumi 1. Pasaules skatījums par reģionālo augstskolu attīstību 2. Sociāli ekonomiskā vide Latvijā 2.1. Rīga un pārējā Latvija 2.2. Tautsaimniecības stratēģijas apstiprināšana MK 17.08.2004. 3. Studējošie Latvijas reģionos 4. Reģionālo augstskolu stiprās puses un izaicinājumi 5. Paveiktie labie darbi 6. 2004./2005. studiju gada uzdevumi

3. 1. Pasaules skatījums par reģionālo augstskolu attīstību

4. Eiropas Augstākās izglītības asociācijas forumā Barselonā š.g. 5.- 8. septembrī “Zināšanu balstīta sabiedrība sabiedrības krustcelēs” sekcija Reģionālā attīstība, inovācija un augstākā izglītība

5. 2. Sociāli ekonomiskā vide Latvijā 2.1. Rīga un pārējā Latvija

6. Rīgas reģiona esošā situācija

7. Pagājušā gadā vidēji mājsaimniecības patēriņa izdevumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī bijuši 100 lati; pilsētu mājsaimniecībās – 114, bet laukos – 73 lati. Patēriņa jomā palielinās plaisa starp pilsētām un laukiem, kā arī starp Rīgu un pārējo Latvijas daļu.

8. Laukos patēriņa izdevumi uz ģimenes locekli auguši tikai par 3,7 procentiem, trīs reizes lēnāk nekā pilsētās un četras reizes lēnāk nekā Rīgā.

9. Mājsaimniecības patēriņa izdevumu struktūra reģionos(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, latos) Visas mājsaimniecības - 100 Rīgas – 137 Kurzemes – 87 Vidzemes – 80 Zemgales – 80 Latgales – 69

10. Bezdarbnieku un ilgstošo bezdarbnieku skaits sadalījumā pa reģioniem 2003. gada 31. decembrī

11. Bezdarbnieku sadalījums pēc izglītības 2003. gada 31. decembrī (%)

12. 2.2. Tautsaimniecības stratēģijas apstiprināšana MK 17.08.2004.

13. Nodarbinātības līmenis

14. Bezdarba līmenis

15. IKP Latvijā uz 1 iedzīvotāju no vidējā IKP Eiropas Savienībā

16. 3.Studējošie Latvijas reģionos

17. Daugavpils Universitātē, Rēzeknes Augstskolā un Liepājas Pedagoģijas akadēmijā līdz 80 – 85 % studējošo kontingenta veido attiecīgā reģiona iedzīvotāji

18. 1. kursā imatrikulēto studentu skaits atkarībā no reflektantu dzīvesvietas • neskaitot uzņemtos studentus no ārvalstīm.

19. Studiju jomas valsts augstskolās

20. Kopējais finansējums uz vienu studentu reģionālajās augstskolās 2002. gadā

21. Studiju maksa (Ls) 2003./2004. st. g.

22. 4. Reģionālo augstskolu stiprās puses un izaicinājumi

23. Stiprās puses • Iespēja iegūt kvalifikāciju dzīves vietas reģionā • Studiju maksa ir zemāka nekā galvaspilsētā • Reģionālā augstskola un citu augstskolu tīkls nodrošina iespēju plaša spektra izglītības pieejamību • Reģionālās augstskolas ir katra reģiona lielākais dārgums, jo nodrošina inovatīvās domāšanas un tehnoloģiju pārnesi, kā arī nostiprina demokrātiju

24. Izaicinājumi • Studiju programmu atbilstības darba tirgum pastiprināšana • Motivācijas veicināšana pasniedzēju kvalifikācijas nepārtrauktai paaugstināšanai • Sadarbības veicināšana ar vietējām pašvaldībām • Studiju telpu nepietiekamības novēršana (piem., Vidzemes Augstskolā) • Materiāli tehniskās bāzes nodrošināšana

25. Tendences • Sociālās zinātnes joprojām pievilcīgas • Zema interese par eksaktajām un dabaszinātnēm • Pēc iestāšanās ES ir pieaugusi vides zinātņu loma • Vērojams lauksaimniecības speciālistu trūkums, tomēr interese par šo jomu nepaaugstinās • Interesi par tūrisma programmām vairo labas prakses iespējas gan Latvijā, gan ārvalstīs apmaiņas programmu ietvaros

26. 5. Paveiktie labie darbi

27. Pedagogu minimālās mēneša darba algas augstākās izglītības iestādēs Avots: www.mk.gov.lv

28. Studējošo kredītu dzēšana 2004.gadā Studējošo kredītu dzēšanai valsts un pašvaldību institūcijās paredzēti 310 850 latu → 200 speciālistiem: 112 skolotājiem 20 mācību spēkiem un zinātniekiem 25 sociālajiem darbiniekiem 15 aktieriem, arheologiem, bibliotekāriem 15 veselības aprūpes speciālistiem 7 valsts pārvaldes vecākajiem speciālistiem 6 vides speciālistiem, arhitektiem

29. Studiju kredītu dzēšana 2004.gadā Studiju kredīta dzēšanai valsts un pašvaldību institūcijās paredzēti 5 036 latu → 177 speciālistiem.

30. Sākot ar šo studiju gadu, darba devējiem, kas apmaksā savu darbinieku studijas bakalaura un maģistra grāda iegūšanai dabaszinātnēs, matemātikā un inženierzinātnēs, kā arī visiem doktorantiem, par segto mācību maksu vai atmaksāto studiju kredīta pamatsummu nebūs jāietur algas un sociālie nodokļi.

31. 6. 2004./2005.studiju gada uzdevumi

32. Reģionālo augstskolu attīstības sekmēšana • Zinātnes likuma grozījumu pieņemšana • Augstskolu likuma atvēršana un grozījumu pieņemšana • Jaunās stipendiju kārtības iedibināšana • Doktorantūras attīstība

33. Neceri zeltu nest azotē,   tev lemts ir - atrast un pazaudēt.   Granīti visi kļūst zvirgzdaini,   der tikai skatieni dzirkstaini,    no sevis un šodienas atrauti,    ar nākotnes nojautām apkrauti.(Ojārs Vācietis)

34. Pateicos par Jūsu uzmanību!