Latvijas Būvinženieru savienības XX kongress

1. Latvijas Būvinženieru savienības XX kongress 2008. gada 29. marts LBS Valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume

3. 1988. gads PSRS Celtniecības komitejas priekšsēdētājs Nikolajs Batuļins: „Mūsu celtniecības zemā kvalitāte ir nacionāla nelaime. To izsauc projektētāju un pasūtītāju nevīžība, nolaidība un nezināšana, bet galvenais samierināšanās ar eksistējošo līmeni, pieņemot to par objektīvu realitāti”.

5. 1989. gads. Situācija valstī • Būvniecības nozares uzņēmumos strādā ~ 9000 būvinženieri; • būvniecības jautājumi (apmācība, pētniecība, projektēšana, būvniecība, nozares vadība) tiek risināti 256 dažāda rakstura valsts un kooperatīvajos uzņēmumos; • būvniecības jautājumus valstiskā līmenī risina Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks - Valsts Celtniecības un arhitektūras komitejas priekšsēdētājs (Jānis Lancers), darba koordināciju nodrošina Ministru Padomes Celtniecības nodaļa (vadītājs - Rodrigo Pelsis); • būvniecības likumdošanas jautājumi ir Valsts Celtniecības un arhitektūras lietu komitejas pārziņā (priekšsēdētāja 1. vietnieks, ministrs Alberts Krols), bet celtniecības jautājumus koordinē tā pati komiteja (priekšsēdētāja 1. vietnieks Nikolajs Kaftailovs);

7. 1989. gads. Situācija valstī • būvniecības objektu projektēšanu un celtniecības autoruzraudzību PSRS galveno projektēšanas institūtu uzraudzībā centralizēti īsteno valsts teritoriālie un zonālie, kā arī nozaru projektēšanas institūti: Rūpnīcprojekts, Pilsētprojekts, Laukuprojekts, Agroprojekts, Ceļuprojekts, Komunālprojekts, Siltumelektroprojekts un citi; • celtniecību valstī Celtniecības ministrijas sistēmā teritoriālo vai specializēto trestu vadībā veic pārvietojamās mehanizētās kolonas (PMK), bet Laukuceltnieka sistēmā Starpkolhozu celtniecības organizācijas (SCO). Ievērojamu būvdarbu apjomu katru gadu izpilda iestādes un organizācijas saimnieciskā kārtā.

8. Nepieciešama jauna profesionāla sabiedriska organizācija. Kāpēc? • būvnieku profesijai zems prestižs; • salīdzinājumā ar būvniecības tehnisko līmeni pasaulē Latvijā vērojama tehniskā un organizatoriskā atpalicība; • zema konkurētspēja Eiropas un pasaules būvniecības tirgos; • laikmeta prasībām neatbilstoša profesionālās apmācības sistēma; • neefektīvs darbs, zems darba ražīgums; • valstī sākusies pāreja uz jaunu vadības ekonomikas modeli.

9. Nepieciešama jauna profesionāla sabiedriska organizācija. Kāpēc? • Kongresa sagatavošanas darba turpināšanai 1989.gada 24. aprīlī izveido orgkomiteju 30 cilvēku sastāvā. • Par orgkomitejas priekšsēdētāju ievēl Bruno Otersonu, par vietniekiem: Vladlenu Jufrjakovu, Ilgvaru Niedolu, Rodrigo Pelsi, bet par sekretāri Māru Neitāli.

10. Nepieciešama jauna profesionāla sabiedriska organizācija. Kāpēc? • 1989. gada 24. aprīlis - LBS darbības atjaunošanas kongresa organizācijas komitejas lēmums Nr. 1 - 1989. gada 27. maijā sasaukt LBS dibināšanas (atjaunošanas) kongresu.

11. I. kongress 1989. gada 27. maijs. LKP CK politiskās izglītības namā notiek I. Kongress. To atklāj Bruno Otersons. Galveno ziņojumu nolasa Valdis Bundulis.

12. I. kongress • Kongresa darbā piedalās 124 delegāti no 67 organizācijām un 64 viesi, tajā skaitā: 112 vīrieši un 12 sievietes, viens zinātņu doktors un 14 zinātņu kandidāti.

13. I. kongress • Latvijas Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Lancers valdības vārdā kongresam novēl: „Veiksmīgu darbu un plašu darba lauku ne tikai 20 gadus, bet krietni ilgāk un raženāk” .

14. I. kongress • Kongresā savu viedokli pauž 12 kongresa delegāti.

15. I. kongress Kārlis Rocēns, Rīgas Politehniskais institūts: • Studentiem interesē nevis zināšanas, bet gan inženiera diploms, jo atalgojums nav atkarīgs no zināšanu līmeņa; • apmācībās ir samazināts specializēto stundu skaits; • nav iespējams praksē iegūt nepieciešamās darba iemaņas; • celtniecības process tiek idealizēts, nav pasniedzēju ar praktiskām zināšanām būvniecībā; • būvinženieriem ir viszemākais savas profesijas patriotisma līmenis.

16. I. kongress Vladlens Jufrjakovs, Valsts Celtniecības lietu komiteja: “Galvenie uzdevumi: • jāsamazina instrukciju kalni; • jāsamazina atskaišu kalni; Esam radījuši programmas, kas nestrādā.”

17. I. kongress Juris Skujāns, Latvijas Lauksaimniecības universitāte: “Ja gribam celt būvinženieru prestižu, tad ir jāsāk no pamatiem, no jaunās maiņas sagatavošanas. Augstskola nav kā konkurējoša firma, tā ir celtniecības potenciāla kalve”.

18. I. kongress Viktors Puriņš, agrofirma Ādaži: “Pārņem šausmas, vērojot jauno dzīvojamo namu masīvus, sākot ar fasāžu apdari un beidzot ar labiekārtošanu. Mēs esam akmens laikmeta līmenī.”

19. I. kongress Valdis Bundulis: “Pats galvenais Savienības uzdevums – inženieru radošās darbības organizēšana un veicināšana”.

20. I. kongress • Kongresā tiek pieņemti organizācijas statūti, ievēlēts priekšsēdētājs, ievēlēta valde, revīzijas un biedru uzņemšanas komisijas. • Priekšsēdētājs - Ilgvars Niedols, izpilddirektors Visvaldis Krauklis.

21. LBS mērķi: • Apvienot visu nozaru diplomētos būvinženierus kopīgam radošam darbam; • veicināt būvniecības zinātnes un tehnikas attīstību, būvniecības vēstures un mantojuma saglabāšanu un izpēti; • sekmēt kvalificētu speciālistu sagatavošanu būvniecībā; • veicināt tās biedru labklājību, aizstāvēt to profesionālās, sociālās un tehniskās intereses.

22. LBS biedri • Biedra karte Nr. 1- Andris Gulbis (Komunālprojekts) • Nr. 100 - Rasma Voitāne (Laukuprojekts) • Nr. 500 - Genādijs Grigorjevs (Būvgarants)

23. LBS biedri LBS biedru izglītība, specializācija pēc iegūtā diploma: • Inženieri celtnieki (ēkas) - 474 • Ceļu un tiltu inženieri - 54 • Siltuma, gāzes, ūdens tehnoloģijas - 36 inženieri • Inženieri hidrotehniķi - 25 • Arhitekti - 24 • Inženieri ekonomisti - 22 • Ugunsdrošības inženieri - 8 • Citi inženieri - 2

24. LBS biedri

25. Sekcijas • Eduards Raubiško, Valdis Trops, Aivars Caune, Ilmārs Leikums, Silvija Štrausa, Mārīte Šperberga.

26. Korekta sacensība iespējama, ja spēlei ir izstrādāti un apstiprināti spēles dalībnieku atzīti noteikumi. • Arī celtniecība ir konkurences spēle, tāpēc tai ir nepieciešami savi sakārtoti noteikumi - būvniecības likumdošana.

27. Kas satrauc LBS biedrus un valdi? Valstī tiek spēlēta pārprasta demokrātija un šīs pārprastās demokrātijas rezultāts ir haoss vai visatļautība daudzās būvniecības jomās: • kompetences novērtēšana – sertificēšana (būvekspertīze, būvprojektu vadīšana, projektu vadīšana); • būvkomersantu reģistrācija; • Publisko iepirkumu likums (eksperti, nepamatoti lēta cena); • attīstītāji; • vērtētāji; • apsaimniekotāji.

28. Reģionālās kopas • Daugavpilī Juzefa Isakova • Cēsīs un Limbažos Vaira Ronimoisa • Jēkabpilī Kārlis Skrastiņš • Jelgavā Jānis Graudulis

29. Reģionālās kopas • Liepājā Līvija Krauja • Madonā, Alūksnē, Gulbenē Skaidrīte Zepa • Rēzeknē Andrejs Kuzmins • Valmierā Juris Mellēns • Ventspilī Ingrīda Eklone

30. Nozīmīgākie notikumi LBS vēsturē • Būvniecības likuma pieņemšana (Bruno Otersons), • Latvijas Būvnieku Asociācijas izveidošana (Viktors Puriņš), • Būvniecības departamenta izveidošana VARAM (Vija Gēme), • LBS BSSI pirmā akreditācija LATAK (Visvaldis Krauklis), • LIKA izveidošana 2003. gada 9. oktobrī (Raimonds Eizenšmits), • LBS – Konsultants dibināšana 2003. gada 6. augustā (Helēna Endriksone un Juris Tervits), • LBS uzņemšana ECCE (Vija Gēme, Helēna Endriksone, Aivars Jurjāns, Juris Naudžuns).

31. Galvenie darbības virzieni un darba rezultāti Mācības LLU: Silvija Štrausa, Juris Skujāns, RTU: Juris Smirnovs, Celtniecības koledža: Ludmila Okoloviča. Kvalifikācijas celšana Leonīds Jākobsons, Aigars Melnalksnis, Andris Šteinerts, Rodrigo Pelsis, Guntars Liepiņš, Anita Ozoliņa.

32. Galvenie darbības virzieni un darba rezultāti Sertificēšana t. sk. Uzraudzīšana • Sertificēšana - kvalifikācijas (izglītības), būvprakses un valsts likumdošanas aktu izvērtēšana, kuru veic neatkarīgas, profesionālas institūcijas.

33. Reglamentētajā sfērā sertificētie būvspeciāli Kopējais skaits 2008. gada 1. janvārī - 6219 • Ēku konstrukciju projektētāji - 374 • Ēku būvdarbu vadītāji - 2206 • Ēku būvuzraugi - 1920 • Ceļu projektētāji - 228 • Ceļu būvdarbu vadītāji - 452 • Ceļu būvuzraugi - 538 • Tiltu projektētāji - 41 • Tiltu būvdarbu vadītāji - 165 • Tiltu būvuzraugi - 168 • Restaurācijas darbu vadītāji - 51 • Restaurācijas darbu būvuzraugi - 47 • Ģeotehniskās inženierizpētes speciālisti - 20 • Ģeotehniskās inženierizpētes uzraugi - 9

34. Nereglamentētajā sfērā sertificētie speciālisti Kopā galvenajās no tām - 592 • Ēku būvprojektu ekspertīze - 53 • Ceļu būvprojektu ekspertīze - 14 • Tiltu būvprojektu ekspertīze - 10 • Ēku tehniskā apsekošana - 151 • Ceļu tehniskā apsekošana - - • Tiltu tehniskā apsekošana - 16 • Būvprojektu vadīšana (PGI) - 133 • Būvprojektu ekonomisko daļu sastādīšana - 144 • Projektu vadīšana - 21 • Būvinženieru Kompleksā kompetence - 50

35. Galvenie darbības virzieni un darba rezultāti • Jaunās konstrukcijas un materiāli

36. Dzīvē bieži vien ir paradoksi: vieni daudz runā, bet maz dara, toties citi daudz dara, bet ļoti maz par savu darbu runā. • Ar mūsu inženieru konstruktoru tiešu līdzdalību dzīvē realizējas jaunas laikmetīgas ēkas, jauni arhitektūras šedevri. Diemžēl mūsu kolēģi arhitekti parasti aizmirst, ka tieši no šīs sadarbības veiksmēm ir atkarīga visa objekta kvalitāte.

37. Autoritātes • Aldis Grasmanis, • Jānis Prauliņš, • Valters Celmiņš, • Aristīds Jansons, • Harijs Rasa, • Vilnis Griķis.

38. LBS sadarbības partneri • LBS ilggadējie sadarbības partneri - KNAUF (Jānis Kraulis, Andris Veinbergs), Saint - Gobain Isover (Normunds Mitko), PAROC (Ronalds Liepiņš). • Cerīga ir iespējamā sadarbība ar Krone un konstrukciju ražotājiem Schuco.

39. Līdzdalība likumdošanas sakārtošanā • Likumdošana nav LBS sūtība. Taču sakārtota likumdošana ļoti tieši ietekmē LBS biedru veiksmes un labklājību.

40. Sadarbības partneri • RTU Būvniecības fakultāte, LLU Lauku inženieru fakultāte, Celtniecības koledža; • Valsts un pašvaldību institūcijas, ministrijas: Ekonomikas, Vides, Satiksmes; • LBA, Stratēģiskā partnerība, LAS, LSGŪTIS, LEA; • Latvijas Inženierkonsultantu asociācija (LIKA); • Eiropas Civilo inženieru padome (ECCE); • Igaunijas un Lietuvas Būvinženieru savienības.

41. Latvijas Būvinženieru savienības struktūrvienība - LBS – Konsultants. • 2003.gada 6. augustā LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēta LBS struktūrvienība: SIA LBS - Konsultants.

42. Par ko nevar nerunāt: • LBS biedru Ētiku; • Saint - Gobain rūpnīcas bloķēšanas farsu; • Nacionālās bibliotēkas celtniecības izmaksām;

43. Par ko nevar nerunāt: Pārprasto demokrātiju: • firmu reģistrācija Būvkomersantu reģistrā; • nodokļu administrēšana; • saistītā kvalifikācija (projektēšana, būvdarbu vadīšana, būvuzraudzība); • attīstītāji; • vērtētāji; • apsaimniekotāji.

44. Darba novērtēšana valsts mērogā

45. Ceram, ka... sakārtosies un stabilizēsies būvniecības nozares valstiskā vadība; • darbu jaunā kvalitātē atkal uzsāks Būvniecības padome ar visām tai deleģētajām funkcijām, tajā skaitā valstiski nozīmīgo objektu celtniecības lietderības izvērtēšanu; • turpmāk netiks spēlētas pārprastās demokrātijas spēles; • atradīsies politiskā griba, lai no valsts budžeta finansētu valstiski nozīmīgos pasākumus, kurus valsts vārdā realizē sabiedriskās organizācijas;

46. Ceram, ka... 2008. gadā tiks sakārtoti: • Publisko iepirkumu likums sadaļās: Eksperts un Vienotās līgumu formas; • MK noteikumi Nr. 453:Nolikums par būvkomersantu reģistru; • MK noteikumi Nr. 383: Noteikumi par būvprakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu. LBS, kā „motrosovieši” izsauc uguni uz sevi un kopā ar pārējām būvniecības sabiedriskajām organizācijām uzņemas sagatavot MK noteikumu precizēšanas projektu.

47. Ceram, ka... • visi būvniecības procesi kļūs profesionālāki un valsts vadība beidzot novērtēs būvniecību, kā tautsaimniecības nozari, no kuras veiksmēm ir tieši atkarīga valsts attīstība.

48. Paldies par uzmanību! LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume