LATVIJAS AKVAKULTŪRAS STĀVOKLIS UN ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA

1. LATVIJAS AKVAKULTŪRAS STĀVOKLIS UN ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA Māris Vītiņš, Andis Mitāns Latvijas Zivju resursu aģentūra • Akvakultūras pārvaldības uzlabošana • Kurss nozares pārvaldības speciālistiem • Milzkalne, 24.-26.09.2009.

2. Akvakultūras loma zivju ieguvē Latvijā, 2007. • Nozveja jūrās – 154 tūkst. t. • Nozveja iekšējos ūdeņos – 0,3 tūkst. t. • Akvakultūras produkcija – 0,7 tūkst. t.

3. Latvijas akvakultūras uzņēmumi Kopējais reģistrēto uzņēmumu skaits 2008.g.- 143 (PVD reģistrs)

4. Zivju audzētavu izvietojums

5. Latvijas akvakultūras sugu saraksts Taimiņš(Salmo trutta ) Srauta forele (Salmo trutta m. fario) Alata(Tymallus thymallus) Sīga(Coregonus laveratus) Pelede(Coregonus peled) Repsis(Coregonus albula) Zutis (Anguilla anguilla) Sibīrijas store (Acipenser baeri) Krievu store (Acipenser guldenstadti) Sterlete( Acipenser ruthenus ) Besterastore (beluga x sterlete) Sams(Silurus glanis) Āfrikas sams (Clarias gariepinus) Platspīļu vēzis(Astacus astacus) Upes nēģis(Lampetra fluviatilis) Parastā karpa (Cyprinus carpio) Karūsa(Carassius carassius) Sudrabkarūsa(Carrasius auratus) Baltais platpieris (Hypophthalmichthys molitrix), Baltais amūrs(Ctenopharyngodon idella) Vimba (Vimba vimba) Plaudis(Abramis brama) Līnis (Tinca tinca) Zandarts(Sander lucioperca) Līdaka(Esox lucius) Varavīksnes forele (Oncorhynchus mykis) Baltijas lasis(Salmo salar)

6. Preču zivju produkcija, 2007 Kopējā produkcija : 729 tonnas, tajā skaitā: Karpas 538 Karūsas 57 Sami 46 Foreles 32 Stores 22 Līdakas 11 Amūri 3 Asari 2 Vēži 2 Līņi 1

7. Dabiskajās ūdenstilpēs ielaistā zivju mazuļu produkcija (vidēji 2006.-2008.), tūkst.gab.

11. ES akvakultūras attīstības koncepcija COM(2009) 162 “Ilgtspējīgas akvakultūras nākotnes celšana” • Akvakultūras un vides saderības nodrošināšana • Akvakultūras vajadzību integrācija teritoriju plānojumos • Akvakultūras produktu tirgus veicināšana • Akvakultūras tehnoloģiju eksporta veicināšana • Patērētāju veselības aizsardzības nodrošināšana • Dzīvnieku veselības un labturības nodrošināšana • Kvalitatīvas un ilgtspējīgas barības nodrošināšana • Akvakultūras pārvaldības uzlabošana, administratīvā sloga samazināšana • Akvakultūras monitorings, pētniecība un tehnoloģiju izstrāde

12. Akvakultūras attīstības stratēģija Latvijā • Sagatavota 2005.-2006.g. FAO projekta ietvaros • Mērķis: • Attīstīt ilgtspējīgu, videi draudzīgu un ekonomiski efektīvu akvakultūras sektoru, kas apmierinātu patērētāju augošo pieprasījumu pēc augstas kvalitātes, veselībai drošiem un konkurētspējīgiem produktiem

13. Akvakultūras SVID analīzeSPĒKS • Labas kvalitātes saldūdeņu resursi, kā arī dīķsaimniecību ierīkošanai pieejamas zemes platības • Liela pieredze tradicionālo sugu- karpu zivju un lašu zivju kultivēšanā • Samērā zemas darba spēka un ražošanas izmaksas • Zivju produktu augsts pieprasījums vietējā tirgū • Izaudzēto produktu augsta kvalitāte, patērētāju atbalsts • Adekvāta veterinārā uzraudzība • Valsts un ES fondu atbalsts akvakultūrai

14. Akvakultūras SVID analīzeVĀJUMS • Īsa augšanas sezona vaļējos dīķos un baseinos • Akvakultūrai nepiemēroti apstākļi jūrā un piekrastes ūdeņos • Maza audzējamo objektu daudzveidība un mazi apjomi • Maz specializētu pilnsistēmas saimniecību • Ražošana tikai vietējam tirgum • Biotehnoloģiskā atpalicība • Nepilnīga likumdošana • Speciālās profesionālās un augstākās izglītības trūkums • Nepietiekošs informatīvais nodrošinājums

15. Akvakultūras SVID analīzeIESPĒJAS • ES Zivsaimniecības fonda un citu speciālo fondu un privāto investoru līdzekļu piesaiste • Modernu tehnoloģiju ieviešana (PROMIWA ieguldījums) • Saimniecību kooperēšanās • Jaunu akvakultūras saimniecību izveidošana • Jaunu objektu kultivēšana • Bioloģiskās akvakultūras attīstība • Produkcijas pirmapstrādes ieviešana • Akvakultūras darbības sfēras paplašināšana (PROMIWA ieguldījums) • Profesionālā apmācība Latvijā un stažēšanās attīstītas akvakultūras valstīs(PROMIWA ieguldījums) • Informatīvās sistēmas radīšana (PROMIWA ieguldījums)

16. Akvakultūras SVID analīzeDRAUDI • Ūdens lietošanas noteikumu, veterināro un labturības prasību pastiprināšanās • Izmantojamā ūdens kvalitātes pazemināšanās • Jaunu slimību uzliesmojumi • Barības, enerģētisko u.c. resursu, kā arī darba spēka sadārdzināšanās • Konkurences pieaugums vietējā un starptautiskajā tirgū • Dabisko dzīvo resursu specifikas saglabāšanas un akvakultūras attīstības pretrunas

17. Akvakultūras tālāka attīstība • Balstās uz: • Akvakultūras attīstības stratēģiju Latvijā • Zivsaimniecības nozares stratēģisko plānu 2007. - 2013.gadam (ZMPl_140207) • Rīcības programmu Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007. – 2013.gadam • Austrumbaltijas reģiona akvakultūras konferences „Eiropas zivsaimniecības fonds un iespējas Austrumbaltijas reģiona akvakultūras attīstībai”, rezultātiem, Rīga, 2008.gada 6.-7.maijs • Projekta PROMIWA izstrādēm • Eiropas Zivsaimniecības fondu un citu ES likumdošanu saistībā ar akvakultūras attīstību

18. Nepieciešamie pasākumi: Veicināt augsto tehnoloģiju ieviešanu (ūdens recirkulācijas sistēmas, siltuma sūkņi, oksigenācijas iekārtas, datorvadība u.c.) Veicināt jaunu akvakultūras uzņēmumu veidošanu un esošo audzētavu ražošanas jaudu palielināšanu. Paplašināt kultivējamo objektu spektru Papildināt Zvejniecības likuma regulējumu akvakultūras jautājumos Izveidot akvakultūras informācijas un konsultāciju centru, organizēt speciālistu apmācības, kā arī stažēšanos ārvalstīs. Dažādot akvakultūras saimniecību darbības veidus, veicinot produktu apstrādi pašos akvakultūras uzņēmumos Aktivizēt starptautisko sadarbību ar reģionālām akvakultūras institūcijām, komisijām un informācijas tīkliem Uzlabot akvakultūras produktu kvalitāti, izveidojot kvalitātes inspekcijas un kontroles sistēmu visā ražošanas ķēdē Nodrošināt veterinārās uzraudzības, slimību kontrolesun produktu drošības prasību pilnīgu ievērošanu.

19. Latvijas akvakultūras nākotnes vīzija: Akvakultūras pamatā ir labturīga un videi draudzīga zivkopība kā ilgtspējīga zivsaimniecības nozare, kas racionāli izmantojot ūdens un citu izejvielu resursus, ieviešot modernas biotehnoloģijas un apgūstot jaunu produktu ražošanu, ir integrējusies globālajos tirgos, kā arī nodrošina zivju resursu mākslīgo atražošanu dabiskajās ūdenstilpēs.

20. Paldies par uzmanību!