Nereģistrētā nodarbinātība Nodokļi un pabalsti

Nereģistrētā nodarbinātība Nodokļi un pabalsti Pētījumu rezultātu prezentācija Labklājības ministrija 24.05.2007.

Veikti divi apjomīgi pētījumi • No LM 13 darba tirgus pētījumu sērijas • Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums • veica Latvijas Universitāte • kopš 2005. gada septembra • Optimāla, nodarbinātību veicinoša nodokļu un pabalstu sistēma • veica pilnsabiedrība “ML Eksperts” • Kopš 2005. gada oktobra • Ar valsts un Eiropas Sociālā fonda atbalstu • Pētījumi pieejami ikvienam interesentam

Kādēļ jāpēta ? • Sociālā sfēra atkarīga no norisēm ekonomikā • Ēnu ekonomika atņem naudu skolām, slimnīcām, sociālajām programmām, pensijām u.c. • Izzinot nelegālās nodarbinātības cēloņus, ar problēmu var cīnīties “saknē” • Represijas nav pārāk efektīvas, bet pārdomāti nodokļi un pabalsti veicina nodarbinātības legalizāciju

Nereģistrētās nodarbinātības līmenis “2006. gadā vidēji katrs ceturtais (24 %) Latvijas strādājošais tika nodarbināts bez darba līguma un/vai ar “aplokšņu algu” Bez darba līguma – 121,1 tūkst. iedzīvotāju (11,3%) Ar līgumu, daļa algas aploksnē – 136 tūkst. iedzīvotāju (12,7 %)

Nenomaksātie nodokļi vairāk nekā Ls 330 milj. 2006.gadā (pēc pētnieku aplēsēm, ja 250 tūkst. cilvēku nedeklarētie ienākumi ~ 200 Ls mēnesī)=pensiju budžets pus gadam (~ Ls 53 milj. mēnesī)

Nereģistrētā nodarbinātība • darbs bez līguma • daļa algas “aploksnē” • neapmaksātas virsstundas, nepareiza darba laika uzskaite

Nereģistrēti nodarbinātā portrets • Vīrietis (67 % no nereģistrēti nodarbinātajiem) • Bez augstākās izglītības (90 % bez darba līguma strādājošo) • Strādā būvniecībā, tirdzniecībā, sabiedrisko pakalpojumu nozarē • Dzīvo Rīgas reģionā, kur koncentrējas lielākā daļa iedzīvotāju • Bez darba līgumiem vairāk strādā jaunieši (15 – 24 gadi) un cilvēki pensijas vecumā (65 – 74 gadi)

Bez līguma ienākumi ir mazāki! • Bez līguma neto ienākumi vidēji Ls 110 – 150 • Ar līgumu un daļu algas aploksnē neto ienākumi Ls 200 – 250 • Augstāka alga bez darba līguma ir mīts! Tie, kas strādā bez darba līguma, par līdzīgu darbu saņem par ~ 10 % mazāk nekā tie, kam ir darba līgums un kas samaksā nodokļus kaut no nelielas algas daļas (LM darba algu pētījums 2006. g.)

“Tīrākās” nozares (Darba līgums, visi nodokļi, pilnībā apmaksātas virsstundas) • Valsts institūcijas • Zivsaimniecība • Speciālistu pakalpojumi

“Netīrākās” nozares un profesijas Nozares: Apsardze – 55,3 % (no nozarē strādājošiem) Būvniecība – 38,3 % (vismaz 37 000 cilvēku) Mēbeļu ražošana – 31 % Lauksaimniecība, medniecība, mežsaimniecība – 30,2 % Sabiedriskie, sociālie, individuālie pakalpojumi – 28,7 % Profesijas: Jumiķi – 60,8 % Ēku būvniecības strādnieki – 45,4 % Mežkopji un radniecīgas profesijas – 41,5 % Rakstnieki un citas radošās profesijas – 37,6 % Būvnieki – 37,4 % Sanitārtehniķi – 34,8 %

Vairāk pārkāpumu privātajā sektorā

Nelegālie viesstrādnieki Lielākais īpatsvars darba devēju vērtējumā: Būvniecība (3,9 %) Viesnīcas un restorāni (2,2 %) Tirdzniecība (2 %) Apstrādes rūpniecība (1,8 %) Nekustamais īpašums, komercpakalpojumi (1,8 %)

Priekšstats, ka tā iespējams nopelnīt vairāk Darba vietu trūkums dzīvesvietā Zems izglītības līmenis Neuzticas sociālo maksājumu sistēmai nepilnīga informētība par sociālo apdrošināšanu inflācijas draudi priekšstati par sagaidāmo īso dzīves ilgumu (vīriešiem) Nelegālās nodarbinātības iemesli

Kad legalizētu darba attiecības? Ja pēc nodokļiem būtu tikpat liela alga tagad (51 %) Ja varētu atrast jebkādu legālu darbu (15 %) Ja varētu atrast legālu darbu savā profesijā (10 %) ... Ja darbiniekiem būtu sankcijas par nereģistrētu nodarbinātību (3,6 %)

Kādēļ uzņēmēji nemaksā nodokļus? • Ne tikai, lai ietaupītu naudu • Administratīvās barjeras jaunajiem uzņēmējiem (grūtības izprast reģistrācijas procesu, ienākumu/izdevumu uzskaiti, formalitātes) • Sistēmas izprašana prasa daudz laika • Bailes, ka deklarēšanās izsauks soda sankcijas par iepriekšējo darbību • Pašattaisnošanās, ka “visi tā dara” • VID, VDI nepietiekamā kapacitāte

Kas veicinātu biznesa legalizāciju? • Atviegloti noteikumi MVU (piemēram, fiksētais nodoklis pirmajos uzņēmējdarbības gados) • Mazās uzņēmējdarbības legalizācijas kampaņa (daļēja nenomaksāto nodokļu “amnestija”) • Stingrāka kontrole “pelnošajās” nozarēs, lielajos uzņēmumos

Pārskatīt attaisnoto izdevumu apjomu/sarakstu • Popularizēt un padarīt pievilcīgāku iespēju atgūt ienākuma nodokļa daļu • Attaisnotie izdevumi – no 150 latiem kopš 2000. gada • Būtu jāpaaugstina līdz 300 – 350 latiem • Medicīnas un izglītības izmaksas augušas par vidēji 50 % • Iekļaut kredīta procentus, arodslimību profilaksi u.c. • Pievilcīgāka sistēma veicinātu brīvprātīgu ienākumu deklarāciju = VID lielākas kontroles iespējas

Progresīvais nodoklis kā risinājums? • Atbalsta cilvēki ar zemiem ienākumiem • Ieviešana dotu nelielu pozitīvu ietekmi uz šo grupu • Vidēji un daudz pelnošos demotivētu strādāt un pelnīt • Nedeklarētās nodarbinātības pieauguma risks • Šaubas par valsts spējām iekasēt nodokli • Izpratnes trūkums par progresīvo nodokli • Sadārdzinās administrēšanu • Pirms lemt par progresīvo nodokli, jāiegulda nodarbinātības legalizācijā

Bezdarbnieka pabalsts – optimāls • Pētnieki: samazināšana varētu nest negatīvas sekas • Bezdarbnieki – dažādi cilvēki, arī profesionāļi karjeras starpposmos, ne tikai “stereotipiskais bezdarbnieks” • Viens no spēcīgākajiem motīviem veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas • Ierobežošana mazinātu ticību sociālās drošības sistēmai, motīvs darbaspēka migrācijai • Izmaksas periods nav garš, salīdzinot ar citām valstīm • Apjoms samazinās ik pēc 3 mēnešiem (motivācija meklēt darbu) • Īsāks laiks veicina atkarību no darba devēja, var mudināt pieņemt kvalifikācijai un interesēm nepiemērotu darbu • Ļaunprātīga izmantošana nav sistemātiska, tādēļ nedrīkst ierobežot tiesības uz pabalstu visiem nodokļu maksātājiem

Lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem • Nepieciešams atbalsts vecākiem ar bērniem 1 – 2 gadu vecumā • Esošais pabalsts nesedz aprūpes izdevumus, trūkst ārpusmājas aprūpes pakalpojumu • Nepieciešams komplekss risinājums - pabalstu sistēma kontekstā ar alternatīvo aprūpes formu attīstību pašvaldībās • Svarīgi, lai vecāki nezaudētu profesionālās iemaņas un veiksmīgi atgrieztos darba tirgū

GMI pabalsts – kopumā vērtējams pozitīvi • Palīdz mazināt agresivitātes līmeni un sociālo spriedzi sabiedrībā • Apjoms nav tik liels, lai veicinātu atkarību no pabalstiem • Prasa indivīda iesaistīšanos savas situācijas uzlabošanā • Līdzdalības pasākumi reāli palīdz cilvēkam uzlabot savu dzīvi • Ne visas pašvaldības izmaksā pabalstu noteiktajā kārtībā • Darba devēji nelabprāt pieņem darbā cilvēkus, kas ilgstoši nav strādājuši/nepieciešama sociālā rehabilitācija

Turpmākie soļi • Informatīvais ziņojums MK citu iesaistīto institūciju rīcība • Mērķtiecīgākas VDI aktivitātes (apsekojumi “netīrākajās” nozarēs, problemātiskajos rajonos u.c.) • Eiropas Sociālā fonda līdzekļi nelegālās nodarbinātības izskaušanai (VDI, sociālie partneri) • Dialogs ar darba devējiem

Paldies par uzmanību! Pētījumi lejuplādējami http://sf.lm.gov.lv/esf sadaļā “ESF pētījumi”

Nereģistrētā nodarbinātība Nodokļi un pabalsti