ATTĪSTĪBAS FINANŠU INSTITŪCIJAS LIKUMPROJEKTS

1. ATTĪSTĪBAS FINANŠU INSTITŪCIJAS LIKUMPROJEKTS

2. AFI izveides institucionālais modelis • 02.04.2013. Ministru kabineta lēmums – AFI veidot kā holdinga sabiedrību, apvienojot Latvijas Attīstības finanšu institūciju Altum (Altum), Latvijas Garantiju aģentūru (LGA), Lauku attīstības fondu (LAF) un dibinot jaunu sabiedrību. • Akciju sabiedrība «Attīstības finanšu institūcija» ir dibināta 2013.gada decembrī. • Saskaņā ar 2014.gada 29.jūlija Ministru kabineta lēmumu paredzēta pilnīga institūciju integrācija. • 2014.gada 11.septembrī izveidots AFI koncerns. • AFI iegūst valsts akcijas vai kapitāla daļas kā mantisko ieguldījumu, valsts no AFI iegūst mantisku ekvivalentu – AFI emitētas akcijas. • Likumprojekts paredz AFI darbību pēc reorganizācijas pabeigšanas.

3. AFI izveides institucionālais modelis Pievienošanas rezultātā Altum, LAF, LGA nodod visu savu mantu AFI Altum, LAF, LGA tiesības un saistības pāriet AFI Altum, LAF, LGA beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa AFI AFI Altum LGA LAF Reorganizācijas rezultātā Altum, LGA un LAF pievieno AFI

4. Ministriju loma programmu plānošanā un uzraudzībā AFI, Altum, LAF un LGA reorganizācijas procesā un pēc reorganizācijas nemainās. • AFI realizējamās atbalsta programmas apstiprina Ministru kabinets. Līdz koncerna izveidei Pēc reorganizācijas Izveidots koncerns LV LV LV Kapitāldaļu turētājs Kapitāldaļu turētāji Kapitāldaļu turētāji FM FM EM ZM FM ZM EM 100% 30% 30% 40% 100% 100% 100% 100% Padome Padome , Padome FM EM ZM ZM EM FM FM ZM EM AFI AFI AFI LAF LGA Altum 100% 100% 100% Altum LAF LGA

5. Attīstības finanšu institūcijas izveidošanas ieguvumi: • vienota vadība un darbības politika (darbības vadlīnijas, procedūras, kontroles sistēmas ieviešana ) • koordinēta un elastīga finanšu instrumentu pielietošana • zināšanu un pieredzes koncentrēšana vienuviet • savstarpēju darījumu skaita samazināšana (piemēram, Zemes kreditēšanas programma) • standartizētu procedūru ieviešana līdzīgu programmu īstenošanā • vienas pieturas aģentūras principa ieviešana • vienkāršāki un lētāki valsts atbalsta programmu produkti gala saņēmējiem.

6. Attīstības finanšu institūcijas izveidošanas ieguvumi: • Visu uzņēmējdarbības valsts atbalsta instrumentu apvienošana vienā institūcijā, atbalsta instrumentus koncentrējot vienuviet, ļaus klientiem ērtāk un vieglāk orientēties atbalsta iespējās un attiecīgi palielinās valsts atbalsta pieejamību tā mērķgrupām. • Valsts atbalsta pieejamību uzņēmējiem veicinās jau šobrīd esošā valsts atbalsta sniegšanas tīkla izmantošana, iekļaujot tajā visu trīs institūciju (ALTUM, LGA, LAF) piedāvātos esošos un arī jaunos atbalsta instrumentus. Tādējādi, veidojot efektīvu un saturīgu valsts atbalsta reģionālo tīklu, atbalsts tiks nodrošināts vienlīdz tuvu uzņēmējiem visā Latvijā, tajā skaitā reģionos, kuros ekonomiskā aktivitāte šobrīd ir zemāka, bet būtu veicināma. • Uzņēmējdarbības atbalsta institūciju savstarpēja integrācija, apvienojot tās zem viena jumta, ļaus valstij atbalsta administrēšanu veikt efektīvāk un lētāk, nodrošinot arī valsts atbalsta instrumentu nepārklāšanos un labāku to savstarpējo papildināmību. Tāpat tiks pārvarēta sadrumstalotība informatīvajā telpā, nodrošinot iedarbīgāku un izmaksu ziņā efektīvāku Attīstības finanšu institūcijas sniegto pakalpojumu atpazīstamību, un attiecīgi arī pieejamību tā mērķa grupām.

7. Attīstības finanšu institūcijas izveidošanas ieguvumi: • Visu uzņēmējdarbības valsts atbalsta instrumentu apvienošana vienā institūcijā, atbalsta instrumentus koncentrējot vienuviet, ļaus klientiem ērtāk un vieglāk orientēties atbalsta iespējās un attiecīgi palielinās valsts atbalsta pieejamību tā mērķgrupām. • Valsts atbalsta pieejamību uzņēmējiem veicinās jau šobrīd esošā valsts atbalsta sniegšanas tīkla izmantošana, iekļaujot tajā visu trīs institūciju (ALTUM, LGA, LAF) piedāvātos esošos un arī jaunos atbalsta instrumentus. Tādējādi, veidojot efektīvu un saturīgu valsts atbalsta reģionālo tīklu, atbalsts tiks nodrošināts vienlīdz tuvu uzņēmējiem visā Latvijā, tajā skaitā reģionos, kuros ekonomiskā aktivitāte šobrīd ir zemāka, bet būtu veicināma. • Uzņēmējdarbības atbalsta institūciju savstarpēja integrācija, apvienojot tās zem viena jumta, ļaus valstij atbalsta administrēšanu veikt efektīvāk un lētāk, nodrošinot arī valsts atbalsta instrumentu nepārklāšanos un labāku to savstarpējo papildināmību. Tāpat tiks pārvarēta sadrumstalotība informatīvajā telpā, nodrošinot iedarbīgāku un izmaksu ziņā efektīvāku Attīstības finanšu institūcijas sniegto pakalpojumu atpazīstamību, un attiecīgi arī pieejamību tā mērķa grupām.

8. Attīstības finanšu institūcijas izveidošanas ieguvumi- sadarbība ar nevalstisko sektoru: AFI darbības plāna īstenošana Valsts atbalsta programmu koordinācijas konsultatīvā padome • Darbības virziens (reorganizācijas process): • Altum, LGA un LAF funkciju izvērtēšana un optimizācija; • Altum, LGA un LAF apvienošanas risinājuma īstenošanas pabeigšana Valsts atbalsta programmu koordinācijas konsultatīvajā padomē ir pārstāvēta Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija,Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts kase,kā arī Latvijas komercbanku asociācija, Latvijas privātā un riska kapitāla asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome. Plānots paplašināt ar Latvijas biznesa eņģeļu tīkla pārstāvjiem. Koordinācijas padomes loma valsts atbalsta programmu izstrādē un uzraudzībā ietverta AFI likumprojektā.

9. Attīstības finanšu institūcijas likumprojekta un likumprojekta Nr. 731/Lp11 «Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums» atšķirīgo normu salīdzinājums

10. Attīstības finanšu institūcijas likumprojekta un likumprojekta Nr. 731/Lp11 «Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums» atšķirīgo normu salīdzinājums- turpinājums

11. Attīstības finanšu institūcijas likumprojekta un likumprojekta Nr. 731/Lp11 «Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums» atšķirīgo normu salīdzinājums- turpinājums

12. Attīstības finanšu institūcijas likumprojektā paredzētās speciālās normas • Deleģēts valsts pārvaldes uzdevums- īstenotvalstsatbalsta un attīstībasprogrammas, kuraspilnībāvaidaļējiīstenofinanšuinstrumentuvaigrantuveidā • Nosaka atbalsta finanšu instrumentu veidus- aizdevumi, garantijas, eksporta kredīti, eksporta kredītu garantijas un eksporta apdrošināšanas finansēšana, līdzdalība komercsabiedrību kapitālā, ieguldījumi fondos, tajā skaitā alternatīvajos ieguldījumu fondos • Nosaka atbalsta programmu izstrādes kārtību un ieviešanu • Nosaka apstiprināto finanšu instrumentu valsts atbalsta programmu finansēšanas veidus- no valsts budžeta līdzekļiem, Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, Valsts kases aizdevumiem • Noteiktas prasības finanšu institūcijas finanšu resursu un risku vadībai, kā arī uzkrājumu veidošanai • Rezerves kapitāla izveides prasības nostiprināšana likumā ar mērķi nodrošināt Attīstības finanšu institūcijas ilgtspējīgu un stabilu darbību neatkarīgi no ekonomiskās attīstības cikla, veicinot Attīstības finanšu institūcijas kā sadarbības partnera uzticamību

13. Attīstības finanšu institūcijas likumprojektā paredzētās speciālās normas- rezerves kapitāls • Rezerves kapitāls: • Plānotais apjoms 2015.gadā: 46 milj. EUR • Plānotais apjoms 2019.gadā: 112 milj. EUR • Rezerves kapitāla veidošana: • Iespējamo zaudējumu daļa; • Attiecinātie izdevumi; • Uzkrājumu samazinājuma daļa par atbrīvotajām garantiju saistībām; • Starpība starp iespējamiem un reālajiem zaudējumiem, ja tā tiek novirzīta citas programmas iespējamo zaudējumu segšanai; • Peļņa • Rezerves kapitāla samazināšana: • Veidojot uzkrājumus kredītriska aktīviem, kredītportfelim, garantijām; • Starpība starp iespējamiem un reālajiem zaudējumiem; • Pārtraucot programmas īstenošanu, iespējamo zaudējumu apmērā; • Palielinot pamatkapitālu 13