Senkrievu kultūra II

1. Senkrievu kultūra II Kulturoloģija 12.klasei

2. Senkrievu mitoloģija un reliģija Galvenais informācijas avots par senkrievu mitoloģiju ir 6.-10.gs. bizantiešu autoru raksti. Otrs liecinieks – arheoloģiskie izrakumi, kuros atrastas statuetes un seno dievu attēlojumi.

3. Senkrievu mitoloģija un reliģija Senkrievu mitoloģija un reliģija ir veidojusies ilgā laika periodā, kad slāvi atdalījās no indoeiropiešu kultūru saimes. II. – I.g.t.p.m.ē. To ļoti ietekmēja kaimiņu tautu mitoloģija un ieskati, īpaši indoeiropieši. Kara un pērkona dievs Peruns tika uzskatīts, kā kņaza un tā padomes aizbildnis. Perunam tika celtas statuetes augstu kalnu galā. Pēc kristietības ieviešanas Peruns tika pārdēvēts kā Ilja Muromietis. Spēkavīrs, kas cīnījies par taisnību. Peruns bija bruņots ar loku un bultām, kā arī ar cirvi. (Loks un bultas ir zibens, ar ko tiek sodīti nepaklausīgie). Cirvis arī skaitās, kā viens no Peruna galvenajiem atribūtiem.

4. Senkrievu mitoloģija un reliģija Peruns arī ir cieši saistīts ar ūdens, koka un akmens kultu. Viņu uzskata par debesu uguns nesēju uz zemi, dzīvības devēju. Peruns atnes ūdeni (lietu), izgaiņā mākoņus, atnes sauli. Peruna zibeņi ir divās krāsās: • violeti, ar kuriem tas soda, atnes nāvi; • zeltīti, ar kuriem tiek sēta jauna dzīvība.

5. Senkrievu mitoloģija un reliģija Veless – Mirušo pasaules Dievs, arī lopkopis un zemkopis. Velessa svētvieta parasti atradās kalna pakājē. Velessa skulptūra Čehijā

6. Senkrievu mitoloģija un reliģija Jarilo – auglības dievība. Daudzos ciemos tā tika atveidota kā lelle, izdaiļota un dziedot nesta cauri ciemam, rituāla laikā. Jarilo tiek uztverts kā ne līdz galam piedzimusi dievība. Kostromas ciemā lelle tika likta zārkā un to nesa vīrietis, kas bija ģērbts skrandās, dziesmu vietā tas tika “apraudāts”, pēc tam, to apraka laukā. Jarilo bija “koši izteikts” dzimums un to apraudāja sievietes, piedziedājumos minot erotiskus tekstus un vīriem piebilstot neķītras piezīmes. Jarilo skulptūra Ukrainā

7. Senkrievu mitoloģija un reliģija Stribogs – vēja, debesu Dievs. Var izsaukt vētru, vai to apturēt. Tika attēlots, kā garmatains sirmgalvis, kurš dzīvo jūras-okeāna vidū uz salas, vai dziļā mežā. To pielūdza jūrnieki, lai būtu vējš, kurš pūstu burās. Stribogam bija daudzi dēli un mazdēli – sīki vēji: • Posvists – vērtas dievība; • Pogoda – viegls silts vējiņš; Striboga skulptūras

8. Senkrievu mitoloģija un reliģija Zemes māte – visu dzīvo radību un augu māte. Tika uzskatīta par sievu Perunam. Peruns ar lietu apaugļo zemi - tā dod ražu. Zemes māte

9. Senkrievu mitoloģija un reliģija Mokoša – sievišķā auglības māte, soda tos, kas strādā piektdienās. Pēc izskata līdzīga paleolīta laika venērai. Tai ir lielas krūtis, gurni. Mokoša

10. Senkrievu mitoloģija un reliģija Dažģbogs – saules dievība, augstākā būtne, kas valda pār kņaziem un cilvēkiem. Dažģbogs

11. Senkrievu mitoloģija un reliģija Dažģbogs – Vasaras simbols Dažģbogs – Ziemas simbols

12. Lešii - Krievu tautas nostāstos šis gars ir nogalināto vai pašnāvībā mirušo cilvēku dvēseles, kas nevar rast mieru un tādēļ maldina cilvēkus mežā. Nereti vadātājs ir nekristīta, mātes nogalināta bērna dvēsele, kura kaitē cilvēkiem savas nāves vietas apriņķī. Atbrīvoties no šī gara var, aprokot viņa kaulus vai nokristot viņu kādā vārdā.  Vadātājs (леший): Vīrietis meža gars slāvu mitoloģijā, kas aizsargāja savvaļas dzīvniekus un mežu pašu. Bieži vien tas liks cilvēkam apmaldīties.

13. Visizplatītākie aizsargāšanās līdzekļi ne tikai latviešu, bet arī krievu ticējumos ir tēvu reizes noskaitīšana un pārkrustīšanās. To vēlams darīt, ieejot mežā, lai pasargātu sevi no varbūtējas vadātāja darbības. Ir arī citi aizsargāšanās paņēmieni, piemēram, apmaldīšanās gadījumā, jāapauj kreisās kājas kurpe labajā kājā un otrādi, tad var iziet uz pareizā ceļa. Līdzīgi arī krievu tautas tradīcijās: lai izkļūtu no meža, jāsamaina kurpes vai jāapģērbj apģērbs uz kreiso pusi. Tas ir maģisks paņēmiens, un tā iedarbība ir līdzīga kā spoguļa efektam - pasaule parādās no “otras” puses. Vadātājs (леший): Vīrietis meža gars slāvu mitoloģijā, kas aizsargāja savvaļas dzīvniekus un mežu pašu. Bieži vien tas liks cilvēkam apmaldīties.

14. Senkrievu mitoloģija un reliģija Pareizticība ir kristietības austrumu atzars, viens no tiem kristietības pamatvirzieniem, līdztekus katolicismam un protestantismam. Senslāvu mitoloģijā dievu nepazīst kā pasaules radītāju. Vēlāk dievu nomainīja cits likteņa dievs – Bāns(Bhagos). 989.g. Kijevas Krievzeme pieņem kristīgo ticību. Kristīgās ticības tēli saplūda ar dievu tēliem (senkrievu). Senkrievi ticēja Vivijam – paradīzes koks, kura virsotnē dzīvo putni un mirušo dvēseles. Lejasdaļā dzīvnieki, pazemē pie saknēm – pazemes zvēri un rāpuļi.

15. Senkrievu mitoloģija un reliģija Lielākā pareizticīgā baznīca pasaulē – krievu pareizticīgā baznīca. Krievotais vārds „Bog”. Austrumslāviem un rietumslāviem bija pavasara un rudens veļu kulta laiks. Bija divi mājas gara veidi: • domožil”- dzīvoja kaktā aiz maizes krāsns • „dvorovorī”- svētais gars (lietuvēns) Dievu Panteonu divi svarīgākie dievi bija : Peruns - vētras un negaisa dievsSvarons - ugunsdievs, saukts par saules tēvu

16. Senkrievu mitoloģija un reliģija  Visa sākumā pasaule bija tinusies tumsā. Tad, visuvarenais ņēma zelta olu, kurā bija ieslēgta dzimšana – Visa esošā radītājs. Dzimšana radīja Mīlestību – Padu (māti) un ar tās spēku sagrāva savu cietumu, radīja Visumu – neskaitāmu zvaigžņu pasauļu daudzumu un tāpat arī mūsu – zemes pasauli.

17. Senkrievu reliģija Krievijas tradicionālās reliģijas ir kristietība, islāms, budisms un jūdaisms, ko likums, kas tika pieņemts 1997. gadā, uzskatīta par daļu no Krievijas "vēsturiskā mantojuma".  Krievijā dominējošā reliģija ir Krievu pareizticība. Augstākā pareizticīgo baznīca atrodas Maskavā

18. Senkrievu reliģija Lai arī daudzi pareizticīgie neapmeklē baznīcu regulāri, tomēr baznīcu lielā mērā ciena gan ticīgie, gan neticīgie, kas tajā saskata Krievijas mantojuma un kultūras simbolu. Pareizticīgo baznīcas

19. Pareizticībā par ticības avotiem atzīst Svētos rakstus (Veco un Jauno Derību) un Svēto tradīciju – septiņu ekumenisko koncilu, kā arī vietējo koncilu lēmumus, senus liturģiskos tekstus, baznīcu tēvu sacerējumus. Pareizticībā Dieva Trīsvienības trešā persona – Svētais Gars iziet tikai no Tēva, bet ne no Dēla, kā tas ir katolicismā (filioque – “un Dēla”). Pareizticības attīstību noteica apstāklis, ka Bizantija bija daudz vairāk pārmantojusi grieķu kultūras tradīcijas un kā grieķu klasiskās izglītības daļa tās turpinājās vēl ilgi. Tādēļ arī pareizticībā vairāk ienāca grieķu pasaules uztvere. Piemēram, uzskats par Dieva klātbūtni pasaulē pareizticībā tika traktēts kā Dieva iemiesošanās Kristū un Baznīcā kā Kristus turpinājumā. Liturģija padara šo mistēriju cilvēkiem pieejamu, un cilvēks tiek sagatavots nemirstībai un augšāmcelšanās notikumam nākotnē.

20. Austrumu kristietībā (vēlāk pareizticībā) attīstījās mūku (monachos – grieķu val.) kustība. No mūkiem vientuļniekiem sāka veidoties klosteri (monasterion – grieķu val.) ar vienotiem iekšējās kārtības noteikumiem un atsevišķām cellēm. Līdztekus reliģiskajai darba kārtībai, mūki nodarbojās ar lauksaimniecību un ar amatniecību, tā gūstot peļņu, kuru pēc klostera statūtiem vajadzēja izdalīt nabadzīgajiem. Katra klostera priekšgalā ir īpašs priekšnieks – igumens (sieviešu klosterī igumene). Klosteri izveidojās kā ticības un izglītības centri, kur radās teoloģiskā literatūra, dibinājās skolas un ar mūku starpniecību rakstīt un lasīt prasme un zinības tika izplatītas tālāk. Pareizticībā lielus vīriešu klosterus pazīstam kā lavras, vientuļus klosterus vai celles kā pustiņas un skitus. 

21. Literatūras avoti • http://www.atlants.lv/prezentacija/senkrievu-kultura/378496/ • http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A1%D0%BB%D0%B0%D0%B2%D1%8F%D0%BD%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%BC%D0%B8%D1%84%D0%BE%D0%BB%D0%BE%D0%B3%D0%B8%D1%8F • http://www.dazzle.ru/spec/bogi-11.shtml • http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9F%D0%B5%D1%80%D1%83%D0%BD • http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%92%D0%B5%D0%BB%D0%B5%D1%81 • http://www.dazzle.ru/spec/bogi-13.shtml • http://www.bibelesbiedriba.lv/religiju-enciklopedija/kristietiba/pareizticiba.html