530 likes | 747 Views
Sistēmas un to teorētiskās izpratnes. Izpratne par sistēmu Izmantojums teoriju veidošanā Pieeja komunikācijas parādību skaidrošanā. Sistēma. Objekti – elementi, daļas, mainīgie sistēmā Atribūti – kvalitātes, īpašības, kas piemīt objektiem un sistēmai
E N D
Sistēmas un to teorētiskās izpratnes Izpratne par sistēmu Izmantojums teoriju veidošanā Pieeja komunikācijas parādību skaidrošanā
Sistēma • Objekti – elementi, daļas, mainīgie sistēmā • Atribūti – kvalitātes, īpašības, kas piemīt objektiem un sistēmai • Iekšējās attiecības – attiecības un mijiedarbība starp objektiem • Ārējā vide – fenomeni, kas nosaka sistēmas pastāvēšanu un attīstību
Sistēma vidē pastāvošs objektu un to attiecību, kas savstarpēji cits citu ietekmē, kopums, kas veido kādu lielāku modeli un atšķiras no katras tā daļas
Sistēmas attiecības ar vidi • Slēgtas sistēmas - nav nekādas saistības ar vidi, dezintegrētas • Atvērtas sistēmas – matērijas, enerģijas, informācijas apmaiņa ar vidi
Sistēmas kvalitātes • Holiskums • Hierarhija • Pašregulācija un kontrole • Apmaiņa ar vidi • Līdzsvars • Izmaiņas un spējas pielāgoties • Pieeju vienāds derīgums mērķu sasniegšanai
Holiskums • Sistēma ir unikāla kā veselums • Attiecības atšķir no citām sistēmām • Veselums ir kas vairāk par daļu summu, jo rada jaunu kvalitāti • Sistēma veidojas kā rezultāts daļu attiecībām • Sistēmās pastāv korelācija starp mainīgajiem
Hierarhija • Sistēmām ir tendence būt savstarpēji iekļautām un atkarīgām • Suprasistēma – sistēma – subsistēma
Pašregulācija un kontrole • Daudzas sistēmas ir orientētas uz kādu mērķi • Atbilstoši sistēmas objektiem, atribūtiem un attiecībām veidojas kontrole
Apmaiņa ar vidi • Input • Output
Līdzsvars • Homeostāze – pašsaglabāšanās forma, kad sistēma uztver draudus un ir spējīga noturēties/atgriezties savā kārtībā/gaitā • Līdzsvars ne vienmēr ir komfortabls sistēmas dalībniekiem
Izmaiņas un spējas pielāgoties • Pastāvēšanai sistēmai nepieciešama gan stabilitāte, gan izmaiņas • Vides – laika un telpas raksturojumi • Morfoģenēze (biol.) – evolucionāra organisma struktūras vai tā daļas attīstība
Pieeju vienāds derīgums mērķu sasniegšanai • Sistēmas mērķus iespējams sasniegt no dažādiem izejas punktiem un dažādos veidos • Vides ietekmes • Izmaiņu ietekmes
Informācijas aprite Kultūras koncepti Ideoloģija Normas Profesionālās zināšanas Info par klientiem Info par piegādātājiem Info par vidi Info par likumdošanu Info par menedžmentu Info par tehnoloģijām Priekšstati par sabiedrību Info par produktiem/pakalpojumiem Ētikas priekšstati Info par kvalitāti utt. sistēma Info par produktu/pakalpojumu vērtībām Simboli Attiecības Zināšanas Inovācijas
Sistēmu tipi • Rāmējuma (framework) • Pulksteņa mehānisma • Kibernētiskās • Atvērtās • Kopijas-attīstības • Simbolu • Sociālās • Transcendentālās
Sistēmu izmantojumssociālo un komunikācijas fenomenu analīzē
Sistēmu teorijas • Starpdisciplināras abstrakta fenomena studijas, kas nav saistītas ar fenomena substanci, tipu, izpausmi laikā un telpā • Parasti pēta kompleksu sistēmu raksturojumus un modeļus, ko varētu lietot to aprakstīšanai.
Sistēmpieeja • Tiek izmantota visās zinātnēs, ja tās nodarbojas ar sistēmām • Radusies 40-os un 50-os gados • Norbert Wiener • Ludwig von Bertalanffy • Ross Ashby
Organizācijas teorijas: sistēmu pieejas • Ekoloģiskā (vides) • Resursu atkarības • Racionālā gadījuma • Marksistiskā • Apmaiņas • Institucionālā
Ekoloģiskā pieeja • Populācijas-ekoloģijas • Organizācijas pielāgojas videi un tiek veidotas atbilstoši vides vajadzībām • Nišu aizpildīšana • Vide – nav aktīvu aktoru, bet masas veidota • Izvairās no varas, konflikta, kultūras un politisko spēku utt. skaidrojuma • Attiecas uz organizāciju kopumu, ne atsevišķu organizāciju
Lietderīgums • “Izdzīvošanas” fenomens kā organizācijas efektivitātes kritērijs • Vēsturiskā perspektīva • Aktivizē ārējo faktoru nozīmi
Resursu atkarības • Politiski ekonomiska pieeja • Lēmumus pieņem organizācijā • Būtiska nozīme menedžmentam • Birokrātija • Aktīva mijiedarbība ar vidi, lai sekmētu savu labklājību • Raksturojumi: • Organizācijas autonomija • Vides stratēģiska ietekmēšana • Vides dažāda interpretācija organizācijās
Racionālā gadījuma pieeja • Organizācijas mērķu un uzdevumu racionāls izvērtējums situācijā • Organizācijas mērķu daudzveidība, mainīgums, pat pretrunīgums
Marksistiskā pieeja • Vides determinisms • Racionāla stratēģiska izvēle • Īpatnības: • Darba ņēmēju kontrole • Starporganzāciju pārvaldība
Apmaiņas pieeja • Organizācija ir atbildes reakcija uz apkārtējās vides nenoteiktību • Vidē ir potenciālie maiņas partneri
Institucionālā pieeja • Organizācijas rāda sabiedrības institucionālo dzīvi • Organizācijas atbilstoši saviem darbības laukiem kļūst līdzīgākas • Procesi: • Ārējie spēki veicina standartizāciju • Organizācijas atdarina cita citu • Organizācijas profesionalizējas un tas palielina līdzību
Kooperatīvā sistēma • Organizācijas ir sadarbības sistēmas • Organizāciju pamatā ir (1) dalībnieku vēlme dot savu ieguldījumu un (2) darbībām ir jābūt orientētām uz kopīgu mērķi • Mērķi – no augšas uz apakšu, bet izpilde – no apakšas uz augšu • Morālās saistības • “[..] visa komunikācija attiecas uz mērķa formulēšanu un koordinātu instrukciju pārraidīšanu darbībai un balsta spēju sazināties ar tiem, kas vēlas sadarboties” Chester I.Bernard
Organizācijas analīzes līmeņi • Ekoloģiskā – organizācijas var tipoloģizēt pēc to vietas sabiedrībā • Strukturālā – organizācijas var tikt analizētas kā sistēmas un apakšsistēmas, lai nodrošinātu savas vajadzības (funkcionālās vajadzības ietekmē strukturālos raksturojumus) • Sociāli psiholoģiskā – indivīdu darbības katrā no tipoloģizācijas segmentiem
Informācijas teorija • Signāla kvantitatīvās studijas • Praktiskais pielietojums – uztvērēju un raidītāju konstruēšana un tehnoloģijas, kodu sistēmas, lai nodrošinātu sekmīgu informācijas pārraidi • Claude Shannon. A Mathematical Theory of Communication • Warren Weawer. The Mathematical Theory of Communication
Vispārējās komunikācijas sistēmas shematiska diagrammano Claude Shannon. A Mathematical Theory of Communication informācijas avots raidītājs saņēmējs mērķis saņemtais signāls signāls vēstījums vēstījums trokšņa avots
Informācijas izpratne • Entropija – nejaušības vai organizācijas trūkums situācijā • Totāli entropiska situācija – neparedzama • Entropija parasti ir mainīgais, jo situācijas var prognozēt pēc veselā • Informācija ir entropijas (negaidītību) mērs situācijā • Jo vairāk negaidītību, jo vairāk informācijas • Jo mazāk negaidītību, jo – mazāk informācijas (negentropy) • ! Koncepts neattiecas uz nozīmi, bet stimulu/signālu kvantitāti
Situācijas raksturojumi • Kompleksums palielina negaidītību iespējamo skaitu • Prognozei nepieciešams vairāk faktu • Informācija ir alternatīvu kopuma funkcija un raksturo brīvību izdarīt izvēles situācijā
Informācijas pārraidīšana • Avots • Vēstījums • Raidītājs • Signāls • Kanāls • Saņēmējs • Troksnis • Kanāla kapacitāte • Kanāla caurlaidība
Kibernētika • Regulācijas un kontroles studijas sistēmās • Atgriezeniskā saite • Atgriezeniskās saites cilpa • Output-atgriezeniskā saite-sakārtošana • Aktīvā uzvedība – mērķtiecīga un nejauša • Pasīvā uzvedība – ārējo faktoru noteikta • Vienkāršās sistēmās organisma atbildes reakcija – akceptējoša/neakceptējoša • Kompleksās sistēmās – pozitīvā un negatīvā saite • Norbert Wiener. Cybernetics, or control and communication in the animal and the machine.
Kibernētiskās sistēmas Persona mediji NVO/ Valsts institūcija Likums
Pozitīvā un negatīvā saite • Negatīvā – informē par kļūdu sistēmā • Pozitīvā – informē par atbilstību sistēmai
Kompleksās sistēmas • Dažādi objekti un attiecības • Laika un telpas izmaiņas • Saites raksturojumu izmaiņas
Atvērtās sistēmas • Visas sistēmas var raksturot kā daļu, kuru savstarpējas attiecības padara tās savstarpēji atkarīgas, kombinācijas • Mehāniskās, organiskās, sociālās sistēmas – pieaug sarežģītība • Sistēmu daļas veido attiecības ar citu sistēmu daļām
Sociālā sistēma (Parson) Adaptation atbilstošu resursu iegūšanas problēma Goal attainment mērķu noteikšanas un īstenošanas problēma Integration solidaritātes uzturēšanas vai koordinācijas problēma starp sistēmas vienībām Latency sistēmas atšķirīgās kultūras un vētību veidošanas, saglabāšanas un pārraidīšanas problēmas
Sociālo sistēmu funkcionālā analīze • Sociālai sistēmai ir kādas prasības vai vajadzības, lai tā varētu pastāvēt savā eksistences formā • Struktūras analīze: • Tās realizējamās vajadzības • Tās realizētās funkcijas • Problēmas: • Grūti noteikt būtiskākās vajadzības • Grūti noteikt nozīmi – “sistēmas saglabāšanās”
Sistēmu novērošana • Sistēma un novērotājs • Autopoiesis – tendence, ka dzīvās sistēmas sevi šķir no pārējām un darbojas, uzturot priekšstatu/izpratni par autonomiju vai atsevišķumu • Novērošanā – sistēmas novērotājus ietekmē (strukturālais savienojums)
Dinamiskā sociālās iedarbības teorija • Bibb Latane – Dynamic social impact theory • Indivīdi dažādos veidos atšķiras • Indivīdi darbojas sociālās telpās (social spaces) • Konsolidācija – lielākās grupas palielinās, mazākās samazinās laika periodā • Pudurošanās(clustering) – cilvēkus vairāk ietekmē viņu tuvākie kaimiņi, draugi utt. ar līdzīgiem uzskatiem utt. • Korelācija – grupās uzskati par jautājumiem, kas pat nav apspriesti, korelējas un notiek konverģence • Pudurošanās procesos mazākuma viedokļi bieži tiek pasargāti un turpina attīstīties grupā
Procesu raksturojumi • Indivīdu ietekmes sociālajā telpā • Ietekmju tiešums, tuvums • Indivīdu daudzums
Četras preses teorijas • Autoritārā (authoritarian) • Liberālā (libertarian) • Padomju (soviet) • Sociālās atbildības (social responsibility) Siebert, F. S., Peterson, T., Schramm, W. (1963). Four theories of the press :the authoritarian, libertarian, social responsibility and soviet communist concepts of what the press should be and do. Urbana,Chicago : University of Illinois Press, 1963.
Pieeja • Filozofiskais, ideoloģiskais pamatojums • Kāpēc vajadzīgi mediji? • Kam ir tiesības lietot medijus vēstījumu izplatīšanai? • Kas un kā kontrolē medijus? • Kādi ir mediju lietošanas ierobežojumi un aizliegumi? • Kas var būt mediju īpašnieki?
Autoritārā teorija valsts/vara mediji
Liberālā teorija valsts/vara mediji
Padomju teorija valsts/vara mediji
Sociālās atbildības teorija valsts/vara mediji