PĒTĪJUMS PAR KOLEDŽU/TEHNIKUMU UN AUGSTSKOLU ABSOLVENTIEM -BEZDARBNIEKIEM

1. PĒTĪJUMS PAR KOLEDŽU/TEHNIKUMU UN AUGSTSKOLU ABSOLVENTIEM -BEZDARBNIEKIEM Pētījums tika veikts no 2007. gada 8.oktobra līdz 15.novembrim. Pētījuma īstenošanas vieta – visa Latvijas teritorija. Pētījuma mērķis Iegūt padziļinātu izpratni par koledžu/tehnikumu un augstskolu absolventu bezdarba cēloņiem un iemesliem, kā arī izstrādāt konkrētus risinājumus to novēršanai.

2. Pētījuma galvenie uzdevumi • Noskaidrot respondentu vērtējumu par iegūto izglītību un tās atbilstību darba tirgus prasībām. • Apzināt, kāda informācija nepieciešama, lai absolventi spētu izvēlēties sev visatbilstošāko profesiju. • Iegūt respondentu vērtējumu par Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem, lai risinātu absolventu bezdarba problēmas. • Izstrādāt jaunus risinājumus un priekšlikumus dažādu institūciju darbam, kas sekmētu absolventu bezdarbnieku skaita samazināšanos.

3. 40 padziļinātas konfidenciālas intervijas ar absolventiem - bezdarbniekiem. Vidējais intervijas ilgums 25 minūtes. Intervijas veiktas gan telefoniski, gan tiekoties klātienē. Fokusa grupas diskusija, kurā piedalījās 6 absolventi - bezdarbnieki. Diskusijas ilgums 2 stundas. Pētījuma norise

4. Intervējamo raksturojums Dzimums Sievietes 36 Vīrieši 4 Absolvētā mācību iestādē Profesionālās izglītības 10 Augstākās izglītības 30 Vecums No 18-22 9 No 23-27 21 No 28-32 6 33 un vairāk 4 Bezdarba ilgums (mēneši) No 1-3 11 No 4-6 14 No 7-12 8 Ilgāk par 12 5 Darba pieredzes ilgums savā profesijā (gadi) Mazāk par 1 5 No 1 – 3 5 3 un vairāk 9 Nav pieredzes profesijā 6 Nav pieredzes vispār 15

5. Galvenie rezultāti Kopumā veiktais pētījums apstiprina līdz šim veiktajos pētījumos par absolventiem – bezdarbniekiem konstatētās tendences, izņemot dažas atšķirības.

6. Profesijas izvēle • Vairāk nekā puse no absolventiem - bezdarbniekiem profesiju ir izvēlējušies patstāvīgi, pārsvarā pamatojoties uz savām vēlmēm un patiku pret konkrēto darbu. • Tajā pašā laikā tikai retais respondents atzina, ka izvēle bija mērķtiecīga un padziļināta, izanalizējot arī situāciju darba tirgū.

7. Iegūtās izglītības novērtējums • 2/3 no absolventiem - bezdarbniekiem ir apmierināti ar iegūtās izglītības kvalitāti. • Starp neapmierinātajiem, vairums atzīst, ka tā ir bijusi atkarīga no pašu ieguldītā darba mācību procesā. • Netika konstatēta sakarība starp apmierinātību ar izglītības kvalitāti un apmierinātību ar profesijas izvēli.

8. Citas profesijas apgūšana • Puse no absolventiem - bezdarbniekiem pieļāva iespēju, ka, apgūstot citu profesiju, būtu atraduši darbu. • Galvenie iemesli kāpēc tas netiek darīts, ir naudas un/vai laika trūkums. • Daudzi respondenti atzina, ka ir piedalījušies vai pašlaik piedalās apmācības un kvalifikācijas celšanas programmās, kuras piedāvā NVA.

9. Bezdarbs kā problēma • 3/4 respondentu neuzskata pašreizējo bezdarbnieka situāciju par materiālu un psiholoģisku problēmu. • Kopumā var izdalīt trīs lielas grupas: • sievietes ar vai bez maziem bērniem, kuras materiāli nodrošina vīrs vai draugs; • bezdarbnieki, kuri izmanto savu pašreizējo stāvokli, lai iegūtu kādas papildu zināšanas, izietu kursus vai vienkārši atpūstos; • bezdarbnieki, kuri aktīvi meklē darbu un kurus materiāli un psiholoģiski nomāc pašreizējais stāvoklis.

10. Bezdarba iemesli • Darba pieredzes trūkums; • Vājās valodu zināšanas; • Sociālo kontaktu ierobežotais skaits, kas varētu palīdzēt iekārtoties darbā; • Nespēja saskaņot darba laiku ar ģimenes pienākumiem.

11. Darbs ārzemēs • Vairums respondentu savu nākamo darba vietu vēlas atrast Latvijā, nevis ārzemēs. • 1/3 pieļauj iespēju vai pat reāli domā par došanos strādāt uz ārzemēm. • Pamatā priekšroka tiek dota jebkurai profesijai Latvijā, nekā apgūtajai ārzemēs.

12. Galvenie absolventu – bezdarbnieku reģistrēšanās motīvi NVA. • Iespēja celt kvalifikāciju; • Nepieciešamība papildināt zināšanas; • Vēlme apgūt jaunu specialitāti; • Puse no pētījuma dalībniekiem kā iemeslu reģistrācijai NVA minēja iespēju atrast darbu, bet tikai vienai ceturtajai daļai respondentu tas bija primārais motīvs; • Bezdarbnieka pabalsts.

13. NVA darbības novērtējums • Lielākā daļa no pētījuma dalībniekiem pauda gandarījumu par sadarbību ar NVA un nevarēja neko ieteikt, kas NVA būtu jāmaina vai jāuzlabo savos pakalpojumos. Pēc viņu domām daudz ko nosaka katra personīgā motivācija atrast darbu. • Bezdarbnieki, kuri savu pašreizējo stāvokli definē kā problemātisku, nebija kritiskāk noskaņoti attiecībā uz NVA darbības vērtējumu, salīdzinot ar citiem mērķgrupas pārstāvjiem.

14. NVA pakalpojumu novērtējums • Lai arī vairumam respondentu NVA piedāvātie kursi un citi kvalifikācijas celšanas pasākumi vēl nav palīdzējuši praktiski, tomēr viņi pauž apmierinājumu ar tiem. • Visvairāk pozitīvu atsauksmju saņemts par autovadītāju un latviešu valodas kursiem. • Divi no absolventiem – bezdarbniekiem strādā NVA projektu ietvaros.

15. Ieteikumu NVA darbības uzlabošanai Visbiežāk tika minēti 3 galvenie ieteikumi NVA darbības uzlabošanai: • Kvalitatīvākas un plašākas informācijas par darba tirgu piedāvāšana • Sadarbības uzlabošana ar darba devējiem • Aktīvāka darba meklēšana un piedāvāšana bezdarbniekiem.

16. Priekšlikumi dažādu institūciju darbam, kas sekmētu absolventu - bezdarbnieku skaita samazināšanos • Rīkot vairāk un daudzpusīgākas skolēnu ekskursijas uz dažādiem uzņēmumiem. • Sagatavot un piedāvāt skolēniem plašu un precīzu informāciju par darba tirgu un tā nākotnes perspektīvām; • Paaugstināt jauniešu spēju ātri un elastīgi uztvert informāciju, nevis atvieglot apstākļus profesijas profila maiņai izglītības procesā. • Palielināt iespēju studentiem jau mācību laikā iekļauties darba tirgū savā specialitātē vai nozarē.

17. Galvenie ieteikumi NVA • Prioritāte ir esošo pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana, nevis jaunu piedāvāšana. • Tālmācības kursu un e - apmācības iespēju piedāvāšana. • Pozitīva NVA tēla radīšana sabiedrībā, kas veicinātu sadarbību ar darba devējiem un bezdarbnieku ieinteresētību NVA pakalpojumu izmantošanā. • Portāla radīšana, kurā nepastarpināti satiktos darba devēji ar darba ņēmējiem. To izmantotu gan valsts, gan uzņēmēji, kā arī visu kvalifikāciju darba ņēmēji.